Ēšana cilvēkos - mans murgs

Ko Tu domā par minetu?

Neēdu to un needu šito, aizej pasūkā.

paga a kur tā problēma pieminēta? 2x izlasīju un? tāpat neredzu problēmu, mēs katrs ēdam un neēdam dažādas lietas...
man vienalga ko par mani saka, kur nu vēl, par to ko man patīk vai nepatīk ēst.
Nu jā, apēd-izvemies tad toč nevie ns neko neēdīs..... būs perfekti

Nu ko , piemēram, tu neēd?
Vai arī tieši otrādāk,ko Tu ēd?

Vai arī tieši otrādāk,ko Tu ēd?

Viņa vispār neēd, iztiek ar fotosintēzi.

Kur ir problèma? Viesībàs piekràmè skīvi ar to , ko èd, ja jau tracina jautàjumi par to, kapec neko neèd. Kafeinīcàs un restorànos pasùti to, ko èd. Normàlà restorànà var palúgt arī piem salàtus bez sīpola, ja sīpolu neèd.
Vispàr neredzu problèmu, manupràt, katram cilvèkam ir tàdi produkti un èdieni, ko neèd/negarsho/alergija. Tad nu èd to, kas garšo. Priekš kam ést un vemt?

Man arī tā ir, bet nu laikam ne tik ekstrēmi, jo kafeinīcās un restorānos atrodu ko pasūtīt, bet viesībās man citu viedoklis neinteresē. Sēdēšu kaut vai visu vakaru svaigus burkānus grauzīšu.

A mani kaitina cimperlīgi cilvēki (bet tas vairāk domāts, ja ciemos nāk). Ok, katram ir vairākas lietas, kas izteikti negaršo un tas ir normāli.. Bet ja cilvēkam negaršo 8 produkti no 10 piedāvātajiem - nezinu, man tas šķiet dīvaini. Alerģija, nepanesība ir viens, bet ja tas ir izteikts cimperlīgums, nu nezinu..
Bet par Tavu problēmu - neredzu problēmu. Ņem to, kas garšo un neej ciemos, jo saimnieci vai nu aizvainosi, vai nokaitināsi, ja katrā ēdienā meklēsi sev ēdamās daļas

Ja neēd produktus tikai pašas negribēšanas/negaršošanas pēc, tad tev nekas cits neatliek kā pielāgoties. Ja tas ir veselības dēļ, ka daudz ko nevari ēst, tad ir citādi.
Bet, ja dodies viesībās pie savējiem, tad viņi var padomāt par tevi, sliktākajā gadījumā, desu maize jau ikvienam atradīsies, un badā nenomirtu.
Ja publiskajās vietās problēmas ar ēdiena atrašanu, tad vajag pirms tam painteresēties, kur piedāvājums būtu tev vairāk atbilstošāks. Un kā jau te saka, ja ir salāti un neēd piemēram tomātu, vari palūgt bez. tā pat arī picērijās, vari pasūtīt picu, bez konkrētās sastāvdaļas. .

Problēma pārspīlēta un no pirksta izzīsta, man šķiet, ka mūsdienās tik daudziem visādas alerģijas, nepanesamības, tad vēl cits veģetārietis, cits svaigēdājs, cits vienkārši cimperīgs, ka vispār sen jau neviens nebrīnās, ja kāds ko neēd, vai kas negaršo. Man ģimenē visi tādi cimperlīgi, nezinu, visur mierīgi atrodam ko sev labu pasūtīt (un mierīgi var lūgt bez kāda konkrēta ingredienta pagatavot), un neviens nekad ciemos esot nebrīnās - kā tā, tev tas vai šitais negaršo...

