Kā atbrīvoties no krāmiem?

1. Pieņem sev par noteikumu neko nepirkt uzreiz. Tā vietā iepauzēt kādas dažas dienas, lai redzētu vai tā manta Tev vēl joprojām liksies tik iekārojama un neaizstājama.
2. Nemet visu ārā uzreiz, bet gan vispirms pārvieto uz šķūni/bēniņiem/pagrabu.
3. Atgriezies pie primiem diviem punktiem.

1. Pilnībā piekrītu. Ali/eBay ieliec wishlistā un paskaties pēc nedēļas, vai Tev to tiešām vajag un vai to naudu nebūtu prātīgāk iztērēt kur citur.
2. Ja novieto kaut kur citur, pēc gada, diviem pārcilā un saproti, ka tiešam tās mantas tikai stāv un atbrīvojies!
3. Man nedaudz palīdzēja sākt visu lieko pārdošanā portālos. Tad lēnām sāc saprast, cik naudas tur izmest un pārdomāt pirkumus.
Nav tā, ka man ar pālieku pirkšanu ir problēmas (nevēlēšanās parmaksāt par lietam dara savu), bet šie punkti tiešām palīdz neiztērēt vairāk kā vajadzīgs un liek pārdomāt par nākotnes pirkumiem.

Man sirds sāp par grāmatām kā krāmiem :-/ Labi, saprotu, vecās grāmatas vai lētās lubenes, bet pārējās ... Žēl, ka maiņas ar tām nav pārāk populāras, bet, ja kāds grib nopārdot, uzliek milzu cenas.
Es agrāk gribu izteikta specifisku žurnālu, avīžrakstu u.c.preses materiālu krājēja. Gāja laiks, vērtības pamainījās (tagad izglītojos par citām tēmām) un pamazām, ar vairākiem piegājieniem atbrīvojos no preses kalniem. Tagad man dators pilns ar digitāliem krāmiem :-D

Vispār domāju, ka grāmatas arī var būt krāmi. Visādi absolventiem paredzētie domu graudu krājumi, ezotērika, diētu grāmatas, dāmu romāni, zema līmeņa mācību grāmatas u.c. manās acīs ir krāmi, tas gan, protams, ir superindividuāli un manā plauktā gandrīz tādu nav. No vecāku mājām gan kādu kravu varētu izmēzt :-D

Man līdz nesenam vispār likās, ka jauni cilvēki nekrāj un neapkraujās ar mantām, bet nesen paziņa pārvācās un nācās vairākas reizes iegriezties dzīvoklī - nu moiiins, nes nezinu kā tā var būt?! Visādi sūdiņi, senas, nesenas, aizvēsturiskas, nelietojamas, utt mantas. Tā pārvākšanās šķiet ilga kādas 2 nedēļas. Runājām ar draugu, mēs ar visu bērna esamību varētu 1 dienā easy pārbraukt. Un man tāpat šķiet, ka jātaisa drīzumā revīzija un jālidina mantas ārā. Viens no besīgākajiem ir mājas drēbes. Vienmēr šķiet, ka vēl noderēs. Te nav runa par izstaipītām trenuškām, bet krekliņi/džemperi. Ir pārāk liela kategorija ar drēbēm, ar kurām cilvēkos īsti vairs nevajadzētu iet (zinu, citi noteikti vēl vilktu arī cilvēkos), bet mājās ir ok. Tā nu 60% skapja satura ir tāds.(t)

Zurnalus, dekorus utt., neperku, censos tikt lidz minimalismam, bet tapat man vel talu lidz tam.
Gribetos izmest ari visas vecas macibu klades, materialus, bet zel, a ja nu eju vel macities un noder?!
Kad gadas lielaka tirisana - aptuveni x menesi ar visu plauktu skirosanu tad tiek izmests viss liekais.
Par to tirgosanos.. neredz jegu teret savu laiku, labak salieku visu viena paunina un nolieku blakus miskastei vai kapnu telpas prieksa.
Ar drebem esmu nezeliga, metu ara visu ko nevelku , novazats utt., saloku un maisa ieksa.
Ta vieta nosolos nopirkt to ko tiesam vajag un/vai trukst
Esmu redzejusi tos pabriesmigos krajejus, izskatas briesmigi, nekada kartiba, viss puteklos, pasi neko nevar atrast , dzivo ka uz suducupas. Nedomaju, ka siem cilvekiem ari ir skaidra domasana dzivojot haosa visu laiku.

