Vai teikt par algas pielikumu?

Nu vīram ir valsts darbs, kur jānostrādā vēl ilgi gadi, amats augsts, bet nu alga ir kā ir, bet lielāku arī dabūt nav reāli, specifika tāda.
Es savukārt privātajā biznesā un brīvi varu lēkāt pa uzņēmumiem un nopelnu tik, cik paprasu.

Esmu bijusi abās frontēs - gan mazāk pelnījusi, gan vairāk pelnījusi. Diemžēl otrs variants nebija komfortabls, vairāk jau vīrietim. Lutināta tiku abos variantos.
Es ietu Azalea demokrātisko vidusceļu :D vai arī tik ļoti vnk neiespringtu.
Gan jau nebūs tik traki kā filmā "Maskava asarām netic".

Nu, ja jau tas vīrietis pārstāj izmaksāt/lutināt un saka "tev taču ir sava nauda", neizskatās, ka viņš ļoti, ļoti gribētu viens visu maksāt, jo tikai tā justos vīrišķīgs. Drīzāk pašai autorei tas liek justies slikti.
.
Pati neslēptu. Esmu krājēja, vīrs - tērētājs. Ir bijuši brīži, kad es pelnu vairāk, bet nekad nav bijis problēmu pateikt, ka savu naudu tērēšu kā pati uzskatu par vajadzīgu.
.
Man šķistu ļoti dīvaini kaut ko slēpt un noklusēt. Kaut gan nav īsti skaidrs, cik nopietnas autorei attiecības - ja jau ir runa par kaut kādu izmaksāšanu. Ja neilgas attiecības, var arī saprast neteikšanu.

Es nenoturētos.. turklāt mana 2. pusīte nav no tiem, kas varētu algu konfiscēt :D :D :D

Manuprāt, ir jāpasaka. Un jāsarunā, ka starpība tiks atlikta un basta.
Man draudzenei vīrs pelna laikam 2x mazāk nekā viņa. Un tāpat lutina, dāvina rotas, ziedus utt. Sakrāja fantastiskam saderināšanās gredzenam utt. Nezinu vai jūtas slikti dēļ tā, ka sieva pelna vairāk, bet nu attiecības ir harmoniskas un mīlošas. Vismaz tik daudz cik es zinu.

Es taa viiriesha vietaa buutu ljoti prieciiga, ja mana otraa pusiite peeksnji ''no zila gaisa'' izrautu naudu kad to tieshaam vajdzeetu.

Kāda vispār vīrietim ir daļa gar sievietes naudu?

Vispaar uzskatu, ka sievietei ir jaabuut pashai saviem ienaakumiem, iekraajumiem un droshiibas spilvenam, par kuriem viirietim un nevienam citam nav jaazin.

+10

Arī es uzskatu, ka ir jāsaka! Pēc tam tiešām var būt sliktāk, jo uzzinās - var būt dusmīgs un jā - būs vēl sliktāk...
Un tas, ja viņš tev neko nedāvina - nu nedāvina tagad, nedāvinās arī vēlāk, tā vnk ir cilvēka būtība, diemžēl!
Žēl, ka tikko kā apprecējušies, bet jau noslēpumi, negribēšana dalīties priekos (algas pielikums), nezinu, es domāju par savu ģimeni un visa aprakstītā situācija man liekas neforša.

Atkarīgs no tā, cik nopietnas ir jūsu attiecības. Ja plānojat kopīgu nākotni, ģimeni, es pateiktu par paaugstinājumu un izrunātu to, lai vienotos, ka nauda tiks novirzīta uzkrājumiem.
Ja nesen uzsāktas attiecības, nav saprotams cik nopietni / nenopietni viss ir, noklusētu.
Arī uzskatu, ka sievietei ir jābūt savam uzkrājumiem, par kuriem vīrietim nav ne jāzina, ne jādomā. Vismaz pavisam noteikti kamēr neesat precējušies.

Esmu šokā, man nekad mūžā neienāktu prātā neteikt. Tās ir superīgas ziņas, ar kurām gribu dalīties ar mīļoto cilvēku :)

Attiecības nopietnas, esam precējušies

Es laikam jau būtu pateikusi par paaugstinājumu, pirms aizdomātos par to,vai teikt vai nē.:-D

Lasu un saprotu, ka 9/10 cilvēkiem nav nemaz saskārušies ar naudas vampīriem (kuri tērē un nesaprot kur nauda "pazūd", kuriem katrs extra eiro ir nevis iekrāšanai, bet gan vairāk tērēšanai :D), tādēļ arī nesaprot, kā var būt doma neteikt. Ai.. :-D Neklausi ko tev citi saka, bet pati nospried. Ja tu zini, ka pasakot, tā nauda izkūpēs gaisā, tad nesaki. Nekas amorāls tajā nav. Ja viņš būs dusmīgs par to, ka tu pa kluso iekrāji kopīgiem mērķiem, tad nevis ar tevi kaut kas nav kārtībā, bet viņu. ;-)

Nevaru iedomāties, ka tādas lietas varētu noklusēt. Un tam pat nav sakara, vai vīrietim ir kāda daļa gar šo naudu vai nav.
Un man liekas, ka, ja vīrietis nelutina savu sievieti, tad viņš to nedara, jo neuzskata par vajadzīgu. Arī, ja pelnītu vairāk, gan jau nebūtu savādāk.

