Grūtniecībā viena

Nezinu, liekas, kad tomer seit kkas parspilets, ari tagad izskatas autorei ir hormonu vetras ;) slikti ir tas ko tu pateici, dazkart pietiek vienu reizi lai visu sabojatu, tapec pati pirms runa padoma, nevis tgd uzliec visu vainu uz virieti, ja man pateiktu dusmas, kad negrib so bernu vai lai eju taisit abortu vai ari atradisu citu maati, sievieti, kura man dzemdes un pectam salabtu, tas uz muziem paliktu man prata un patiesiba pat visu sabojatu ;) Taka atvainosanas no tevis tapat butu bijusi normala ;) pietam ja darbu pazaudeja, papildus stress un plusa tu varbut par katru sikumu vinjam parmet, ka ari tu saki emocionali vardarbigs, bet ne reizi neesi minejusi, vizmaz neesmu pamanijusi ko tiesi vins ir teicis, varbut beigu beigas viss ir diezgan parspileti un pat nebrinitos ;)

kāpēc jūs dāmas apbērnojaties no tādiem kretīniem?
Ko tādu laikam tikai vis gudrās spēj uzrakstīt.
Kādi tad mums tie "vīrieši"? 80-90% vienkārši nav vīrieši. Ko tad visām tagad vienām mūžu dzīvot?
Turies mīļā! Saudzē sevi un bebi!!!

IT jau nu nav gan Latvijā problēmu atrast darbu. kaut kādi čīkštuļi tie veči

laine25
Labi, nav īsti jēgas tagad rakāties, kurš ko pateica un kurš pie kā bija vairāk vainīgs. Es jautāju, vnk lai saprastu vai tur vispār var kaut ko labot, jo man tas kā aprakstīji, cik viņš bija ideāls kaut kā neiet kopā ar pēc tam notiekošo. Bet reāli ir tā kā ir, un ja Tu uzskati, ka tas ko viņš Tev teica un kā izturējās bija pietiekošs pamats priekš šķiršanās, tad ar pieņemto lēmumu jādzīvo. Ar ģimenes atbalstu ļoti daudz ko var izdarīt un tie pirmie gadi, lai arī smagi, noteikti paies ātri. Tā ka turies un lai viss izdodas. :)

vaboleens
Nu beidz, nevajag tagad karināt birku visiem vīriešiem.

Nu tas ko pateici var but nepatikami, bet ne jau lidz tadai stadijai. Ja jau vins var nelikties ne zinis ka jutas mazulis punci kamer tu tik loti pardzivo, tad ka gan vinu speja ta sapinat tie vardi. Kaut kads aizsegs, sajuta asins garsu un terorizeja, patik laikam but cietejam kuram skrien pakal. Man liekas nezeligi, ka virietis var tik augstasinigi noskatities uz milotas sievietes sapem un asaram ar vina bernu zem sirds.
Es ari esmu teikusi so to riebigu, bet virietis tak nav tik emocionals un saprot, ka sievietes ir citādākas un mēdz uznāk, kur nu stāvoklī.

Nelasīju visas lapas, bet pietika ar dažām pirmajām, lai gribētu iekrāmēt dažām "svētajām govīm" pa ģīmi. Kas tie par tizliem jautājumiem "Kādēļ appbērnojies ar tādu" utt? Attiecības ļoti reti ir ideālas kādam. Daudzi pāri dzīvo ar strīdiem un nesaskaņām, pietam, jo vecāks paliec un jo ilgāk esi tajās attiecībās, jo grūtāk ir aiziet un sākt visu no sākuma! Vēl jau ir tāda lieta kā mīlestība :-)
Es brīžiem nesaprotu vai cilvēki tik tiešām ir tik ļoti primitīvi, ka nesaprot, ka attiecības ir sarežģītākas nekā melns un balts? Tas, ka notiek strīdi un ir kādas briesmīgas īpašības vai rīcības, nenozīmē, ka cilvēks visu laiku ir tāds un viņā nav nekā laba. Bieži vien tā dillema ilgst gadiem - vai labais otrā atspēko slikto?
Doh...
Autorei - turies, viss būs labi! Nezinu nevienu vientuļo māmiņu, kura būtu nelaimīga vai neveiksmīga. Visām ir super viss izdevies, satikušas lieliskus vīriešus, velta laiku sev un savai izaugsmei un ir laimīgas! Esmu droša, ka arī tu būsi viena no tādām! :)

Njā, bēdīga situācija. Varētu jau tagad mācīt, ko un kā tev vajadzēja darīt un ko nevajadzēja, bet ko nu vairs, kā ir, tā ir, laiku atpakaļ nepagriezīsi.
Skaties uz visu no pozitīvās puses - Tu tiki vaļā no briesmīga cilvēka un bez viņa būs labāk gan Tev, gan mazajam. Tev ir mamma un māsa, kas tevi atbalstīs. Un Tu izklausies saprātīga un stipra sieviete, Tu noteikti tiksi ar visu galā un atradīsi sevis cienīgu vīrieti.
Cerams, ka puisis tomēr agrāk vai vēlāk sapratīs kāds kretīns bijis un atvainosies, bet atgriezties pie viņa gan neieteiktu.
Starp citu, ko par šo visu saka viņa vecāki? Vai viņi zina, kā viņš pret Tevi izturās? Vai vispār esi ar viņiem pazīstama?

