Nevaram izvēlēties vārdu mazulim..

Neaivietojamu sieviešu NAV.

Neaizvietojamu vīriešu arī NAV.

Zigfrid tad jau tava paša māte arī tīri labi un ātri aizvietojama, ko? Ja jau neaizvietojamu SIEVIEŠU nav.
Domā, ko raksti. Ja nedomā, neraksti. Idiots.

Ha, ha, ha, un pēc tam izrādītos, ka viņa klavieres viņam ir svarīgākas un augstāk vērtējamas par tavām prasmēm gultā un visiem pārējiem mītiem, kurus tu par sevi esi iedomājusies! Brīva! Eju dzīvot citur! Pie kādas, kura neatļaujas lekt acīs!

Tādā gadījumā, lai iet! Nesēdēšu maza un klusa tikai tāpēc, lai kundziņš neuzmet lūpu un neaizskrien pie citas.

Normals memljaks.

Tavs vīrs nav grieķis? Grieķiem joprojām, arī mūsdienās ir stingra tradīcija saukt pirmos bērnus vīra vecāku vārdā. Mana draudzene apprecējās ar grieķi, tā nu viņai draud meita Atēna.

Daenerys,nē,noteikti nav grieķis:-)Viņš ir latvietis ar vācu sāknem

Es,savukaart,nesaprotu kapeec visas tagad ir pret viirieti.Mees jau nezinam kaa vinji runaaja,varbuut tur bija striids,kur viirietis labaak izveeleejas aiziet prom nevis striideeties.Un es nesaprotu arii autori,jo vinja arii ir tikai par saviem vaardiem.Daudzas tak ieteica,mekleet pavisam citu vaardu.Domaju,ja autore normaali parunaatu ar savu viirieti,tad viss nokaartotos.Pie tam vinji kopaa jau ir 8 gadus,tas nav maz.Un pa sho laiku jau ir jaasaprot,kas par viirieti `tev ir blakus.

Nē, nu te man tiešām jāsaka - vienkārši pretīgs džeks. Es pat neizvērsīšu. Kā tāds auns ar pieri sienā. Gudra māte būtu ar viņu runājusi, bet te izskatās, ka tikai laipni uzņem, pažēlo un vēl vairāk nostiprina dēliņa uzpūsto pārliecību.

Roniitis,es jau vairākas reizes viņam esmu piedāvājusi normāli apsēsties un uzrakstīt,kādi vārdi mums abiem patīk/nepatīk,bet viņš stāv uz savēja-gribu un viss(e)(e)(e)(e) Es arī netaisos piekapties,jo gribu,lai bērnam būtu savs vārds,sava personība utt.

Varbuut tev tad aprunaaties ar vinja mammu,ko vinja domaa shajaa gadiijumaa?Varbuut vinja pati nemaz neveelas,un kopaa jums buus vieglaak pierunaat viiru.;-)

Roniitis,viņa māte ir tikai par to,ka bērnu grib nosaukt par godu viņai(t)(t)

Gan jau sasolījamātei, ka sauks viņas vārdā, tagad neērti nolekt.

LinaLinaLL, bet Tu esi viņa mātei teikusi, ka nevēlies likt viņas vārdu?
Nezinu, kādam ir jābūt cilvēkam, lai spiestu bērnam, pie tam ne savam, likt savu vārdu. Šausmīga uzpūtība! Viņai kauna nemaz nav??

Situācija tiešām vairāk kā traka, jo runa jau vairs neiet tikai par to, ka vīrietis grib bērnu saukt savas mātes vārdā - problēma šajā gadījumā jau ir daudz dziļāka.
Vispār visskumjākais man šajā visā situācijā liekas tas, ka kaut kur starp vīrieša ietiepību un uzstājību, domstarpībām un nespēju vienoties, ir palicis vēl nedzimušais bērns, kura nākotne, acīmredzot, vīra kungam savā ziņā ir visnotaļ vienaldzīga. Ne uz mirkli netiek domāts par to, kā bērns, kad paaugsies, spēs sadzīvot ar savu vārdu, kurš tomēr zināmā mērā veido cilvēka personību. Goda vārds, ja man vecāki būtu devuši tādu vārdu, es nekad mūžā nespētu viņiem to piedot, un kaut kā nomocītu to laiku līdz brīdim, kad attiecīgā vecumā varētu pati to nomainīt.
Un vispār, diemžēl, izklausās pēc attiecībām, kurās sievietei nav nekāda teikšana. Zinot savu raksturu, es, goda vārds, vēl pateicīga būtu, ja tāds kādu laiku padzīvotu pie savas mammītes. Vismaz nervus atpūtinātu, bērniņu gaidot.

