Sveikas.
Sākšu ar to, ka draugam ar māti ir ļoti tuvas, atklātas, mīļas attiecības. Sākumā likās superīgi - jo kā vīrietis izturās pret ģimeni, tas daudz ko par viņu pasaka. Viņš ir arī vienīgais dēls, kā arī, viņa ir šķīrusies, tādēļ varētu tiekt - vienīgais vīrietis viņas dzīvē.
Man viņa vienmēr bija kā otra mamma, es pie viņas ciemojos arī bez drauga, vienmēr nevarējām beigt pļāpāt vakaros, sazinājāmies utt.
Tagad viss pēkšņi ir mainījies - esmu slikta. Nezinu kāpēc, kas notika, un kādēļ tieku aiz muguras nomelnota... Arī draugs nesaprot. Bet, lai ko arī viņa nepateiktu - draugs vienmēr viņu aizstāvēs, piem. - "nu viņai vienkārši kaut kas uznācis" , es saprotu, ka mamma paliek mamma...bet viņa acīmredzami manipulē ar viņu, liek viņam justies vainīgam par kaut ko, ko pati ir izfantazējusi.
Tagad viņa panākusi savu - kā esmu tuvumā, tā neapmierinātība, strīdi, kā esmu prom - viss super, viņu attiecības zeļ un plaukst.
Kā lai pasargā sevi, un galvenais attiecības, no, visticamāk, privātīpašniecikas un greizsirdīgas mātes? Jo šobrīd viss viņas plānā iet kā pa diedziņu..
165
