Kaimiņi

Manam draugam ir tādas čības no mīkstas gumijas, kaut arī liels, bet ar tām čībām dzirdēt viņu nevar. Tāpēc, ja ne paklāju, varbūt čības gan var uzdāvināt ziemassvētkos. :-D

Man jautājums intereses pēc - kas jums tās par mājām? Jaunie projekti? Hruščova? Staļina? Pirmskara?
Es agrāk ar mammu dzīvoju 1986.g. celtā mājā, diezgan labi varēju dzirdēt kā kaimiņiene bļauj uz savu mazdēlu. Tagad dzīvoju pirmskara mājā un savus kaimiņus dzirdu ļoooti minimāli. Attālas balsis dzirdu, bet neko konkrētu. Nekādu mēbeļu pārbīdīšanu, mūziku nedzirdu. Neticu, ka viņi to nedara.

Ja Jūs zinātu, kādi man ir kaimiņi, tad tā staigāšana vai mēbeļu bīdīšana liktos sīkumi. :-D:-D

Daenerys1, man, piemēram dzīvojot pirmskara mājā, kāju šļūkāšana no augšējā stāva bija dzirdama tikpat labi kā paneļu mājā.

A mums nesen kaimiņiene uzrakstīja fb vēstuli 3 naktī sakot, ka dzirdot kaut kādu skaņu un pieņēma, ka no mūsu dzīvokļa. Galvenais ka fb jāraksta, varēja uzzvanīt/sms atsūtīt. :-D Protams tā arī nesapratu kas tā par skaņu bija, jo pie mums viss bija klusi, tik cik peles klikšķus varēja dzirdēt.
Tai kaimiņienei laikam miega problēmas ir pēdējāl laikā.

Man arī neliekas nekas traks , ja kaimiņi dzirdami dienas laikā , tas taču normāli darīt savās mājās , ko grib .
Cita lieta nakts laikā , bet ne jau pa dienu dzirdamos trokšņus .
Man tad gribas zināt , vai dzirdat kaimiņu seksu ? Mums gadās arī pašiem būt skaļiem un kas par to ? (t)

Inky labs :-D

Meiteneees jūs man uzlabojāt garastāvokli, tiešām, paldies! :-D:-)
Ledussirds tad man vēl ir paveicies :-D
Rosy tavam rakstītajam par bērniem pilnībā piekrītu!
MissMia nu loģiski, ja viņi to nedarītu, tad būtu saprotams, ka justos nepatīkami pārsteigti, bet tie ir viņi! ;-)
elzaelza nē, seksa skaņas nedzirdu, laikam nav geji (t):-D Ir pilnīgi normāli savās mājās darīt ko gribi ar nosacījumu, ja neuzvedies kā neaudzināta, citus nerespektējoša būtne :-)

Ā un Rosy par čību ideju paldies! :-)

Nē, es mēģinu pateikt, ka viņuprāt viņi normāli pārvietojas. Un šis skaļums ir tikai dzīvokļa īpatnība. Un tādēļ arī tā reaģēja uz tavu zīmīti. :D
Nopietni, tavā vietā nopirktu trīs čību pārus, aizietu ciemos un normāli parunāties. "Paklau, es saprotu, ka jūs neesat vainīgi, tāda grīda, bet man tur apakšā jūsu soļi nežēlīgi atbalsojas, tādēļ būtu pateicīga, ja uzvilktu šīs čības. "
Ja turpināsi ar šādu lapiņu lipināšanu ikdienā kad viņi tikai staigā, tas tiešām var beigties ar neciešamiem kaimiņiem - lēkāšanu, dauzīšanos un skaļu mūziku. Vai tev to vajag?

MissMia nē, nē lapiņas vairs nelīmēšu, sapratu, ka bezjēgā :-D

Dažreiz uzkrīt uz nerva kaimiņi, bet saprotu, ja gribu mieru un klusumu, jādzīvo privātmājā. Es arī dzirdu soļošanu, bērna skraidīšanu, kad ir sajūta, ka zilonis skrien. Bet nu man pašai ar tāds zilonēns ir:-D Māja ir laba, nav veca. Bet jā, šad tad arī kaimiņu mīlas priekus var dzirdēt.

Man liekas ,kā bija muļķīgi uzsākt skaidrošanos ar kaimiņiem.Jo ,ja troksnis ir dienas laikā vai ne pārāk vēlu vakarā,tad tiešām viņiem neko nevar piesut.Un kaimiņiem dienas laikā ir tiesības staigāt tā kā viņiem gribas un arī bīdīt mēbeles ,ja gribas. Es pati esmu samērā klusais kaimiņš,bet mani kaitina sitie parjutigie ,kam katrs troksnis bojā nervus.Dzivojot daudzdzīvokļu mājā,ir jārēķinās ,kā ne visi uzvedīsies klusi kā pelītes.
Un zīmītes rakstīt vispār kaut kāds bērnudārzs.Tiem dzekiem tieši tagad vēl lielāks azarts pakaitinat.Es vai nu ietu un izrunātu to mierīgi,ka te meitenes ieteica,ar čībām.Vai nu saņemtos un ignorētu,gan jau ar laiku tiem caliem apniktu.