Ēm, jautājums par grāmatām - kā jums liekas, ja kādas 200 grāmatas stāv neapkurināmā telpā, kur ir mazliet mitrs (drēgns vairāk), grāmatām kas notiek vai nē? Vai varu uzskatīt, ka mani krājumi jau ir materiāli zuduši? Kaut kā neiznāca šogad paskatīties, kas tur mājā darās.

Man pilnīgi noteikti nav tā, ka pēc lietu izmešanas justos atvieglota, gluži otrādi, jūtos slikti. Iespējams, ka tas saistās ar to, ka pilnīgi visas manas bērnības mantas tika iznīcinātas, nav nekādu atmiņu.
Grāmatas, protams, nav krāmi, bet to uzglabāšana mājās būtu jāierobežo, tomēr man tas nesanāk, uz bibliotēku neeju, tālu, darba laiki nejēdzīgi, pērku tik grāmatas klāt, bet izlasītās prom nedodu, jo žēl no tām šķirties. Man pat nepatīk, ja kāds paņem un neatdod atpakaļ, kur nu vēl apzināti tās atdot.

P.s. - metot ārā, paskatieties, vai ko var sašķirot. Mūsu pasaule drīz peldēs izgāztuvē. Plastmasas lietas vismaz aiz sevis samest, kur vajag :)

Es pliku izmešanu neatbalstu ka tādu. :-D Vienmēr labak atdot/pārdot/iemainīt. Es vairak uz to skatos ta - pārdodu kaut pa eiro ko nevajadzīgu, bet vieta nopērku ko tiesām vajag. Kaut vai ēdienu vai saimniecības preces utt. Pavisam tapat izmest - mqnas acis ir ka izmest naudu :-) Man patīk utilizēt nevajadzīgas lietas tas pataisot par sava veida "valūtu" jaunam lietām! Ja ari neredzu iespeju iemainīt vai pārdot kaut ko, tad vienkarsi atdodu kadam! Un ja nu galīgi neka - visu kokveidīgo un papīru varu dedzināt kamīna vai krāsni, drēbes var iemainīt h&m pret atlaižu kuponu utt. Nezinu kadel ta, bet man vienkarsi nepatik ta pliki izmest ara! Liekas stulbi no kaut ka tik bezpersoniski atbrīvoties, ja no ta var patiesība "izspiest" ara kaut ko citādāka forma!

Varbūt daļa no tām virtuves lietām ir arī noderīgas? Nav jēgas izmest virtuves priekšmetus, ja zini, ka kādreiz vajadzēs, bet būs jāpērk no jauna (olu kuļamie, karotes, dēlīši utt.).
Iespējams kādreiz noderēs - šo te es zinu jau no galvas.. Radiniece tā vienmēr saka, kad paņem atpakaļ aizkarus, žurnālus u.c. lietas. Ja ar to lietu pusgada laikā nekas netiek darīts, kāpēc lai tiktu vēlāk? Tas ir kā ar vecām drēbēm, kuras gadiem nevelk, bet ir mīļas. Mana radiniece arī apaug ar lietām - aizkarus nevarēja sašūt 2 gadus, mantu ir tik daudz, ka pa dienu tās jātur gultā. Bet viņa to dara, cik es saprotu, jo ir vientuļi, kaut gan tai pat laikā mājās dzīvo vēl viens cilvēks. Un tā ir kā iedzimtība arī, jo viņas māte, vecmamma arī tā darīja - krāja drēbes lauku skapī, kamēr kodes apēda.
Kāds ir iemesls krāšanai? Aizpildīt vientulības sajūtu, līdzekļi atļauj, lielāka drošības sajūta (jeb - man ir 100 lietas, kas reiz noderēs, tātad man ir nodrošinājums nākotnei)?

