Melānijas Hronika

Latviešu filmas vispār ir grūti atrast online. Piemēram tā pati filma "Izlaiduma gads" internetā iznāca pēc kāda gada varbūt. Šaubos, ka atradīsi. Filma smaga, bet laba.

Man nelikās tik smaga, jo daudz kas bija pārspīlējums, protams, bija traki, bet tas jau tik daudz lasīts un redzēts, ka vairs nesagādāja tādas emocijas diemžēl....bet noskatīties vajag :) Atbalstīt savējos.

daudz kas bija pārspīlējums

Pat ja tu būtu attiecīgo notikumu līdzgaitniece, tu nevarētu pilntiesīgi apgalvot, ka Viesturs/ Melānija vai kāds cits pārspīlē. Katram savs stāsts un savas izjūtas.

Es vienkārši esmu lasījusi daudz par apstākļiem tur, ka nebija tik traki, kā tur parādīja, ka līdz pat pēdējiem gadiem nebija normālu apavu vai ūdens un tml. Tie bija mani novērojumi, manas izjūtas, nevienu necenšos pārliecināt, ka nevajag skatīties. :)

Patika filma. Es skatījos kino Bize. Ja vairs nav pie aktualitātēm, varbūt var uzjautāt, vai tuvākajā laikā neplānojas seanss.

Cilvēki tika izsūtīti dažādos Krievijas reģionos. Vai lasīji tieši par attiecīgo apgabalu? Ne jau cilvēki no labiem apstākļiem tik daudzi mira. Protams, rakstniece daudzas lietas paspilgtina, bet arī viņas dēls u.c. bērni kas dzīvoja Tjutentevā grāmatā Sibirijas bērni apstiprina dzīvi tur, sākums bija izdzīvo stiprākais fiziski un emocionāli.
Vēstures liecības nevar ne noliegt, ne apstiprināt.

Es vienkārši esmu lasījusi daudz par apstākļiem tur, ka nebija tik traki, kā tur parādīja

Es pretēji lasīju, ka Sibīrijas meži jau nu netika atspoguļoti pietiekami baisi, jo nu varēja redzēt, ka šie ir vietējie mežiņi, kur redz cauri gan horizonta malu, gan debesis. Bet filma laba, vērts redzēt.

Protams, ka es ne mirkli nedomāju, ka tas ir izdomāts. Ne jau pārticībā un aprūpēti dzīvoja, bet ir vērts papētīt to lielo nāvju skaitu līdz brīdim, kad viņa atgriezās. Vienkārši es daudz esmu lasījusi un redzējusi jau par šo tēmu, ka nu mani "nepaķēra", kā ar lielo šausmu, kā nu tur bija... bet tas ir mans viedoklis. Filmu tiešām ir vērts redzēt.

Fascinējoši, ka cilvēks vairāk uzticas "lasītajam" un statistikai, nevis lieciniekam.

Tā ir mākslas filma, neaizmirstiet par to! Ne par to, ka mākslas filma, ne par ražotājvalsti. Un tā ar visām filmām, kuras skatāties saistibā ar šīm tēmām - ir jāanalizē. Protams, bija smagi, bet, kā jau teicu, emocionāli es nejutu tās lielās šausmas, jo par šo tēmu ir daudz runāts. Tas nav tā, ka out of nowhere pēkšņi ieraudzījām kaut ko.

Un tur jau iepriekš arī minēja komentārā, ka sākums bija tāds, jā, pirmie gadi patiešām bija vēl skaudrāki noteikti.

Tomēr vēlos noskatīties un pat ļoti, bet nekur nav :-( Grāmatu lasījusi neesmu, liekas filma varētu sniegt vairāk emociju ? Vai tomēr nav tik izteikti ?(t)

Filma ir laba, noskatīties vajag, vien tāpēc, ka tas ir mūsu ražojums, pēc tam jau pati varēsi izteikt savus secinājumus. :-)

Nu cerams tad drīzumā kur parādīsies.:-D

Nu it kā citi neko nav lasījuši.
Es filmu neesmu redzējusi, tikai grāmatu lasīju un paņēmu vēl biezo Sibīrijas bērni, bet izlasīt visu ir par daudz, kādreiz...
Grāmatā ir saasinātas emocijas arī pēc pēckara gadiem, kad nelaida mājās, un kāpēc lai nebūtu, ja izdzīti no mājām tam laikam turīgi ļaudis uz tāliem austrumiem kaut kādā sādžā, kur tiec uzskatīts par noziedznieku un buržuju.
Un ko nozīmē nav tik traki, tas kā pliķis ikvienam, kas izdzīvojis to pazemojumu, matēm kas zaudējušas mazus bērnus, zīdaiņus tikko dzimušus un nedzimušus, vīrus, tēvus. Ja tagad kas tāds notiktu, domāju ka mirtu vairāk. Joprojām tajās sādžās dzīvo butkās, nekāds mega attīstības leciens nav noticis.

Es izteicu savu viedokli. Vai tiešām ir tik grūti pieņemt to, īpaši, kad runājam par viedokli par mākslas filmu. Es nevienu nenosodu, kuru tas aizskāra līdz sirds dziļumiem. Es runāju par sevi un savām pārdomām, balstoties uz savu iespaidu un zināšanu bagāžu par šo visu. Es arī nesaku, ka nebija briesmīgi šie visi notikumi vai ka visi dzīvoja laimīgā saticībā, nevajag pašiem izdomāt to, kā nav. Es runāju par konkrēto filmu. XZY, īpaši, ja Tu neesi noskatījusies filmu...

Filmu neesmu skatījusies, bet piekrītu Apple_pie :D :D

Es arī sliecos piekrist Apple_pie
Vienīgais,kas mani filmā ''parāva''-skaisti nofilmēts (tīri tehniski-detaļas,tuvplāni utt.)

Man nelikās tik smaga, jo daudz kas bija pārspīlējums, protams, bija traki, bet tas jau tik daudz lasīts un redzēts

Nu vecāki cilvēki raud kino pie šīs filmas (pati redzēju, vēl pasēž, neiet ārā u.c.), mums tas ir citādāk. Un mūsdienās faktiski jebkura filma ir mākslas filma, tas nav rādītājs kaut kādam patiesības daudzumam, ko uzsvērt. Mēs nekad nevarēsim pateikt, kā bija kādam cilvēkam, turklāt šeit uzsvars uz vienu konkrētu ģimeni. Režisors jebkurā gadījumā ir mēģinājis radīt filmu, lai kaut cik parādītu vēsturi, ierosinātu un neļautu tam nogrimt, bet lai cilvēkiem būtu ko paskatīties, apdomāt.

Piekrītu Apple_pie. Neviens jau nesaka, ka Melānija brauca atpūsties uz kūrortu. Bet man arī brīžiem filma likās pārlieku dramatiska, kaut kā samākslota. Esmu lasījusi daudzus izsūtīto atmiņu stāstus, runājusi ar cilvēkiem un tiešām nošokējos par tur aprakstīto/dzirdēto. Tomēr daži filmas mirkļi lika saraukt pieri. Visi krieviņi briesmoņi. 15 gadus bezmaz sniegā guļ, staigā bez zābakiem. Nu cmon:-/. Pēdējos gados cilvēki +/- bija nokārtojuši dzīvi arī Sibīrijā.
Neapšaubu piedzīvoto pazemojumu un drausmīgos apstākļus, kas daudziem lika pāragri aiziet no dzīves. Tādas lietas nedrīkst aizmirst. Bet latviešiem ir mūžīgais cietēju sindroms, kam jātiek pāri.