Man ir tāda draudzene, kas katru dienu skandina,ka esmu viņai kā māsa. Bet strīdamies mēs vairāk kā draudzējamies, pēc katra strīda gan velk vienai pie otras. Bet tiklīdz strīds ir atrisināts un attiecības plus mīnus nostabilizējušās, viss sākas no gala. Viņa man ir arī tāds pretrunu cilvēks, kā pati teica - jūt vienu, bet saka/dara ko pilnīgi pretēju. Kad viņai ir grūti - atgrūž manu palīdzību. Greizsirdīga un privātīpašnieciska. Tā jau mīļa bezgala, kopā daudz kas piedzīvots un pārdzīvots, bet ar laiku saprotu, ka viņa mani lauž. Esmu daudz izcietusi viņas dēļ, viņa to apzinas un katreiz saka,ka centīšoties laboties, taču nekā. Brīžiem izklausāmies kā lezbu pāris, bet nav tik taki. :D
Kad gribu distancēties no viņas, piedāvājot būt vnk kolēģēm kā agrāk, reizēm izejot kkur ielās, pēc pateiktā abām sāp sirds. Tad paraudam, paņirdzam, samīļojamies un viss iet atkal uz riņķi. Kkad jau būs jāpalaiž vienai otru, bet kkāds spēks vēl to neļauj darīt. Katrs cilvēks, ko mēs dzīvē sastopam, mums kko iemāca.. Šī meitene laikam vēl to man nav iemācījusi, vai es to vnk vēl nemanu. Kā saka Mission is not completed. :D