!

Mani tas noteikti traucētu, tāpēc noteikti attiecības ar tādu cilvēku pārtrauktu. Vienalga vai romantiskas, draudzīgas vai vēl nez kādas.

+ Es tieši tāpat rīkotos.

Tā tas ir, diemžēl piekopjot biežāk šādu dzīves veidu kur mēs izvēlamies katru vakaru relaksēties apreibinoties mūs tomēr ietekmē, jo mēdzam zaudēt iztēli kā savādāk relaksēties.

Vēl jau tas, ka organisma procesu dēļ to vienkārši sāk vairāk gribēties, pat, ja ir iztēle darīt ko citu. Un tas vairs nav kontrolējami. Tas jau ir organisma stāvoklis.

Selīna, un ja tu nezinātu tos apjomus vai to, ka cilvēks vispār lieto narkotikas tik traki (bieži/daudz)? Es zinu vienu veci, kurš tā gadus 5 uz kokaīna katru dienu sēdēja. Sieva (8 gadus jau precēti) un bērns, ļoti labs un prestižs darbs, vīrietis pieaudzis (ap 35)! Un viss bija viņam OK! Darbā viss labi,ģimenē arī -nekad no malas nepateiksi, ka narkomāns, pietam, ar stāžu. Lūk tā es to vairāk biju domājusi - ja apkārtējiem tas netraucē nekādā veidā vai pat to nepamana, tad varbūt tomēr tas ir tā paša cilvēka ziņā ko un cik viņš lieto? Šis gan ir tāds ideālais piemērs.. jo tomēr dzīvē reti gadās tādi normālie, kuri no ķēdes nenoraujas. Ak, un šis pats vecis, vairs nelieto. Tagad esot super clean living - ne narkotikas, ne alkoholu, neko! Vienkārši vienu dienu izdomāja, ka priekš kam šitas viss vajadzīgs, ka vajag pamēģināt bez..un sanāca :-) Tāpat mums apkārt ir daudz "kluso un legālo narkomānu" - antidepresanti un tamlīdzīgi brīnumi (ritalīns u.c. stimulanti)..alkohols un narkotikas vienkārši vairāk tāds redzamais atkarību veids, bet vispār, ir diezgan traki, ja papēta statistikas (pat oficiālās jau ir diezgan iespaidīgas), cik patiesībā "ķīmiska" ir mūsdienu sabiedrība!

Artija, kad jau tu nevari to tieksmi vairs apkarot, tad tā ir jau atkarība, jo tu jau negribi vairs ko citu izņemot to apreibinošo vielu.

Nu, nez, man zināmie uzņēmēji koka lietotāji ir diezgan atpazīstami pēc sejas, un uzvedības, ka lieto.

Lietojot katru vakaru tā atkarība izveidojas diezgan ātri.

ja tu nezinātu tos apjomus vai to, ka cilvēks vispār lieto narkotikas tik traki (bieži/daudz)?

Ja es nezinātu, ka cilvēks lieto narkotikas, tad es nevarētu to izvērtēt. Bet ja es redzētu, ka tas cilvēks bieži izskatās apreibinošu vielu iespaidā, tad tomēr tas liktu ieturēt biežāk distanci no tā cilvēka.

Selīna, un ja tu nezinātu tos apjomus vai to, ka cilvēks vispār lieto narkotikas tik traki (bieži/daudz)?

Es tādus "normālos slēptos atkarībniekus" laikam neesmu sastapusi :-D tie, kuriem bija nosliece, tos nācās no dzīves izsvītrot, jo vienkārši nav pa ceļam. Tagad ik pa laikam redzu postus FB ar zālītes legalizācijas saukļiem ārstēšanās labā, dažreiz liekas, ka tieši viņi ir tie pārkinsona, vēža u.c. slimnieki. Kļuvuši par "slimnieku aizstāvjiem". Saprotu, ka šiem nekas dzīvē nav mainījies.

Par to atkarību un šņaukšanu nemācēšu teikt, jo ar kokaīnu nav daudz darīšanu bijis :-D Es gan esmu žīds šajā ziņā un man žēl tādas summas tērēt uz narkotikām būtu :-D Pietam, es tā jau esmu diezgan hiperaktīvs cilvēks... es pat nespēju iedomāties katru dienu apšņaukties un tā dzīvot. Ballītē Ok, es saprotu - savs efekts jau tajā visā ir, bet ikdienā? Staigāt apkārt ar izlobītām acīm, sasvīdušam plaukstām un ar nepārtraukti uzbudinātu, satrauktu prātu? Nooot.... nesaprotu to.