Es tadu ka tu nenjemtu galvaaa, un vel uzrakstitu kko rupju pretii
Gan jau cilvekiem vnk dabigi tadi smagi solji.

Varbūt viņi neņem vērā, jo domā - ko tad tā dūdiņa mums izdarīs. Pasauc kādu būdīgāku draugu, lai viņš ar puišiem parunā, lai vismaz viņi nedomā, ka Tu tur viena dzīvo un nevari neko iesākt. :-D
Vispār jau nav baigi daudz variantu, es ļoti daudz gadu nodzīvoju mājā, kurā diezgan labi viss dzirdams, un biju pretējā lomā - ar apakšējo kaimiņieni, kas ir vienk tutuuuu, viņa dauzīja pa saviem griestiem pat tad, kad trokšņotāji bija mūsu augšējie kaimiņi nevis mēs, vienmēr visiem ciemiņiem bija jāsaka, lai staigā ļoti klusi utt., šausmīgi tas bija. Un tur nebija iespējams nekā ar viņu runāt - ne pa solīdo, ne pa rupjo, viņa vienreiz vienk man, ejot garām, pateica, ka salauzīšot kājas (es vēl biju pamatskolā tad tāda sīkā)..tā ne pa tēmai, no zila gaisa. Nesaprotu, kāpēc nevar vienk pārvākties, ja tik nenormāli tas bojā jau tā sabojātos nervus. (t) Tagad vairākus gadus dzīvoju cita veida mājā, un ir tiiiiiiik forši, blakus kaimiņi ir teikuši, ka pat suni vispār nevar dzirdēt, neesot zinājuši, ka mums viņš ir, līdz nesatika, kaut gan mums viņš ir ļooooti runātīgs, suns vakaros skraida pa māju, spēlējam bumbiņu, vīrs dažreiz futbolu pat ar viņu uzspēlē, bet apakšējie kaimiņi vispār NEKO nedzird. Es laikam vairs nekad labprātīgi neatgrieztos mājā ar plānajām sienām/grīdām.

Pasauc kādu būdīgāku draugu, lai viņš ar puišiem parunā, lai vismaz viņi nedomā, ka Tu tur viena dzīvo un nevari neko iesākt.

smagi staigāsiet, dabūsiet pa seju!? :D

man tavus kaimiņus.. varam mainīties :-D :-D
augšā dzīvo vecs vecis ar spieķi, kas naktīs dzer un skaļi bļaustās, klamburē ar savu štoku un ik pa divām minūtēm krīt tā, ka liekas, vienreiz iekritīs manā dzīvoklī. :-D
apakšā man dzīvo psihs pārītis, no malas tādi solīdi cilvēki, bet viņiem tur meksikankas iet vaļā katru otro dienu, divas h kaujas pa dzīvokli, tad divas h pagalmā, un tad miers uz dienu. :-D
kad noriebjas tā, ka jāiet un jāpasaka, ka nedzīvo vieni, tad var dzirdēt tikai to, ka esmu "čoknutaja kaimiņiene" :DD
drīz pārvācos, can`t wait (l)

TalisQualis, protams! Moš vienk uzreiz pa seju, nav ko lieki muti virināt..:-D:-D:-D
.
Ja nopietni, tad cīņā ar mūsu trako kaimiņieni vīriešiem tiešām gāja labāk nekā sievietēm (nu, ok, visvislabāk gāja mūsu rotveilerim, jo viņa nekad neko neteica, kad gāju kopā ar viņu:-D), par mums, sievietītēm, viņa tikai iesmēja un vēl padraudēja k ko. (t)

nicki
Forsi tev kaimiņi :-D:-D:-D

Eh cik labi, ka dzīvoju mājā, kur par kaimiņu eksistenci var pārliecināties tikai viņus satiekot kāpņu telpā. Jo nu man ir bērns, kas līdz 12 skraida no viena gala uz otru un vēl bumbu pamētā, kādreiz arī mūziku paklausamies skaļāk, bet nekas no tā neaiziet līdz citiem stāviem.
Pirms tam gan dzīvoju mājā, kur regulāri kaimiņi augšējā stāvā kāvās- nu tur es šad tad pabungāju pa radiatoriem, jo cilvēki sāka šķist, ka tas var labi nebeigties. Jēga tam gan bija maza. Ne viņi dzirdēja, ne viņiem tas traucēja.
Bet es domāju, ka pamatā mēģini tomēr pa labam caur joku un čībām. Ja nesanāk- samierinies, tā ir tikai staigāšana. Ir gluži vienkārši cilvēki,kam nesanāk staigāt klusi. Kad es augu- mamma jau no mazotnes mācīja, ka jāstaigā klusi un soļi jāsper vairāk uz priekšu, lai neskan tik skaļi. Jo apakšējie kaimiņi regulāri nāca sūdzēties.
Rezultātā mans brālis staigāja kā pūciņa, bet es kā staigāju kā zilonis, tā joprojām tā staigāju- sveru mazāk kā brālis, bet kad eju tad rīb visa grīda. :-D Protams ja rūpīgi piedomāju sanāk klusāk, bet kas tā par dzīvi nepārtraukti domāt par katru savu soli.