Sava istaba

Nesaprotu tās ģimenes, kurās bērns līdz 3 gadu vecumam guļ vecāku guļamistabā. Vecāki ar seksu vairs nenodarbojas, vai arī to dara tikai tad, kad bērna nav mājās? Vai varbūt tajā pašā istabā kamēr sīcis guļ? Katrā ziņā neviens no variantiem nešķiet veselīgs - vai nu vecāku attiecībām, vai bērna psihei.
Ideālajā gadījumā vecākiem sava istaba, bērniem sava un ir arī viesistaba. Rietumeiropā bieži sastopama virtuve + ēdamistaba/viesistaba vienā plašā telpā, tā man šķiet ir visforšāk, jo ģimenē katrs var nodarboties ar ko gribas/ko vajag un pavadīt jau tā ierobežoto laiku kopā.
Par viesu tēmu - man viesi (viens vai vairāki) ir vismaz reizi nedēļā, lielākus pasākumus ar 10+ cilvēkiem rīkoju aptuveni reizi mēnesī. Bērnu nav, bet nedomāju, ka atteiktos no viesu uzņemšanas, ja būtu bērni. Iespējams tas tiktu darīts retāk, bet ne tik reti kā dzimšanas dienas svinības.

Guļamistabai jābūt atsevišķai telpai, kur nav televizora vai datora. Tas palīdz miegam, jo, ja tu pa dienu laiku aktīvi pavadi tajā pašā istabā, pēc tam ir grūtāk iemigt. Tā vismaz būtu pareizi.
Tāpēc, ja plāno bērnus, tad jāplāno arī attiecīga dzīvesvieta. Varbūt var nedzīvot pilsētas centrā, bet meklēt lielāku mājokli ārpus tā? Būs lētāk un bērniem svaigs gaiss, vieta kur pastaigāties, izskrieties, spēlēties.

Nesaprotu tās ģimenes, kurās bērns līdz 3 gadu vecumam guļ vecāku guļamistabā. Vecāki ar seksu vairs nenodarbojas, vai arī to dara tikai tad, kad bērna nav mājās? Vai varbūt tajā pašā istabā kamēr sīcis guļ? Katrā ziņā neviens no variantiem nešķiet veselīgs - vai nu vecāku attiecībām, vai bērna psihei.

Es savukārt nesaprotu šādus pieņēmumus. Vai tad ar seksu var nodarboties tikai gultā, tikai guļamistabā? Un kā tad tās ģimenes, kur zīdainis tiek pārcelts uz savu istabu, piemēram, sešu mēnešu vecumā? Vecākiem sešus mēnešus nav bijis sekss? :-D Zīdainim no dzimšanas jāguļ savā istabā?

Vai tad ar seksu var nodarboties tikai gultā, tikai guļamistabā?

Nodarboties jau var pilnīgi visur, kur sirds kāro, bet tomēr pašā pamatā tā ir gulta, vai ne?
Vai arī abi aiziet gulēt, paberzējās viens gar otru, pačubinās, saprot, ka vajag un klusām iet prom uz citu telpu? Un tā katru reizi :-D
Un jo bērns paliek vecāks, jo vairāk saprot un arī miegs trauslāks ...
Ar zīdaini ir savādāk, jo tad var piekopt kopošanos pa citām telpām, tas tomēr nav tik ilgs periods, bet apniks un gribēsies savu zonu, kur ir tikai divi ...

Nodarboties jau var pilnīgi visur, kur sirds kāro, bet tomēr pašā pamatā tā ir gulta, vai ne?

Nezinu, droši vien kā kuram, es neredzu atšķirību starp gultu un dīvānu. Un laikam jau arī atkarīgs no konkrētā pāra ieradumiem, jo man gandrīz nekad nenotiek tā, ka "abi aiziet gulēt, paberzējās viens gar otru, pačubinās, saprot, ka vajag un klusām iet prom uz citu telpu". Ja godīgi, nevienā brīdī nebija pat ienācis prātā, ka tā varētu būt problēma, kur nu vēl iedomāties, ka vecākiem tāpēc varētu vispār nebūt seksa.

Es uzskatu, ka gan bērnam, gan vecākiem obligāti vajag savu privāto telpu. Nu, vismaz es personīgi bērnu plānotu tikai tad, kad būtu pietiekami liels dzīvoklis, bet labāk jau privātmāja, jo nevaru iedomāties dzīvot dzīvoklī ar bērniem. Kur nu vēl, ja jādala viena istaba. Katrs jau, protams, dara kā uzskata par pareizu, bet es domāju, ka vispirms vajadzētu parūpēties par savu materiālo stāvokli, lai varētu bērnam sniegt vislabāko un tikai tad sākt domāt par bērnu. Pretējā gadījumā labāk iztikt vispār bez bērna nekā likt viņam dzīvot šaurībā un nabadzībā.

Es savukārt nesaprotu šādus pieņēmumus. Vai tad ar seksu var nodarboties tikai gultā, tikai guļamistabā? Un kā tad tās ģimenes, kur zīdainis tiek pārcelts uz savu istabu, piemēram, sešu mēnešu vecumā? Vecākiem sešus mēnešus nav bijis sekss? Zīdainim no dzimšanas jāguļ savā istabā?

Nē, es neuzskatu, ka seksam vajadzīga tikai gulta guļamistabā, bet šādā sitācijā tā pat nav opcija 3 gadu garumā. Varbūt ar retiem izņēmumiem, kad bērns tiek nodots vecvecāku vai kāda cita aprūpē uz nakti vai divām.

