nenoderīgas dāvanas

Nenoderīgās dāvanas es kādu laiciņu paturu, plānoju it kā kādam atdot, kam varētu noderēt, bet tad man uznāk kārtošanas mānija, un es visu pa taisno ielidinu miskastē. Lietas, ko es es saņemu 100% katros Ziemassvētkos - Avon kosmētiku un rotas. Nelietoju un nelietošu. Kāda velna pēc man smērēt ķermeņa krēmu, ja es tādu nelietotu arī no Armani? utt. Un kam man 30 gados vajadzīga nekvalitatīva rotu kasti ar čerkstošu balerīnu iekšā?
Vienīgais, ko es glabāju, ir kartītes. Pārsvarā mamn pienāk paštaisītas, bet arī gatavās ir ar pārdomātiem tekstiem. Man ļoooti patīk.

Neesmu laikam saņēmusi neko tik nejēdzīgu, ka būtu ārā jāmet. Varbūt sen atpakaļ ir dāvināti kaut kādi šampūni, krēmi, bet šampūnus parasti tēvs izlieto, dušas želejas un ziepes viņš mierīgi paņem uz darbu, lai strādniekiem ir ar ko rokas mazgāt.
Drēbes, rotas u.c. lietas, kas nav manā gaumē varu nosūtīt uz laukiem, kur meitenes aiz laimes nezin kur likties.
Saldumus var pēc tam kādam atdāvināt, bet man kaut kā vienmēr kāds apēd. Nolieku redzamā vietā un ciemiņiem uzreiz piedāvāju, lai ņem ko grib un cienājas.

Nenoderīgo kosmētiku es pārsvarā atdodu māsai vai draudzenēm. Man ir vairākas smaržas, no kurām citas ģībst, kas man nepatīk. Kaut vai tas pats shia sviests, tad mierīgi dodu tālāk. Ir lietas, kuras atdodu labdarībai un kuras sviežu laukā, tās gan ir reti, jo visi zina, ka man neinteresē figūriņas un jebkas no tās puses.
Kartiņas man stāv, neesmu vēl lidinājusi laukā, bet savās mājās neturu, ik pa laikam sanāk braukt uz laukiem un tad noglabāju kaut kur, jo man viņas tik kādas 5 ir un stāv kopā ar kaut kādām pamatskolas atmiņu kladēm, par kurām var pasmieties. (cenšos nepārņemt no vecākiem krājēja īpatnības :D).
Kad kaut ko dāvinu, tad cenšos izzināt cilvēka vēlmes, nēpārdzīvotu, ja kāds kaut ko ir izsviedis vai aizdāvinājis. Kartiņas reti rakstu, vai nu īpašam cilvēkam vai ar īpašu notikumu, neesmu dzejoļi for everyone cilvēks. :D

Brīnos, kāpēc jāatdod citiem saldumi :D It kā tas būtu kaut kas nederīgs. Taču garšīgi :D Nu, labi, nezināju, ka daudzām negaršo.
Saprotu, ka var netrāpīt, bet vai nevar tādu nederīgu dāvanu uztvert kā iespēju apgūt ko jaunu? Piemēram, ja tu nelieto ķermeņa krēmu (kā miamo) - dāvana ir iespēja to pamēģināt. Jauna pieredze - varbūt iepatīkas. Ar to gribu teikt, ka mēs dažreiz tā iestrēgstam savos ieradumos un gaumē, ka nepamēģinām neko jaunu. Tas tā... optimista skatupunkts.

Šokolādes, tējas, sveces, kosmētika... Kur to likt?

Atdod man :D
Es esmu priecīga par jebkuru dāvanu. Par maziem nieciņiem vairāk priecājos kā par dārgām dāvanām. Nepatīk,ka manis dēļ kāds tā tērējas.
Atceros kā mamma apvainojās, ka Ziemassvētkos par siltām zeķēm biju vairāk priecīga kā par viņas zelta ķēdīti. :-P

Man citreiz dāvina dārgu alko, bet es nedzeru nekādu stipro alko. Ko viņi doma, ka es to viskija, konjaka pudeli attaisīsu un vakara pec darba dzeršu? :-D sorry, neesmu nekāda alkoholiķe. Šis pudeles vienmer tiek atdotas pie miskastem

Ko nevajag, to prom.

Saaku domaat,cik esmu tomeer laimiiga,ka man neko neviens nedaavina !Godiigi!Es vareetu nosaukt veselu saraktu ar lietaam ,kuras mani noteikti neiepriecinaatu!
Pirmais ,kas naak praataa,noteikti buutu kosmeetika,tad rotas lietas,visi iespeejamie puteklu kraajeeji utt

Man citreiz dāvina dārgu alko, bet es nedzeru nekādu stipro alko. Ko viņi doma, ka es to viskija, konjaka pudeli attaisīsu un vakara pec darba dzeršu? sorry, neesmu nekāda alkoholiķe. Šis pudeles vienmer tiek atdotas pie miskastem.

Kas par tumsonību. :-/ Dārgs alkohols domāts, lai to baudītu, cienātu viesus, bet alkoholiķiem pietiks ar 2l brāli. Manā ģimenē ir vīrieši, kas būtu priecīgi par šādu dāvanu, ko vienatnē izbaudīt pie cigāra, pīpes vai kāršu spēles ar kādu. Arī man nebūtu pretenziju tādu saņemt, jo zinu, ka varu ar to pacienāt viesus. Ja nevēlies saņem šādas dāvanas, pasaki to.

