tieksme uz ideālo ķermeni )

Lasu un brinos, ka kadai var nepatikt izskats pec jo labak ir pirms. Bet atskiriba ir loti minimala.

pēc var redzēt rezultātu. ļoti labi. tikai kg mest nost nevajag vairs

Man arī labāk patīk ka bija pirms tievesanas:-P

MJ, malacis! :-)

Mele, vel nav tik daudz zaudēts lai redzētu tādu efektu kurš izskatās paliekošs, nevis vienkārši tāpēc ka vel neesmu paēdusi brokastis.
Visādi citādi pašsajūta ir labāka, enerģija vairāk, spēks vairāk, svars mazāk, apkārtmēri arī mazāk, bet laikam jau jāgida līdz sasniegšu konkrētu latiņu lai būtu pamanāma atšķirība.
Es īpaši par to nekreņķējos, ka spogulī tā atšķirība nav tik redzama, agri vai vēlu arī tas nāks, man vairāk ir svarīgi turpināt sportot, lai cik nu daudz/maz tas nebūtu. :-D

MJ

pacmit Kg zaudēti,

ir taču jāredz atšķirība, kā ar bildi "pirms un pēc"?

Nu jā, ir lēnāks progress jo mazāk ir ko zaudēt, bet arī ne uz lieliem cipariem tas viss ir ātri redzams. Cipari jau mazāki paliek, apkārtmēri arī, bet kopumā spogulī to atšķirību neliekas redzam.
Es te tagad 3 mēnešus darbojos, sportiņš, kaloriju skaitīšana, 3l ūdens dienā, pacmit Kg zaudēti, pacmit atlikuši, atšķirību spogulī es pamanu ar grūtībām patiesībā.

Jā, Apple_pie, galvenais lai process sagādatu prieku un apmierinātību ) tad nu progress nebūtu aiz kalniem ;))

MJ, nē, nē. Pēc BMI man ir normāls svars, pēc manas vērtēšanas gribējās kādus 4kg nomest, bet es tik ļoti uz ciparu neskatos kā uz kopskatu. Un tā kā man nav liels liekais svars, tad arī daudz lēnāks ir progress, līdz ar to man ir svarīgi, lai tāds būtu. Paralēli rodu prieku procesā, izliekot sevi sportā. Man progress un process ir nesavienojamas lietas ilgtermiņā. :-)

Man bija tā, ka tieši sākumā gāju tikai tāpēc, ka patīk sports kā tāds, bija (nu vēl jau ir) pāris liekie kg, ko gribētu pazudināt un nostiprināt, tagad pēc mēneša, kad sāku pamanīt pirmos uzlabojumus, motivācija ir tikai augusi, speciāli sameklēju laiku iešanai, iepriekš gāju, kad sanāca laiks, tagad atrodu šo laiku, jo gribas.

