Man ir mazs puika un būs otrs bērniņs (abiem būs 1 gada starpība). Ne īpaši plānojām, bet arī neizsargājāmies. Vienkārši nezinājām, ka mums tik labi sanāk :)
Sākums būs grūts, bet - gultiņa jau istabā stāv, auto krēsliņš ir, rati ir (bēšīgi, der abiem), pat priekš dzemdībām šis tas ir. Arī visas zināšanas par jaundzimušo vēl prātā.
Otra bērniņa dzimumu vēl nezinu, taču ja būs meitenīte tas nekādas problēmas nesagādās, jo drēbītes puikam baltas, pelēkas, zilas, sarkanas.. vinīgi tās, kur mašīnas virsū varētu nomainīt uz kādām puķītēm. Rati kā jau minēju bēšīgi un ar nekādiem papildus krāmiem, lielām rotaļlietām, spilveniem neesmu apkrāmējusies.
Vienīgais kur aiziet nauda ir pamperi un piena maisījums, jau no pirmās dienas (piens tā arī neparādijās). Bet finanses pietiek. Vīrs pat izmeta.. nu tad pēc kādiem 10 gadiem varēsim trešo :D tad gan man mati stāvus saslējās!
Bet vai es saņemtos pēc 2-5 gadiem uz otru bērniņu??? Hmmm.. droši vien ilgi meklētu pretargumentus.
Varbūt sākumā ir viss no radiem, draugiem, savs piens utt., bet bērni aug, rodas intereses, pulciņi, hobiji, vajag to, kas populārs, to, kas ir klasesbiedriem (aktuālo lelli, skūteri, kreklu ar betmenu utt.,), aiziet uz kino, zoo, teātri, baseinu, apēst picu....
Un gribas bērnam to labāko. Ir dārgi, bet bērniņi ir tik ļoti mīļi (l) vismaz savējie :D