Bērna dzimšanas dienā ap pl.9:00 piecēlos no sajūtas, ka vēderā sprāgtu burbulis, satrūkos, aizgāju līdz tualetei un nogāja ūdeņi. Vīrs izsauca ātro palīdzību, ap pl. 9:30 jau biju ceļā uz Rīgas dzemdību namu. Skatījos pulkstenī intervālus starp kontrakcijām, tai brīdī jau bija 5 minūtes. Uzņemšanā bija ļoti jauka daktere, piereģistrēja, apskatīja un atnāca pakaļ māsiņa no nodaļas. Ejot pa gaiteni atkal nogāja ūdeņi, sagādāja man ratiņus, jo pēc tam fiziski nevarēju tikt uz priekšu, sajūta, ka bloķējās kājas un sāku ļimt. Nodaļā pretī bija ļoti interesanta daktere, jo veicot apskati, nācās vairākkārt uzklausīt viņas pārmetumus, cik mūsdienās jaunas māmiņas dzemdē (man tajā brīdī bija 23 gadi), nedaudz sabojāja omu, atvērums bija 4cm. Aizveda uz pirmsdzemdību palātu, pielika sirdstoņu aparātu, ielaida zāles, kas paredzētas, lai bērnam ātrāk nobriest plaušas (dzemdības sākās 32 gr. nedēļā) un ārste vēl pajokoja, ka šodien visticamāk nedzemdēšu. Sāpes un kontrakcijas no pl.11:00 - 14:00 bija izturamas, pēc tam parādījās sajūta, ka vajag uz tualeti un ļoti spēcīgi. Aparāts tajos brīžos lēkāja amplitūdā no līdz un izsaucām māsiņu. Atnāca, iepleta acis un aizskrēja saukt dakteri. Laikam bija notikusi maiņa, jo apskatīt šoreiz nāca cita daktere, atvērums jau bija 10cm. Pl. 15:00 biju jau dzemdību zālē un pl.15:35 piedzima mazs, krunkains, ogļu melniem matiem puika. Viņš neizdvesa nevienu skaņu, tik lielām acīm raudzījās riņķī. Nolika uz siltā galda, māsiņa viņu sāka apskatīt un tad pirmo reizi, ar ļoti lielu aizvainojumu balsī, viņš sāka raudāt. Neilgi pēc tam atbrauca lielais inkubators no jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļas un viņu aizveda. Bija daži plīsumi, pats izspiešanas process bija, ja tā var teikt, ļoti saviļņojošs, sajūta, ka ķermenis pats zina, kas jādara. Vecmāte, kas pieņēma dzemdības, bija maza auguma, paveca kundzīte, apbrīnojami mierīga ar tik mātišķu balsi, paļāvos visam viņas teiktajam.
Mazais krunkainais, ogļu melnajiem matiem, savā dzīves sākumā daudz pārcieta, toties tagad par to gandrīz nekas neliecina, arī mati vairs nav melni. :-)
-
Bija plānots ķeizars, jo man šaurs iegurnis un neliela mugurkaula pataloģija, es pati īstajā laikā (38-40 gr. ned.) viņu nebūtu spējīga izspiest. Ja būs otrs bērniņš visticamāk, ka būs ķeizars, ja neizdomās steigties.