Nu tur arī ļoti atkarīgs no tā, cik ļoti esi pirms tam ielaidusi to svaru un uzēdusies. Ja tie ir nu teiksim līdz 20 Kg, varbūt pat 30kg, tad tiešām paliek tikai labāk un labāk, līdz ar to iespējas, ka motivācija tiks traucēta ir mazāka.
Es vien palasot cilvēku stāstus no malas kuri ir zaudējuši vai pašreiz zaudē ļoti lielus svarus, apmēram 100 Kg, tur tie stāsti ir dažādi un jo tvairāk tas svars nāk nost, daļai motivācija paliek tik mazāka.
Uzsākot svara zaudēšanu mēs visi savā ziņā iztēlojamies(cits naivāk/cits reālistiskāk), ka sasniedzot mērķus mēs būsim ideāli, vismaz priekš mūsu standartiem.
Bet cilvēks kurš zaudēs 100 Kg, kuram būs bijis liels vēders piemēram, zaudējot to lielo ciparu no svariem, saskarsies ar nepatīkamām problēmām. Vēders būs notievējis un nokarāsies, sagādās vel lielāku diskomfortu un traucēs fiziskajām aktivitātēm. Krūtis bija lielas? Iespējams tās būs mazas un izskatīsies kā maisiņš kurā būs ielikts viens nožēlojams akmentiņš kurš tās turēs uz leju.
Apkārtējie cilvēki slavēs paveikto? Nē, daļa pat apzināti vai neapzināti tevi centīsies vilkt uz leju, sakot ka nu jau pietiks, vai piedāvās uzēst ko tādu ko īsti atļauties nevar. Citi procesā zaudē draugus kuri izrādījās, ka bija vienkārši "food buddies".
Un tad procesa beigās, sasniedzot to ideālo svaru un paskatoties spogulī, tu sāc redzēt vel vairāk daļas kuras tev riebjas kā izskatās tagad. Ne visiem ir tā nauda priekš operācijām lai nogrieztu lieko ādu un izmainītu krūtis. Daļa iemācās sadzīvot, ar laiku sakrāj naudu un izmaina, bet ir arī tādi stāsti kur cilvēki vienkārši uzēd to svaru atpakaļ jo tad viņu jūtas labāk. Pati zinu tādu piemēru un tikai tagad, kad padziļināti sāku to pētīt un skatīties sapratu, kāpēc tā.
Ir tik daudz lieli un mazi faktori kas spēj iznīcināt to motivāciju un jo lielāks svars, jo mazāka ir iespēja, ka to tiešām cilvēks dabūs nost.

Es jau saprotu, ka zarnas spēj turēt sevī šo to utt... bet.. tas nav tikai vēders, kas mainījies autores aprisēs.. vismaz negribētos domāt, ka zarnas viņai atrodas arī kājās :D :-D:-D

Ai, nu labi - es te visu vēl sajāš. Katrā ziņā, es priecājos par autores darīšanu. Galvenais, lai nav krīzes brīdis un padošanās. :)

Baudas nav svarīgas tad, kad pierod pie pareizajām alternatīvām. Tas ir apgaismības brīdis, stadija, kurā, nevis apjaut, bet jau esi pieradis, vienādu garšu var gūt ar veselīgākiem (nevis alternatīviem) produktiem. Jo startā, kas šajā situācija (konkrēti par baudām) ir pirmais gads, pusgads, trīs mēneši un mēnesis, ir ļoti svarīgi koncentrēties nevis uz prātā aptveramo progresu un vizuālajām izmaiņām, bet pašu baudījumu, tātad - ieguvumu. (100 g.pm.ē. viena cosmiete teica, ka vienmēr iztēlojas tukšo kartupeļas biezputras spaini redzam savā vēderā, t.i., ja putra to nodarot spainim, ko tas nodara viņai :D )
Cormeum - es teicu vēdera izeja Un. Visiem cilvēkiem veidojas mini puncis no atslābušiem Apaksējiem vēdera muskuļiem un liekiem uzkrājumiem. Zarnu saturs veido pat līdz 7 kg svara. Ja netici, paņem uztaisi eksperimentu - 24h uzņem maksimāli šķidrumu un uzēd galējos brīžos burkānu, ābolu vai vistu (similāri jebkuru citu produktu, ne vairāk par 100g). Vai vienkārši uztaisi atslodzes dienu ar grepfrūtu sulu. Tas ir netverams rezultāts... Diemžēl, tikai vizuāli.
Katrā gadījumā - es redzu, ka pēc fiziskā novietojuma bildēs nav apjaušams reāls progress. Meitene, pirmkārt, nav bijusi resna. Nepiecašms uzsvars uz figūras veidošanu. Rezultāts atspoguļo svara zušanu un formas veidošanu. Protams, malacis, bet pie slikta uztura ir ļoti grūti veidot sevišķīgu un labu muskuatūras reljefu, kā arī, ir liels risks aiziet neceļos sevi aplaimojot.

Motivācija kā tāda pazūd, tad pašam sevi jāsāk motivēt lai vispār izkustētos.