Nu ja grib bērnu tikai tad, kad būs privātmāja, tad būs vien jādzemdē 40 gadu vecumā :D :-P
Ar bērniem nevajag steigties, bet arī atlikt bērnu plānošanu uz pēdējo brīdi nevajadzētu... Gan jau, ka viss nokārtoties arī dzīvojot 2-3 istabu dzīvoklī + bērns. ;)

Nu ja grib bērnu tikai tad, kad būs privātmāja, tad būs vien jādzemdē 40 gadu vecumā

Daudzi vispār negrib dzīvot privātmājā, bet bērnus grib. Karoče, nabadzības vairotāji :D

Personīgi es gribētu, lai ir vismaz 3-istabu dzīvoklis, jo 2 istabas ģimenei ar bērniem (izņemot, kamēr bērns ir tādā vecumā, ka tāpat guļ pie vecākiem) liekas par maz. Ja īrētu, tad vienkārši pārvāktos uz lielāku dzīvokli. Ja savs, tad pārdotu un pirktu lielāku. Ja tomēr nē, tad mēģinātu pārbūvēt to 2-istabvu dzīvokli tā, lai ir istaba pašiem, bērnam un arī viesistaba (kaut neliela, bet tomēr).

Nesaprotu tās ģimenes, kurās bērns līdz 3 gadu vecumam guļ vecāku guļamistabā. Vecāki ar seksu vairs nenodarbojas, vai arī to dara tikai tad, kad bērna nav mājās? Vai varbūt tajā pašā istabā kamēr sīcis guļ? Katrā ziņā neviens no variantiem nešķiet veselīgs - vai nu vecāku attiecībām, vai bērna psihei.

Man ir gandrīz divdadnieks, un nevaru iedomāties, ka mīlēties varētu, kamēr bērns neguļ. Ja vien nav tāds bērns "ķur noliek, tur atrod".

Man lielākais sapnis vienmēr ir bijusi pašai sava istaba, bet nu diemžēl 25 gados tas nav piepildījies vēl un neizskatās arī diez ko cerīgi tuvākajā nākotnē.
Es visu savu lielāko mūža daļu nodzīvoju 3 istabu dzīvoklī, no kura man bija kopīga istaba ar māsu un brāli, vecākiem atsevišķa istaba un viesistaba palika viesistaba. Jūs nevarat iedomāties, kā es (visvairāk tīņa gados) nevarēju saprast, nafig nevar iedot man ar māsu kaut to 1 istabu un brālim citu. Es vēljoprojām to neesmu sapratusi. Jo 3 bērniem vienā istabā tomēr nav forši.
Protams biju jautājusi vecākiem par šādu variantu, bet tas bija kategorisks nē. Drošvien viņu domu gājien bija tāds pats kā šeit jau izskanējušais - ne par ko neatdošu bērniem savu guļamistabu :D

Tā kā man tagad nav klasiskā ģimenes situācija (vecāki un bērns atsevišķā dzīvoklī), tad man jādzīvo tā, kā ir. Ir grūti, kaitinoši utt, bet nu dzīva esmu :D

Ja, kas dzīvoju mājā.
Mājai ir ļoti slikts plānojums.
Vairākas istabas caurstaigājamas.
Virtuvei nav logu un ir tumša. Virtuvē ir tikai aukstais ūdens. Gribētos arī silto ūdeni kādu dienu.
Manā mājā nav vannasistaba. Vajadzētu jaunu vannas istabu un ūdens spici iztaisīt, lai būtu vispār jaudīgāka ūdens padeve.
Elektrībai arī tikai 20 ampēras, kas ir ļoti maz. Vajadzētu labāku elektrību.
Nav normāla pusdienu galda, kur visiem apsēsties. Var apsēsties tikai kādi 3 cilvēki pie galda.
Nav arī nekādas telpas, kur ciemiņus uzņemt.
Dzīve jau ar to, nebeidzas, ka nav normālas vannasistabas visus manus 30 gadus.

Mans sapnis būtu siltais ūdens virtuvē un jauna vannasistaba.

Nē, es neuzskatu, ka seksam vajadzīga tikai gulta guļamistabā, bet šādā sitācijā tā pat nav opcija 3 gadu garumā. Varbūt ar retiem izņēmumiem, kad bērns tiek nodots vecvecāku vai kāda cita aprūpē uz nakti vai divām

Mazs bērns ievieš izmaiņas ikdienā, arī vecāku seksuālajā dzīvē. Arī skaļš sekss nav opcija, spontāns sekss nav opcija, bet tas jau uzreiz nenozīmē, ka tāpēc seksa nav vispār. Var jau izdomāt visādas problēmas, bet, ja vecākiem sekss ir reizi mēnesī vai reizi gadā, ne jau bērns ar savu gulēšanu tur ir pie vainas.

piedod, bet, ja nespēj savu guļamistabu atdod bērnam, tad tev bērns vispār nav vajadzīgs!

Džonsija, ceru, ka Tu kritiski izvērtē šeit izskanējušos viedokļus un tas, ka te daudzas uzskata, ka neesi pelnījusi bērnu, ja neesi gatava tam atdot savu guļamistabu, nenozīmēs, ka tagad atteiksies no vēlmes kļūt par mammu. Ne jau istaba vai dārgas mantas ir galvenais. :)

freya
Piekrītu.:-)

Ja godīgi, visi man zināmie bērni guļ vecāku guļamistabā līdz 2-3 gadu vecumam. Kur tikmēr notiek sekss - nezinu, pajautājiet viņiem, bet vismaz mums tas notiek citā istabā. Es ļoti gribētu savu guļamistabu tikai sev kaut vai tāpēc, lai varētu vakarā gultā palasīt grāmatu vai lai - jā - varētu mīlēties savā gultā! Bet pašlaik neesmu gatava 2-3x naktī staigāt uz blakus istabu, jo bērns vairākas reizes naktī sačīkstas.