Smakojoša problēma

Baigi skumji patiesiba, ka kads nevar pasaukt meiteni mala un saudzigi pateikt. Vinu drosi vien aiz muguras apruna. Un pati pie sava aromata sen pieradusi, nejut.Tapec varbut neuztver majienus.

Labāk jau kādu dienu pasaki to,kad esat divatā,mierīgā tonī.Tas,ka cilvēks ir nekopts ir viens,bet ja cilvēks iekšēji jūtas slikti,ir depresīvs,tad arī pats par sevi īsti nerūpējas,nav motivācijas.Parunā un skaties ko viņa teiks.Iemeslu var būt daudz,bet izrunājies.

Es nomainītu istabu.

Neko labāku par laipnu aprunāšanos par higiēnas tēmu ieteikt arī pati nevaru. Un, jā, zinu dažus cilvēkus, kas mazgājas regulāri, bet no viņiem vienalga nes, jo kaut ko galīgi nejēdzīgu ēd (priekš viņiem noteikti).
.
Man ir gadījies runāt par šo tēmu ar dažiem cilvēkiem. Vienā gadījumā neticēja (tur meitene kaut ko neriktīgu arī ēd). Viens cilvēks pateicās, ka esmu pateikusi, kā ir patiesībā (un nav jau brīnums, jo ir ļaudis, kas acīs neko neteiks, vienalga, laipni aizrādot vai lamājot par smirduli un tamlīdzīgi, bet aiz muguras aprunās, oi, kā). Tā ka mājieni ar atvērtajiem logiem nederēs, gaisa atsvaidzinātāji arī nez vai (plus vēl tie ķīmiski) - uztver to kā treniņa iespēju iemācīties savam bērnam izskaidrot higiēnas normas ;)

Runāt noteikti vajag, jo ir cilvēki, kas saprot tikai tiešā tekstā. To taču vari pavērst citā virzienā. Tēmu atliec nedaudz uz malu tā, ka ne tu esi teicēja, bet informācijas saņēmēja, un sāc ar to, ka aiz muguras šī tikusi aprunāta par to, ka smird. Vari pat skarbākus vārdus pateikt, lai tiešām pielec. Noteikti mini pretējo dzimumu, jo to uztvers dziļāk un vismaz līdz smadzenēm tiks. Kad to visu būsi skarbi pateikusi, tad piebilsti, ka viņiem (aprunātājiem) diemžēl ir taisnība un arī tu to jūti un gribi palīdzēt, lai tā vairs nerunātu. Un sāc ieteikt. Viņa būs jau atvērtāka, jo dziļāk kritīs tieši tas, ka arī puiši par to runā, nevis, ka tas nāk no tevis.
Izglābsi gan sevi, gan arī viņu nākotnē, jo kādreiz viņai būs jāveido ģimene.
Ja tīras drēbes smird, var būt arī pulvera vaina vai ilgi neizžāvētas drēbes.

Man reiz bija kolēģe, kura vienmēr, VIENMĒR aiz sevis atstāja šausmīgu šmuci tualetē, nu tā, ka tiešām bija pretīgi pēc viņas tur iet un vispār nav īsti skaidrs, kā meitene var tā piecūkot..
Beigās es uz viņas darbagalda uzliku pieklājīgu , anonīmu zīmīti ar lūgumu sakopt tualeti pēc sevis. Nostrādāja un šmuces vairs pēc tam nebija :)

Zinu tādus cilvēkus, tikai diemžēl viņiem pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā. Katram iemesli citādi - vienam riebjas slapjums (arī peldēties neiet nekad), otram uzskats tāds, ka nav jēgas mazgāties, ja katru dienu iet uz darbu/ārpus mājas un atkal būs jāiet, ķipa lieka laika tērēšana un meitenei vienai vnk vienalga, viņa saka, ka nekādu smaku nejūt un visi viņu tikai apvaino :D jāpiebilst, ka viņa nav nabadzīga, krāsojas ari, bet duša un matu mazgāšana ir kas svešs. Es nezinu, nekas jau cits neatliek kā samierināties, ja ikdienā jāsatiekas ar šādiem cilvēkiem, jo viņiem dziļi vienalga par to vai ieiet dušā reizi mēnesī vai divos