Man jau liekas, ka motivācija jau no sākta gala ir jāatrod sevī pašā, jo mums ar sevi ir jādzīvo visu atlikušo laiku, kas mums ir dots. Tā ir mūsu izvēle, kādā veidolā to pavadīsim.
Man bija tā, ka tieši sākumā gāju tikai tāpēc, ka patīk sports kā tāds, bija (nu vēl jau ir) pāris liekie kg, ko gribētu pazudināt un nostiprināt, tagad pēc mēneša, kad sāku pamanīt pirmos uzlabojumus, motivācija ir tikai augusi, speciāli sameklēju laiku iešanai, iepriekš gāju, kad sanāca laiks, tagad atrodu šo laiku, jo gribas.

nesaku ka citiem tā nav

ir

Nu tad man pilnīgi adžgāni tas ir. Motivācija sākumā bija liela, pat bez redzamiem rezultātiem, vēlāk kad rezultāti bija jau redzami tad tā motivācija noplaka un iestājās vienkārši princips - jādara.
Reizēm tā motivācija parādās un ātri vien atkal pazūd. Papildus vel arī tā motivācija mēdz pazust jo vienkārši sāc apzināties - jo vairāk tu zaudēsi, jo vairāk darba būs jāieliek lai turpinātu uzlaboties.
Vairāk laika jāvelta sportojot, varbūt atkal ko lieku no uztura jāņem ārā, ne pārspīlējot, bet vienkārši solīti pa solītim, jo tā ir daļa no uztura un sevis pilnveidošanas. Ja skaita kalorijas tad tā apziņa, ka nevari ēst kamēr kalorijas nav savadītas arī uzdzen domu "labāk vienkārši neēst jo tad nebūs jāskaita kalorijas", kas arī nav pareizi. Ir dienas kad negribās ēst vispār tad sevi jāpiespiež vienkārši ēst lai nebūtu arī zem kaloriju limitiem. Ir dienas kad uzēd vairāk un apzinies ka process būs lēnāks. Motivācija kā tāda pazūd, tad pašam sevi jāsāk motivēt lai vispār izkustētos.
Pirmajā mēnesī motivācija tiešām ir ļoti liela kas liek izkustēties, bet pēc tā pirmā mēneša motivācija ir reta parādība. Vismaz tā tas ir man, nesaku ka citiem tā nav, es vienkārši procesa laikā vel uzlaboju mērķus un pārdomāju tos kopumā.

Lai nogriež baudas, citam tas nav svarīgākais - sagaidīt dienu, kad var norauties.
MJ, es nerunāju par motivāciju visai dzīvei, bet gan par to, ka sākumā cilvēks neredz progresu, tāpēc arī motivācija noplok, kā sāk redzēt pirmos uzlabojumus, tad arī uzreiz motivation boost. Protams, ka tas ir darbs ilgtermiņā.

Man arī gribētos tvirtāku dibenu pēc tualetes apmeklējuma.:-D

Pēc tā ko autore uzskaitīja, man raisījās sajūtas, ka viņa badinās.

Kad kādu 3 reizi paskatījos arī sāku šo redzēt un saprast. Pārpratu tevis teikto stellaglmr sākumā.
Es arī skatoties pēc sevis, un redzot to progresu kas ir bildē, iedomājos lai pēc nepilna mēneša būtu tiešām fotogrāfijās redzama atšķirība, ir tomēr ļoti jānogriež baudas. Pārāk daudz sportošana, pārāk maz ēdiens iespējams, deficītā ir, bet drusku par daudz un ātri.

Un kas slikts gūt gandarījumu no progresa? Citiem tieši tā arī sāk rasties lielāka motivācija, kad ir redzami uzlabojumi, ka viss process nav bijis velts. Man liekas, ka tas ir ļoti saistīts.

Motivācija ir pirmais kas pazūd un tad jaizmanto uzņēmība un smags darbs. Un tas process turpināsies vienmēr, jo nebūs tām ka panāksi to mērķa izskatu/svaru un tajā dienā tāda paliksi uz visiem laikiem. Tas ir nebeidzams darbs.

zaudēti daži kg uz vēdera izejas fonu

Vot man arī tā gribās.. pakakā un.. voilā - skaistas kājas, izteiksmīgs viduklis :D