Nu, es par zālītes legalizēšanu esmu no tā viedokļa, ka tad varbūt sabiedrībai būt pieejamāka vismaz tīrāka manta. Mazākas iespējas,ka lietos kādus citas vielas kuras ir nomaskētas zem zālītes, it īpaši nezinātājiem tas pat varētu būt labāk.
Tas kas man nepatiktu ir, ka nepilngadīgajiem tad zālīte būtu arī pieejamāka (lai gan ja grib, tad arī tagad var dabūt, vienīgais vai riktīgo), jo tomēr augošam organismam nevajadzētu to lietot.

dr567309

Caloo - sakars? Ja reiz panākumi ir, spēks ir, viss kas vajadzīgs ir - tad kādēļ lai pieaudzis cilvēks nevarētu pats nolemt kā dzīvot bez apkārtējo nosodījuma? Nesaprotu kāds pamatojums tām replikām par smadzenēm utt. Drīzāk jau ar smadzenēm problēmas tiem, kas pa 20h dienā datorspēles spēlē..

Tāpēc, ka nopietni sasniegumi sportā neiet kopā ar šādu dzīvesveidu. Vai nu Tu ievēro režīmu, sporto un ej uz mērķi būt labākajam, vai arī pievērsies kam citam, kas nečakarē veselību. Tādus puskoka lēcējus nesaprotu.

Un par legalizāciju runājot: viss ar ko drīkst pelnīt naudu pakļaujas tirgus likumiem - mērķauditorijas, reklāmas, atlaides, klientu piesaistīšana un noturēšana, bla bla bla. Ja kāds iedomājas, ka šitais nāks par labu sabiedrībai tad sorry...

Par legalizāciju runājot - jau jau cigaretes ir atļautas, tad neredzu iemeslu kādēl, lai zālīte nebūtu. Esmu par lai cigaretes būtu dārgākas. Tālāk jau katra paša interesēs, kur savu naudu izmet.

Man šķiet, ka tas ir mīts par "narkomānu, kurš lieto, bet nekādi nemainās". Visas apreibinošās vielas izmaina cilvēku. Daļa liek aiziet "savā pasaulē", kurai nelietotājs nevar un parasti arī nejūt vēlēšanos pieslēgties. Vai es gribētu būt kopā ar kādu, kurš labu daļu kopā pavadītā laika nav tas, ko es iemīlēju un ar ko sagāju kopā? Nē.

Es zinu vienu veci, kurš tā gadus 5 uz kokaīna katru dienu sēdēja. Sieva (8 gadus jau precēti) un bērns, ļoti labs un prestižs darbs, vīrietis pieaudzis (ap 35)! Un viss bija viņam OK! Darbā viss labi,ģimenē arī -nekad no malas nepateiksi, ka narkomāns, pietam, ar stāžu.

Ja jau viņš var atļauties šņaukt kokaīnu katru dienu, varbūt sieva ir gatava to pieciest, lai saglabātu materiālā komforta līmeni vai kāda cita iemesla dēļ (lai bērns dzīvotu kopā ar tēvu, piemēram). Tas, ka ir sieva un bērns, vēl nenozīmē laimīgu ģimeni.

nu jums jau te azigājis galējībās. man viss aprakstītais neliekas normāls un pieņemams.

