Apmulsums par ielūgumu uz kāzām

Jocīgi, ka no tiem, kas būs tikai uz ceremoniju prasa dàvanu. Ljoti neglīti , manupràt.
Ja var apvienot ar ekskursiju vai paciemoshanos pie kàdiem radiem, draugiem, tad brauktu, bet ja 250km mašīnà, stundu baznīcà, uzdàvinàt aploksni un 250km atpakalj, tad nè, nebrauktu. Ar kurjeru nosútītu nàkamajà dienà ziedus

Piekrìtu,Mis Take! Es visticamāk nemaz netriektos. Esmu bijusi kāzās,kur ceremonijā ir ap 60-70 visiem,bet pêc tam kādi 30. Un pasākuma vadìtāja teksts :"Tiem,kam ir ielùgumi uz x vietu,sekojiet,lūdzu,man. Pārējie..mmm...hmmmm...Pallldies!". Man bija tāds(t) Bet nu katrs dara kā vēlās. Un beigās jau bija skaidrs kāpēc tā. Tiem 30 bija kā bija ar ēšanu,kur nu vēl,ja bùtu visi. Tad nu gribás teikt,ka nevajag lekt augstāk par savu dibenu.
Paši apprecējāmies divatā,jo sapratām,ka negribam aicināt māsīcas,brālēnus,tantes utt.ja ikdienā nav saskarsme. Aicinát,jo tā pieņemts? Pff! Parunājām ar vecākiem,vai viņi neapvainosies. Viņi mūs atbalstìja. Par to naudu,kuru varējám iztérēt kāzām,nopirkām dzīvokli. :-)

Es nebrauktu vien dēļ tā principa, ka pieprasa naudu TIKAI par ceremoniju.

Es pateiktos par ielūgumu kartiņā, teiktu, ka neieradīšos, bet apsveicu ar notikumu. Ar kurjeru nosūtītu puķes, kādu gardumu klāt un viss. Sūtītu tajā dienā, kad saņemu ielūgumu, jo kāzu dienu jau iegūs (nevis saņems) jau daudz ko citu.

Es droši vien aizbrauktu vienkārši sava prieka pēc, jaunu kleitu nepirktu, bet izskatītos labi, dāvanu aploksnē nedāvinātu, bet ziedus iedotu.
Ja man pašai būtu cilvēki, ko nevēlos redzēt pasākumā- neaicinātu vispār. Un jā, man ir cilvēki, kurus es nevaru ciest, bet būtu milzīgs nosodījums man, ja es neuzaicinātu. Un es tāpat neaicinātu- savā dienā vēlētos, lai apkārt ir tikai cilvēki, ko vēlos tur redzēt.

57days sarkastiskais humors man atkal vedina uz domām, ka man nevajag lielas kāzas, jo ticu, ka daļa tiešām tā arī domās kā tika pus-jokots. Aizvien vairāk sliecos uz mazām kāzām, jo lai cik ļoti es gribētu lielas, skaļas kāzas, tomēr zinu, ka daudzi pukstēs, tāpēc, ka nevēlos lielāko daļu no tradīcijām, gribu, lai skan rokenrols nevis Apvedceļš utt. :-D
Autore - neej! Nebojā sev un jaunajam pārim dienu.

Nu varbūt pāris domā divatā kaut kur pēc laulāšanās baznīcā aizlaisties, kādā ceļojumā.
Ir protams tā līdzekļu tērēšana un tā, bet ja tie radinieki tev ir tuvi, tad ir ok, bet ja īsti nav, es tavā vietā apdomātu vai jēga braukt.

Un jā, Latviešiem jau patīk vienmēr būt epicentrā, izēsties svinībās un pēc tam klačōties, ai tur tā/ tas tādi utjp. :-D
Ja cilvēki SEV taisa kāzas nevis citiem, tiešām aiz labas mīlestības, nevis izpatikt viesiem, sarīkot exra vagantas kāzas , pēc tam knapināties, es nezinu vai tas ir to vērts. Protams viedokļi dalās un vēlmes, arī jābūt tādām personībā, lai šo visu saorganizētu un īstenotu. Kas nu kuram tuvāks.

Uzreiz atceros pretējo padarīšanu - kad kādreiz bijušā tēva tēvs nomira, tas tēvs neaicināja uz bērēm, laikam padomāja, ka pārēdīšu viņa naudu pie galda. Tas bija tolaik, kad ļoti labi zināja, ka man kuņģis sāpēja un es gandrīz nepieskāros ēdienam.

- Platinum kā jau bieži ar viņu gadās, izceļās, ar reti stulbiem, pat truliem komentāriem. Kaut kādu kātējo mazdēla piegulētāju diez vai vispār kādā ģimenē aicinātu uz vectēva bērēm, īpaši jau, ka sēru gadijumā piederīgos galīgi neuztrauc vai kāda mamzele no malas tur negaida īpašo uzaicinājumu uz bērēm. Ja kāds grib atvadīties, galu galā var pats uz kapa vai caur radiniekiem nodot sēru vainagu vai ziedus.

Par tēmu. šādu ielūgumu uztvertu kā formalitāti, un nemaz nedotos uz kazām, ja būtu jāmēro tāls ceļš. Bet pat ja arī izvēlētos doties, apsveiktu vien ar ziediem. Vienīgais, kur redzu nesmukumu - aicināt vien uz oficiālu daļu un pieprasīt dāvanā aploksnīti. Bet atkal jau, neesmu tak lasījusi ielūguma tekstu, iespējams, tur tiešām bija tradicionālais - "ja vēlaties apsveikt ar dāvanu, priecāsimies par aploksni....".

Esmu bijusi tieši šādā situācijā, kad tikām aicināti tikai uz baznīcu. Ok, par dāvanu gan nekas netika norādīts. Arī uz ceremoniju nedevāmies beigās, jo mums bija citi plāni, un bija jābrauc tiešām tālu, taču ziedus un apsveikumu no mums pasniedza draugi, kas uz ceremoniju tomēr devās.
Un visi dzīvi, neviens nav apvainojies. Kāpēc vispār jāapvainojas par to, ka cilvēks svin kāzas tieši tā, kā viņš grib? Grib aicina puspagastu, negrib neaicina nevienu, ko tur vainoties?

TRY, cilvēki ir dažādi. Man draudzene, piemēram, apvainojās, ka neaicināju uz kāzām. Un, ka neprecējāmies baznīcā. (t)Tas nekas, ka neviens netika aicināts! Pēc tam rīkojām ballīti ar draugiem. Es pielāgojos viņas daba laikam un beigās viņa pat neieradās. Lieki teikt, ka visa draudzība pačibēja. Un tagad, kaut pagājis laiks, viņa uzskata, ka pie visa vainīga esmu es. (t)

Es laikam visu uztveru savādāk. Kad kādam ir īpaša diena, es domāju tikai par to cilvēku, lai viņš ir laimīgs un viss ir tā, kā viņš vēlas. Un sagaidu to pašu arī pretim tad, kad man ir īpaša diena, un, ja cilvēki apkārt tā nedomā, tad par to nav jāuztraucas. Un visi cilvēki, kurus es vispār kaut kur kādreiz aicinu, tiešām uztraucas, priecājas un interesējas par mani no sirds, tāpat kā es par viņiem. Tāpēc šādu problēmu nav, un nav jādomā kādam izdarīt pa prātam.

TRY, tev laikam nav radu vecumgrupā pēc 50 :-D Humors, bet fakts, ka šī gada gājuma cilvēki mīl trīt mēles, jo ir visai konservatīvi.