Es noteikti pateiktu, mēs viens par otra panākumiem priecājamies.
-
Un mums ir katram sava nauda. Es vispār nespēju iztēloties, ka varētu būt kopīgs budžets - maniem vecākiem tāds nebija, vecvecākiem arī tāds nebija, man tas šķiet šausmīgi nepareizi, es nepiekristu. Mums ir tā, ka ir kopīgie maksājumi, kurus maksājam uz pusēm, bet to nav daudz - tikai īre un visi rēķini par un ap dzīvokli. Pārējo katrs maksā no savas naudas. Mums ir katram sava mašīna, līdz ar to loģiski, ka katrs savu arī uztur.
-
Mēdzam kopīgi krāt kaut kādam mērķim, piemēram, ceļojumam, tagad - kāzām, varētu krāt lielākas lietas iegādei (piem. laba gulta ar matraci maksā ~1500). Tādas lietas kā pārtikas iegāde, restorāna rēķina apmaksa, taksis uz kādu pasākumu, ieejas biļetes, trauki, tekstils - neskaitām, lietas zem 100 eiro apmaksājam randomā, kādreiz viņš, kādreiz es. Es biežāk pērku sadzīves ķīmiju, dvieļus, traukus, draugs gandrīz vienmēr maksā par restorāniem. Ļoti negribētos, lai precoties kaut kas mainītos.
-
Nespēju iztēloties, ka vīrietis varētu no mūsu kopīgās naudas nopirkt sev Hugo Boss uzvalku pa 600 eur un pārmest man, ka es gribēju balināt zobus par tādu pašu summu. :-D Un es nemūžam nepieļautu, ka vīrietis man nopērk tur ziemas zābakus vai apmaksā ceļojumu, pat, ja tas būtu mans vīrs - man tas nav pieņemami, es justos kā totāla liekēde. Ja tā ir dāvana uz dzimšanas dienu, tad OK, bet ikdienā - nē, nē un vēlreiz nē. Pa kluso uz kontu pārskaitītu naudu, ja ne citādi.
-
Bet atbalstu kopīgu budžetu gadījumos, ja ir kopīgi bērni, sevišķi mazi, sevišķi, ja viens vecāks ir BKA, jo tad gan varētu būt problemātiski sadalīt, ko kurš maksā un no kuras naudas.

Es parasti vienmēr pasaku, jo vīrs visu laiku mudina mani runāt par algas pielikumu ar vadību, tad nu šad tad ar lepnumu varu viņam paziņot, ka esmu dabūjusi pielikumu vai prēmiju.

ja vīrietis nelutina savu sievieti, tad viņš to nedara, jo neuzskata par vajadzīgu. Arī, ja pelnītu vairāk, gan jau nebūtu savādāk.

Tā nav! Viņš lutina, ar izturēšanos, attieksmi utt. Bet es runāju tieši par materiālo pusi. Kopš man ir lielāka alga, viņš ne vienmēr samaksā pie kases to kafejnīcas rēķinu tieši ar vārdiem, ka man tagad ir vairāk naudas, līdz ar to es varu vairāk maksāt. Agrāk tā nebija, viņš visu apmaksāja un paskaidroja to ar to, ka viņam taču esot vairāk naudas.
Un kas būs tagad, kad pelnu stipri vairāk, par to jau man bail. Es tā negribu. Man patīk tas modelis, kad kopā ar vīrieti sieviete vispār maku var aizmirst mājās.

Tad meklē citu vīrieti. Man liekas kaut kā dīvaini, saprotot, ka Tu pelni stipri vairāk kā viņš, bet atstāt maku mājās.. vai tad viņam savu naudu nevajag vispār?

Ja esat precējušies, tad jau tam nav tik lielas nozīmes, ja vien nav visas mantas šķirtība :)
Ja Tev no tā mierīgāks prāts, tad nesaki par algas pielikumu un rīkojies, kā vēlies, kur ir problēma?

Saprotu, ka izklausās sviestaini :D
Ja godīgi, es par visu vairāk gribētu būt mājsaimniece, nestrādāt un rūpēties par ģimeni, lielu bērnu pulciņu. Esmu tradicionālo vērtību un modeļa piekritēja.
Bet dz'viē ir sagadījies tā, ka es protu labi nopelnīt un viegli kāpju pa karjeras kāpnēm, nav ne bērnu, ne mājas, par ko rūpēties. (Bija lielas pūles jāpieliek, lai es vispār pie vīra tiktu). Un, ja es tik labi pelnu, protams, vīrs nepiedāvās man kļūt par mājsaminieci un nestrādāt algotu darbu un dzemdēt bērnus.
Eh... tas, par ko citas būtu laimīgas, mani skumdina... :(