Man arī vieglāk būtu nosaukt, ko ēdu, nevis neēdu. Jā, jā, visi brīnās, saka, ka es jau droši vien vispār neko neēdu Bet nu, ja reiz dzīva esmu, tad ēdu gan. Vienkārši nevajag ņemt vērā. Jā, varbūt tas ir cimperlīgums, nu un? Es esmu mēģinājusi pieklājības pēc ēst to, kas īsti neiet pie sirds (nē, ne veselības dēļ). Rezultāts - pretīguma sajūta, slikta dūša. Nekā laba. Vieglāk vienkārši apēst to, kas patīk. Jā, pat tad, ja tas būs tikai viens ēdiens no visiem galdā liktajiem, piemēram, ciemos Ja sāk mācīt, vienkārši strikti nosaki, ka pati esi spējīga izvēlēties, ko tev ēst.

Nu var jau atrast ēstuves, kurās ir kas priekš tevis ēdams un iet uz tām, ja, piemēram, blakus darbam nav tādas, tad ņem līdzi kastītē. Ejot ciemos vairāki varianti, piemēram, kad es braucu pie vecvecākiem vai citiem radiniekiem, tad pārsvarā sapērkos visādus augļus, lai man ir ko ēst. Tad vēl ir vairants, ka atrodi to vienu lietu, kas ir ēdama uz galda (pliki kartupeļi arī ir variants). Un tad pēdējais, ka ja cilvēkiem tu kaut ko nozīmē, tad viņi painteresēsies, ko tu ēd un uztaisīs tev vakariņās to, lai nav jāmirst badā, kamēr citi ēd delikateses. Nav bijusi problēma ar to, labi, cilvēku viedoklis, bet nu tā ir viņu, ne mana problēma, tāpat neatceros vairs, kurš un ko man teicis

Esmu izvelīga un man neinteresē, ko kāds domā par manu ēšanu un ja eju ciemos, tad nešķobos, bet ēdu to, kas garšo.

Laikam paveicies, ka neesmu izlepusi un lietas, kas tiešām negaršo, varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Arī, ja jāēd kaut kas, kas negaršo, nevemstos un sliktas dūšas mani nemoka.

Problēma ir tad, kad ir veselības problēmas un vnk nevar daudz ko ēst, kad vnk 90% negaršo, tad tie ir "tarakāni", pārmērīgs izvēlīgums, centieni pievērst sev uzmanību un galvassāpju sagādāšana citiem.
Neesi mēģinājusi vnk neēst to, kas negaršo un nelikt uz to tādu uzsvaru?! Un nebāzt citiem acīs, ka tev taču negaršo? Klusē un ēd to kas garšo.
Vnk riebjās lasīt.
Padomā par bērniem Āfrikā un kara zonās, varbūt beigsi meklēt problēmas.

man tas pats bet ēstuvēs nesagādā problēmas, jo ņemu parastu gaļu ar kartupeļiem un salātiem, kas parasti ir izvēlē!
ciemos gan ir grūtāk, tur jāstāsta, ka neēdu to un to, skatās dīvaini, bet nu kas es vainīga, ka man negaršo

Es esmu izvēlīga, bet izklausās, ka Tu esi izlutināta.

Man kaut kā radi nekad nav šķībi skatījušies, kad kaut ko neēdu vai atsakos no kāda ēdiena. Maksimums ir uzdot kādu pieklājīgu jautājumu par to kā nonācu pie tādas izvēles.
Restorānos un kafūžos parasti atrodas, ko paņemt. Un vienmēr ir opcija palūgt kaut ko nepievienot ēdienam. Tā kā nemanu lielu problēmu. Varbūt 1x mierīgi paskaidro, lai nav katru reizi jādzird tie ārprātīgie jautājumi un pamācības.

Nēsā somu līdzi ar ēdienu visu laiku,lai jebkurā brīdi vari izvilkt un ēst to,ko pašai gribas.

Ēdu praktiski visu un daudz. Lai gan bieži vien es varu būt piekasīga. Laikam visādi garšas pastiprinātāji ir atrofējuši garšas receptorus, tāpēc ēdiens liekas tāds - nekāds.