Žēl autores, bet es tomēr izteikšos - es nepiekrītu domai, ka labāk nekāds tēvs nekā nikns. Ar to es domāju sekojošo - aizejot tēvam, pazūd strīdi, bet zūd arī atbalsts, jo viegli nelikties ne zinis par to, ko vairs ikdienā neredzi. Atskatoties uz savu dzīvi un tēvu, es labāk būtu pacietusi mutiskos strīdus, toties tagad būtu bijusi laba izglītība, jo viņš palīdzēja tikai tik ilgi, kamēr bija mājās. Žēl, ka vecāki var savu ego likt augstāk par bērnu vēlmēm un vajadzībām. Man liekas tā, ka ja vecāki ir kopā, lai arī kādas viņu savstarpējās attiecības, viņu cenšanās ir lielāka nekā tad, kad viens tur, otrs tur.. Piemēram, mans tēvs kad aizgāja, es visus šos gadus ne viena centa neesmu redzējusi, viss, kas no viņa nāk, daži zvani valsts svētku dienās, jo viņš neatceras pat dzimšanas dienas.. Ir jāsaprot, vai tie strīdi ir tiešām tik briesmīgi un vilksies daudzus gadus, ka tiešām nu nekas nav risināms? Pat mazās dzīvībiņas dēļ, kas nāk šajā pasaulē un arī grib pilnvērtīgu ģimeni un atbalstu?
Bet ja lēmums paliek nemainīgs, ir jābūt cerībai, varbūt atradīsies kāds saprotošs cilvēks, kas iemīlēs tevi un arī tavu bērniņu.

westworld
Normāls tēvs tāpat rūpējas par saviem bērniem, neskatoties ne uz ko.
Autores gadījumā naudu jau viņa dabūs, bet vai viņš būs tēvs šaubos gan.

Nu, acīmredzot, mans bija ar baigo ego. Arī tagad nekas nav mainījies - dzimšanas dienā solījās, ka atsūtīs kaut ko, kaut vēstuli pa pastu, aha, jau mēnešiem gaidu. Tukši solījumi.

Westworld, Tu tiešām saproti ko runā?
Ja pret viņu jau grūtniecības laikā tika pavērsta emocionāla vardarbība, pazemošana un ņirgāšanās, tad tas ir tikai laika jautājums, kad sāksies fiziskā vardarbība. Un tur vairs var neciest tikai bērna māte.
Vai tiešām nauda ir tik svarīga mūsdienās, ka dēļ tās ir jāpaliek kopā ar pretīgu cilvēku un jāsabojā sev visa atlikusī dzīve? Vai tiešām bērnam ir labāk, ja redz ko tādu visu laiku un sāk to uztvert kā normālu ģimenes modeli, tikai lai bērns tiktu biežāk apdāvināts, apucināts un augtu ģimenē pilnīgi vienalga kādu tēvu?
Es nespēju noticēt savām acīm ko es tikko izlasīju.

Nu, nedzirdot vīrieša viedokli un nezinot situāciju, grūti nostāties kāda pusē. Jo autores tālākie komentāri, kā viņa ir uzvedusies, izklausās pavisam nepieņemami. Un grūtniecība nav attaisnojums tādām histērijām. Domāju, ka es vīrieša vietā arī nelīstu uz vēdera sievietes priekšā, kad viņa nefiltrē, ko runā.
Bērna dēļ gan vajadzētu pie kaut kāda kopsaucēja nonākt.
havaja rakstīto izlasīju divas reizes, bet tā arī nesapratu, par ko ir tas lielais aizvainojums, ka pat vēl tagad, kad bērns ir piedzimis, tas viss ir jāceļ augšā.

Vai sievietes histērijas un draudi par abortu nav emocionāla vardarbība pret vīrieti?

Bet vai tas ir iemesls, lai tagad timēr paliktu kopā? Apmēram - dots pret dotu ja? Vīrietis pret grūtnieci, tiešām godīgi.

