Nē, nu ir man arī tā bijis, kad īsti nevar saprast, tad parasti izvairos kaut kā konkrēti uzrunāt, tā vispārināti tad pajautāju to, ko man vajag, lai izvairītos no tādas neērtas situācijas, bet, re, tas, ka par to domājam, nozīmē, ka domājam par to, kā tas varētu izklausīties, esam ieturēti un pieklājīgi, kā arī tas ir tas, par ko minēju iepriekš, kad tiešām nejauši nosaucam, jo nezinām, bet, ja tu pazīsti kādu sievišķīgi puisi un visu laiku smietos par viņu un sauktu par meiteni, tad tā, manuprāt, ir ņirgāšanās.
Par to, ja ir dzemde, tad ir māte, vispār kaut kas wtf. Pēc deficīnijas māte ir tāda, kas ir devusi dzīvību bērnam, tas, ka, iespējams, kaut kad tā notiks, nepadara šo konkrēto cilvēku par māti. Tad sanāk, ka neauglīgu sievieti, kurai visa dzīve varbūt jau brūk un jūk, ka nevar kļūt par mammu, drīkst saukt par māti un tas ir pilnīgi ētiski??