Vai tu esi piedāvājusi variantu nosaukt bērnu par godu savai mātei? Ko viņš saka?

Es reāli šokā! Iznēsāt, piedzemdēt, izauklēt, audzināt un vēl neļaus saukt sev tīkamā vārdā pašai savu bērnu? Kas viņš tāds, lai liegtu sievietei SAVU bērnu, kas caur ciešanām nācis, nosaukt sev patīkamā vārdā? Saprotu kopā domāt, vienoties par kādu abiem tīkamu vārdu, bet ne jau šitā - Antonīna un viss! Nemūžam tā nesauktu bērnu! Drausmīgs vārds! Uzskatu, ka pirmās tiesības uz lēmumiem, kas attiecas uz bērnu, pieder tieši tam cilvēkam, kas šo bērnu ir 9 mēnešus zem sirds nesājis un dzemdējis, nevis kungam, kurš izbaudija orgasmu bērna tapšanas brīdī.
Es pateiktu skaidri un gaiši, ka vai nu mēs domājam citu vārdu kopā vai es viņu nosaukšu vārdā, kas patīk man un iedošu vēl savu mātes uzvārdu.
Tā ir konkrēta kāpšana uz galvas! Kāds bērnam sakars ar savas vecmāmiņas godu? Kas tā vecmāmiņa to bērnu dzemdēs un audzinās, ka viņai par godu jāsauc viņas vārdā? Varbūt tad vispār mātes vārdā saukt? "Līna Juniore", piemēram. Nekad vispār nav patikusi ideja, ka bērnu nosauc vārdā, kurš ģimenē jau ir, bet ja vēl tas ir tik neglīts vārds!

Nav šī situācija vienkārša. Ja viņi turpinās šādā garā, tā laulība izjauks ar lielu blīkšķi. Pēc bērna dzimšanas sieviete jutīsies vēl ievainojamāka. Te jādomā kāds risinājums (varbūt psihologs vai laulības konsultants), citādi visi cietīs. Var jau, protams, neko nedarīt un izšķirties, bet tomēr bērniņš jau ir. Vai nebūtu labāk, ka bērnam būtu jauka ģimene?

Mana draudzene apprecējās ar grieķi, tā nu viņai draud meita Atēna.

Man vispār patīk tas vārds, liekas interesants tāpat kā Nīna. :)
Es pazīstu meiteni, kurai vārdu lika tēvs, jo māte pateica, ka viņa ir iznēsājusi un piedzemdējusi bērnu, tad tēva pienākums ir likt vārdu. Protams, ja tas abus apmierina, tad kāpēc tā nedarīt, bet tas noteikti neatbilst šai situācijai. :-)

Man šķistu ļoti skaisti nest kāda cita, laba cilvēka vārdu - bet mātes vārds, ja vien māte nav mirusi vai uz miršanas robežas, tomēr šķiet nepārāk laba izvēle, jo kaut vai sarunās cilvēkiem (citiem radiniekiem) būs jāprecizē, par kuru Antonīnu ir runa vai mazajai tiks iedota kaut kāda iesauka (man nepatīk iesaukas). Tāpēc es pajautātu šādam vīrietim, kāds ir viņa vecāsmātes, vecvecāsmātes utt. vārds un vai negrib to likt. Vai, ja Antonīnu nenormāli vajag, liktu Nīnu - skan mūsdienīgi un labi.
No tavējiem tikai Eva patīk, Madlēna un Estella man tikpat nepatīkami, cik Antonīna. :D Estrella.

Tavs vīrs nav grieķis? Grieķiem joprojām, arī mūsdienās ir stingra tradīcija saukt pirmos bērnus vīra vecāku vārdā. Mana draudzene apprecējās ar grieķi, tā nu viņai draud meita Atēna.

Skaista tradīcija un skaists vārds. :)