Es nesaku, ka viņiem ir jāpaliek kopā, bet to, ka situācijas apraksts ir ļoti pretrunīgs.
Un ir sievietes, kas uzskata, ka, ja viņa ir grūtniece, tad var atļauties visu. Kā, piemēram, viena kolēģe, kas vīru 2 - 3 naktī dzina ārā no mājas, lai skrien uz diennakts veikalu vai uzpildes staciju, jo viņai gribas čipsus. Un, kad vīrs saka, ka varbūt nē, tad rīko scēnu nakts garumā, ka viņš par savu bērna māti nerūpējas.

Bet tomēr nespēju noticēt, ka tik īsu laiku kopā bija, un sākumā viss rožaini un skaisti, bet cilvēks tik ātri izmainījās. Es nerunāju par to, ka grūtniecei būtu vajadzīgi vīrieša pārmetumi, bet ja ir iespēja saiet atpakaļ, nomierināties, tā tomēr būtu cerība.

Runājot tikai no personīgās pieredzes - abiem vecākiem bērnam palīdzēt ir vieglāk nekā mātei vienai. Daudz ir tādu tēvu, kas bērnu no attāluma atbalsta tikpat ļoti kā tad, kad blakus ir? Diez vai? Es neticu, ka vīrietis pusgada laikā var tik krasi mainīties, ka jau pat savu bērnu vairs negrib. Vai arī sievietei tik ar naivumu aizlietas acis, ka visam tic. Atkal, tikai sakot par sevi - labāk būtu bijis niknāks tēvs, toties būtu arī atbalsts, nekā nekāds, ne ģimenes normālas, ne atbalsta, izglītības, nekā. Jo ja ir atbalsts, ir izglītība, ir iespēja sākt normālu dzīvi. Strīdies vai nē. Bet ja nav atbalsta, bet arī tēva vairs nav, kas sanāk - ne vairs sava ģimene normāla, ne pašai iespēja normāli veidot savu ģimeni. Es vienalga palikšu pie sava, ka ja vecāki ir blakus, viņu stimuls censties - atbalstīt un salīgt mieru ir lielāks nekā redzot bērna bildi telefonā nevis seju dzīvajā vai nemaz. Jo kad cilvēks aizbrauc prom, viņš jau pamazām atradinās..

Es neuzskatu, ka te vispār būtu jāmeklē, kāds vainīgais. Autore pieņēma lēmumu aiziet no vīrieša un tagad cīnās viena. Nu lai jau. Jā, iespējams attiecības var glābt, bet tā jau ir viņas un vīrieša izvēle, to darīt vai nē. Viņa te tikai meklēja atbalstu no citām vientuļajām māmiņām.
.
Runājot par tēviem - es tomēr arī piekritīšu, ka labāk nekāds, nekā sūdīgs. Jā, protams, būtu forši ja manējais mani un brāli būtu atbalstījis finansiāli, kad vecāki izšķīrās, bet tad jau labāk es izvēlos nesaņemt no viņa nekādu finansiālo palīdzību un nekontaktēties vispār. Man šis šķita labākais no iespējamajiem variantiem.
Tas pats par grūtniecēm, kas tēlo nez kādas princese, un noveļ pēc tam to visu uz "trako hormoni". Jā, hormoni daudz ko iespaido, bet tādēļ jau topošajiem tēviem nav viss jāpacieš.
Manuprāt, laine25 situācijā bija emocionāla vardarbība no abām pusēm.

Annie

Vai sievietes histērijas un draudi par abortu nav emocionāla vardarbība pret vīrieti?

Pff, kas Tu nelasīji kā ir:

bet virietis tak nav tik emocionals un saprot, ka sievietes ir citādākas un mēdz uznāk, kur nu stāvoklī.

:D:D
Bet ok, sievietēm bieži vien šķiet, ka viņas var daudz ko atļauties tikai tāpēc, ka viņas ir sievietes un te jau par to ir runāts - sist vīrietim, izturēties idiotiski, jo vīrietim tak ir jāsaprot utt. Tie laiki, kad vīrietis varēja sievieti vnk nolikt pie vietas ir garām, bet runāt bieži vien ir bezjēdzīgi, jo sieviete spēj domāt tikai tad, kad nav savu emociju varā, attiecīgi visā citā laikā viņa vnk izgāž visu, kas viņai galvā darās pār vīrieti, kuram jāmēģina tas salikt pa plauktiņiem un atrast tajā visā kādu jēgu. :D Bet jēgas kā likums tur nav, ir tikai emocijas no kurām viņai vajadzēja tikt vaļā. :D
Tieši tāpēc saprātīgs tēvs ģimenē ir zelta vērtē, jo bez viņa dēli mēdz izaugt par memļakiem, bet meitas par histēriķēm.