Grāmatu man ir ļoti daudz, bet es nezinu, kam ar mani jānotiek, lai es tās uzskatītu par krāmiem. Lasu nepārtraukti, tāpēc domāju, ka tas ir tikai normāli, ja man ir liela bibliotēka.

Es grāmatas par krāmiem neuzskatu, taču ar gadiem palieku arvien izvēlīgāka un nelasīšu grāmatu tikai tāpēc ka viņa man ir plauktā. Pie tam, cik daudzas grāmatas mēs pārlasām 2x? Es - reti kuru, vairums ir vienreizējas lietošanas. Un jā, rezultātā ir sakrājies gana daudz, gribas tās, kuras zinu, ka nelasīšu, atdot labās rokās. Lai kāds cits papriecājas. Liels % grāmatu tomēr morāli noveco. Nav jēgas mazbērniem glabāt VISU.

Salome ieteiktā - Kārtības maģija! Tiešām iedvesmo un liek paskatīties uz lietām citādāk. Iesaku.

Man šogad ļoti palīdzēja remonts - nomainījām arī daļu mēbeļu, līdz ar to nācās iztīrīt skapjus. Diemžēl, man bieži vien ir tā problēmas, ka skapis pilns, bet nav ko vilkt (pēdējos gados gan ir palicis labāk, jo ļoti cenšos pirkt mazāk, bet kvalitatīvas mantas). Pēc skapja tīrīšanas sanāca vairāki maisi ar apģērbu un apaviem, ko nieziedoju labdarībai. Tiešām ļoti priecājos, ka to izdarīju :-)
-
Jautājums meitenēm, kas ziedo apģērbu labdarībai - vai ir ok ziedot arī apakšveļu? Protams, ne jau apenes, bet naktskreklus un krūšturus. Man ir daži tādi, kas veikalā ļoti patika, bet ir uzvilkti 1-2 reizes, jo tomēr nejutos tajos ētri, un tā jau ilgu laiku mētājās skapī.. Nesaprotu, mest ārā vai likt labdarībai paredzētajā maisā??

Man arī bija problēmas ar krāšanu. Izmest bija žēl.
Es iesaku izlasīt Kārenas Kingstonas grāmatu "kā atbrīvoties no krāmiem".
Tā ir tik iedvesmojoša, ka uzreiz sajutu vēlmi izmest lieko. Grāmata itkā dod atļauju bez sirds pārmetumiem izmest visādus krāmus.
Tagad esmu minimāliste, kas pērk maz un reti, bet tikai ļoti kvalitatīvas lietas. Ietaupās nauda un vieta :-D

Problēmas ar krāšanu nav, nezinu vai īsti iemesls, bet man patīk minimālisms interjerā un arī dzīvoklis nav liels. Pirmkārt, nav daudz mēbeļu, viss ir nost no acīm (atvilknes/grozi/kastes), atskaitot nedaudzās grāmatas, uz virsmām tikai sveces, ziedi, bildes. Nav tādu seno sekciju, kur piekrauj visu pilnu. Guļamistabā vispār ir tikai gulta, skapis ar bīdāmām durvīm un kumode. Uz kumodes interjeram atbilstoši grozi ar kaut kādām lietām, bet tas vairāk kā apslēpts "storage" noderīgām lietām. Man patīk, ka tīrot putekļus, pietiek nobraukt pa virsmu, nevis cilāt visādus sūdiņus.
Žurnālu pirkšanu atmetu seeeen, šķiet ap 5-10 gadi atpakaļ, labāk aizeju kaut kur kafiju padzert, kur ir aktuālā prese nodrošināta, ja nu galīgi vienītī nav ko darīt. Citreiz lidojumam/braucienam nopērku kādu žurnālu, bet to arī atstāju, nevis stiepju mājās. Bija uzdāvināts man Četru sezonu abonements, tie žurnāli stāv plauktā kā recepšu grāmatas, jo saturs izmantojams neatkarīgi. Ik pa laikam tīru drēbju skapi, saliekot tiešām novalkātas drēbes un aiznesot uz to pašu HM vismaz 15% kuponam, citas labas, bet īsti nevalkātas reti (man slinkums) iemetu pie pārdošanas.