Visus komentārus nelasīju, par narkotikām komentāru nebūs, taču par sākotnējo tēmu ir gan savs viedoklis, gan pieredze.
Biju kopā ar puisi gandrīz 3 gadus. Jāsaka gan, kādu vairs puisi - 26 gadus jauns vīrietis. Mūsu attiecību sākumā viņš strādāja izklaides vietā, kur arī abi iepazināmies. Man tolaik bija 19 gadi, pati vēl lidinājos mākoņos, tāpēc man šķita lieliski, ja arī otra pusīte ir tikpat aktīva kā es. Tolaik ar vārdu "aktīvs", sapratu regulāras ballītes un tusiņus, pasēdēšanas bāros vai mājas ballītes. Tā kā pati arī biju tajā visā iekšā, nemaz nemanīju, ka vīrietim būtu kādas problēmas ar alkohola lietošanu, man tā bija tāda kā vēlo tīņu gadu dauzīšanās. Pēc gada braukāšanas vienam pie otra ciemos (dzīvojām dažādās pilsētās) sākām dzīvot kopā. Es jutu, ka esmu jau izdauzījusies, biju atradusi stabilu darbu un ballīšu vietā labprātāk devu priekšroku mierīgai pasēdēšanai mājās. Tad sāku ievērot, ka viņa ik vakara rituāls ir pirms miega izdzert 2-3 aliņus, ko, protams, norakstīja uz vēlmi atslābināties. Sava darba dēļ viņš bieži naktīs nebija mājās. Tikai mazliet vēlāk sāku manīt, ka vēl ilgāku laiku pēc pasākuma beigām, viņš, tā vietā, lai brauktu mājās, pazuda ar draugu kompānijām. Vēl mazliet vēlāk manas ausis sasniedza ziņa, ka viņš darba laikā, veicot konkrētus darba pienākumus, bija tā piedzēries, ka tika atlaists. Es nezinu uz ko vēl cerēju, jo tālāk gāja vēl sliktāk - baudīdams bezdarbnieka dzīvi, alus pudeles tika vērtas vaļā jau 7:00-8:00 no rīta, kad atrada jaunu darbu, pēc nepilna mēneša vai diviem jau atkal tika atlaists, jo vai nu neieradās darbā vai ieradās tajā smirdošs pēc alkohola. Es biju tā, kura uzturēja mūs abus, maksāja rēķinus, centās viņu pierunāt meklēt palīdzību, taču viņš nesaskatīja nekādu problēmu, sakot, ka visu māk kontrolēt. Mūsu attiecību laikā viņš tika atlaists no 5 darba vietām, bet pēdējo pilienu pielika tas, ka viņš pazuda uz nedēļu, atslēdza telefonu un pēc tam, kad uzradās, paziņoja, ka nekas slikts jau nenotika... Tagad viņam ir pāri 30. Cik zinu, dzīvo kopā ar mammu un joprojām ir bez darba...
Manuprāt, šādās situācijās eksistē tikai divi varianti - vai nu cilvēkam jādodas ārstēties (bet tas jāgrib pašam, jo citādi jēga nekāda) vai nu jāšķiras, jo, diemžēl, pārspīlēta alkohola lietošana un laimīga ģimenes dzīve nav savienojami jēdzieni. Skumji, ka to sapratu par vēlu, kad biju zaudējusi tik daudz sava dārgā laika...
Lai izdodas pieņemt pareizo lēmumu!

Es nekad nevarētu būt tādās attiecībās. Ar alkoholiķi dzīve ir elle.

Tas kas man nepatiktu ir, ka nepilngadīgajiem tad zālīte būtu arī pieejamāka (lai gan ja grib, tad arī tagad var dabūt, vienīgais vai riktīgo),

Un par legalizāciju runājot: viss ar ko drīkst pelnīt naudu pakļaujas tirgus likumiem - mērķauditorijas, reklāmas, atlaides, klientu piesaistīšana un noturēšana, bla bla bla. Ja kāds iedomājas, ka šitais nāks par labu sabiedrībai tad sorry...

Es atļaušos atgādināt, ka akcīzes preces joprojām ir valsts kontrolē, dažās valstīs (piemēram manējā) arī valsts monopola kontrolē, tai ir kvalitātes standarti un preču kontrole, to reklāma ir stipri limitēta un tirgošanai ir vecuma ierobežojumi. Neviens no šiem ierobežojiem melnajā tirgū diemžēl nepastāv. Ne zālei, ne samagonam, ne "izlejamajam LB šņabim", nedz arī Baltkrievu cigaretēm. Sabiedrības eksperimenti ar sauso likumu vienmēr ir beigušies samērā ātri un līdz ceļiem sūdos (sākot ar kaudzi ciroznieku no slikta samagona un beidzot ar mafiju), bet šis eksperiments ar zāles nekontrolēšanu, bet aizliegšanu, ir pamatīgi ievilcies. Un tas sabiedrībai šobrīd izmaksā miljardus katru gadu.

Es domāju, ka reklāmas priekš zālītes būtu tik pat daudz kā priekš cigaretēm.

Jautājums jau tad ir - kāpēc LV joprojām ir reklāmas cigaretēm (un alkoholam)?