es ieteiktu vienkārši aizliegt sev domāt un analizēt visu. ej un dari savas lietas, un apzinies savu vērtību pret tā cilvēka vērtību, kas Tev nodarījis pāri. Tu reāli gribētu būt ar viņu atkal kopā un visa pārdzīvošana ir tā vērta, lai sagruzītu savu ikdienu?
es piederu tai kategorijai, kas pāris dienas paskumst, padusmojas, padomā un tad viss - nogriežu ar nazi, aizliedzu sev domāt, analizēt un apsvērt visus what if - eju dzīvoju savu superīgo dzīvi. kā ir noticis, tā ir, un man viiiiienmēr ir pierādījies, ka tas viss ir noticis daudz foršāku nākotnes notikumu vārdā (l) es arī nesaprotu to mēnešiem ilgo skumšanu, raudāšanu un ilgošanos - nenosodu, katram sāp savādāk, bet, nu, bāc, es necienītu sevi, ja tā pārdzīvotu cilvēka dēļ, kam neesmu vajadzīga :-O kavēšanās pagātnē nozog tiiik daudz laika tagadnes baudīšanai.