Man agràk Ari bija tāpat, nu nevaréju izmest laukà, žēl, likās. A ja nu kādreiz noder un būšu izmetusi.
Bet es vienreiz saņēmos un ieviesu kārtību, tikai nemetu laukā visu uzreiz, bet saliku maisos, nākamajā dienā bija sajūta, ka visā tajā bardakā man ir tomēr dažas izteikti mīļas lietas, tad tās izņēmu un no pārējā atbrīvojos.
Šobrīd nepērku vairs lietas vienai reizei, labāk pakrāju un nopērku tieši to, ko ļoti gribu, nevis meklēju alternatīvas, kuras pēc tam nožēloju, jo nav vērts pirkt tumši zilu kleitu , ja meklēji melnu -pat tad ja pēc fasona atbilst tam ko gribēji, tas pats arī ar citām lietām. Ar mani ir tā, veikalā kaut ko ieraugu, esmu sajúsmà, tad cenšos pirms pērku apdomāt un ja man pràtà sàk aust kaut mazàkàs šaubas, tad zinu, tā lieta nav priekš manis.

Es izmetu, atstaju kaut kur ara vai nesu uz sarkano krustu. Vismaz 2x gada parskiroju mantas/drebes. Ko neesmu vilkusi vai izmantojusi vismaz gadu, divus... tas nozime, ka ari neizmantosu.
Bijusajam draugam mammai 15m2 istaba ar 5m2 skapi, kura bija PADSMIT ara jakas 'nebaltam dienam' (tur pecnaves dzivei pietiks) un drebes, kas vinai deretu, ja nomestu 20kg. Taja parpilditaja istaba (maja) nebija ne gaisa, ne gaismas... tur vareja nokrist un neviens taja meslu cupa nepamanitu.

Pašai ar krāmiem un visādiem ķiņķēziņiem problēmu nav, drīzāk otrādi - nupat bija jātaisa klusā daba un bija nopietni jāpadomā, no kā taisīt, jo nekrāju keramikas eņģelīšus, kristālus utt. Man ik pa laikam uznāk ārā-sviešanas garastāvoklis un tad arī dzīvojamā teritorija tiek attīrīta no visiem liekajiem štruntiem.
Grāmatu man ir ļoti daudz, bet es nezinu, kam ar mani jānotiek, lai es tās uzskatītu par krāmiem. (t) Lasu nepārtraukti, tāpēc domāju, ka tas ir tikai normāli, ja man ir liela bibliotēka.

Marie Kondo - tur ir ļoti daudz vērtīgu atziņu! piemēram, par to, kā vajag pateikties nopirktajām mantām un izmest āra.
ja manta ļoti patīk, bet ir nonēsāta - ir jāpasaka tai paldies par labi padarīto darbu un jāizmet āra.
ja manta nepatīk, bet dārgi maksāja - tad jāpasaka paldies, par to, ka viņas nozīme Tavā dzīvē bija parādit, ka nevajag pirkt impulsu vadītai.
No sākuma tas liekas muļķīgi, bet pēc tam tiešām ir loti viegli atbrīvoties no mantām. Rezultātā tiešām ir liels prieks par to, ka Tev ir tikai mīļākās lietas un pa vidu nemaisās 10 citas pudelītes/drēbes vai jebkas cits.

aa, nu vél - piespied sevi - ja pérc kártéjo dekoru, pérc ar noteikumu, ka vienu veco izlidinási árá