Dāvinātās nemetu ārā, pat, ja nepatīk. Nolieku kaut kur.

Godīgā, kādiem viesiem? Sorry, es netaisu radu alkoholiķu pasēdēšanu vasarnīca, kur visi dzer stipro alkoholu un dzied. Fuj! Bet dzimšanas diena lieku galda šampanieša pudeles, ar draudzenēm varu iedzert vina glāzi, bet palieku pie sava - stiprais alko ir domāts alkoholiķiem vai tīņiem, kas pirms kluba šito izpumpē, lai ātrāk iedod galva!! Nekā garšīga tur nav!!!

Varu iedomāties to skatu - Kaitiņai atnāk ciemiņi, atnes dārgu konjaku. Kaitiņa to nobāž kaktā un cienā viesus ar lētu dzirkstošo vīnu (jo diez vai runa iet par īsto šampanieti). Viesi pieklājības pēc vienu glāzi pa vakaru iztukšo, skumīgu skatu raidot uz stūrī nobāzto konjaku, kurš tik ļoti kārotos, un, nākamajā dienā, ejot garām Kaitiņas mājai, redz, ka dārgā alkohola pudele gozējas pie atkritumu konteineriem?
Nu neticu, ka tas stāsts ir īsts :D Turklāt neticu arī, ka sievietei kāds regulāri nestu dārgus konjakus. Ja arī kāds uz pasākumu atnes stipro alkoholu, tad tas ir ar domu, ka vakarā pats šo dzērienu gribēs baudīt. Kad mēs ar vīru dodamies ciemos, tad vienmēr līdzi ņemam pudeli (papildus dāvanai) - un ņemam tādu dzērienu, kādu paši labprāt tajā vakarā gribētu baudīt.

Saldumi, tējas, sveces, šampūni, ķermeņa losjoni manā skatījumā nav nelietderīgas dāvanas, tieši pretēji.
Arī tad, ja konkrēto šampūnu nelietoju, izmantoju adījumu mazgāšanai, īpaši kašmiram un mohērai.
Šokolādes, ja vien nav lēta parodija par šokolādi, garšo.
Sveces, tējas, kafiju arī izlietoju.

OMG, tiešām ir tādi cilvēki kā Kaitiņa? Es nedzeru vispār, bet tas nenozīmē ka savās mājās lieku visiem mežezeru dzert :D Lielākoties cilvēki tiešām nes dzērienus ar domu, ka paši to tajā vakarā dzers. It īpaši ja nes sievietei, nevis vīrietim, kuram patīk kolekcionēt dažādas dārgas pudeles :D

Papildus jautājums - kā jūs reaģējas uz šīm miskastē metamajām dāvanām? Tēlojat, ka patīk, vai atklāti pasakat - wtf?

Papildus jautājums - kā jūs reaģējas uz šīm miskastē metamajām dāvanām? Tēlojat, ka patīk, vai atklāti pasakat - wtf?

Gan jau acīs dāvinātājiem smaida un tēlo milzum lielu sajūsmu :D Pretīgi, ja reiz nepatīk dāvanas, ko saņem (tas pats alkohols, kas man šķiet ļoti labs variants :-P), tad tā arī jāpasaka, varbūt tā, lai neaizvainotu baigi.
Man visas šīs problēmas atkrīt, jo jau kādu laiku draugiem esmu pateikusi, ka man dāvanas nevajag, pietiek ar šampi un puķēm. Bet ja ļoti gribas ko uzdāvināt, tad lai pajautā man, ko tiešām vēlos, pasaku, un to arī dabūju :)

Prieksh kam jàtèlo milzum liela sajùsma par kkàdu nevajadzīgi kràmu? Pasmaidu, pasaku paldies un nolieku kkur. Priekš kam tur milzu sajūsmu- wow, cik dorši, tik sen gribèju pamèginát šo dušas želeju? Cik kruta?
:D

Neko netēlotu. Pasaku paldies. Un parasti uzdāvinātās dāvanas tiek saliktas kaut kur un apskatītas tikai nākamajā dienā, kad viesības beigušās.

Neko netēloju, esmu slikta aktrise. Lai arī smaidu un pasaku paldies, es pieļauju, ka no mana ģīmja var redzēt, ka par dāvanu neesmu sajūsmā. Man tāpēc nepatīk tāda publiska dāvanu izsaiņošana, jo man grūti tēlot. Piemēram, Ziemassvētkos, kad visi izsaiņo dāvanas reizē, man ir ļoti jāpapūlas, lai neizrādītu "sajūsmu" par bižutērijas kaklarotu vai kaut kādu Avon štruntu...

Es arī neprotu tēlot sajūsmu, ja man kāda lieta nepatīk, bet mūsu radu lokā tāda īpaša apdāvināšanās nenotiek. Vīrs parasti dāvina foršas lietas, tētis - naudu, lai pati nopērku. Tikai man parasti kaut kā nesanāk neko nopirkt, jo tai mirklī nevaru izdomāt, kas man patiktu.