raudulīgums

psihologs?

itkā apsveru tādu domu:-|

Cik ilgi tev tā ir? Es arī ieteiktu psihologu.

palielam jau 3 nedēļas

jo man ir bijis tā ka vienkārši pastiprināti birst asaras - kad žāvājos, vai nogurusi, vai tā pat notek, bet tas nebija saistīts ar pasti[rinātām emocijām, un par raudāšanu to nekādi nevarēju nosaukt

Sveika,
Kā tev ir attiecībās,vai viss kārtībā?
Kad nāk kamols, ir jābūt iemeslam kāpēc tas notiek, ko tu domā pirms šī kamola. :-(

KamiKadzīte . Ar attiecībām viss ir kārtībā, ar draugu viss kārtībā , viņš drīz būs mājās. Ģimene atbalsta , viss oki. Nekad nezinu no kā man kamols. šodien vienkārši sporta stundā sportojot jau raudiens nāca. es pt nezinu ko domāju pirms kamola. nav nekas konkrets, varbut dažreiz par ģimeni iedomājos, par to ka vakarā daudz jāmācās..

A temperatūra tev kāda? Varbūt aizej pie ĢĀ no sākuma, mož vaina tajā temperatūrā

37.1 katru dienu karstuma viļņi nāk. iepriekš biju slima bet sen jau izārstējos. pie ārsta biju, neko lāgā nepateica , pirmdien iešu analīzes

ja gan temperatūra, gan raudāšana tās 3 nedēļas, tad es teiktu ka viss saistīts ar stresu. jāatrod stresa cēlonis.

varētu būt vainīga tā ilgstošā temperatūra, veģetatīvajai nervu sistēmai kkas nobrucis..

irresistible, jaa lasīju Veģetatīvās distonijas simptomus, man daudzi atbilde, bet nu negribetos ticēt, jo palasot stāstu man nav tik traki kā citiem . Nervu sistēmā varētu būt vaina :-/:-/

iesaku tomēr vērsties pie ģimenes ārsta vispirms, ko tas saka.

es gan ieteiktu uzpīpēt un atslābt , iedzert kādu pudeli vai divas vinčika :-D

Nopērc balderjāņus un padzer un būs labi.

Es ieteiktu pamainīt vidi/ apstākļus. Visas pārmaiņas nāk tikai par labu! Ar to es domāju, ka noderētu kāds foršs brauciens galvas izvēdināšanai, vai vienkārši izdari, ko tādu, kas liks par Tavām domām un stresu kaut uz mirkli aizmirst un atslābt.
Nezinu, kāds cilvēks Tu esi pēc rakstura un dabas, bet pirms dažiem gadiem man bija visai līdzīgi. Bet man vēl klāt nāca bailes no visa un visiem. Cilvēki uz ielas likās dīvaini, bailes kādu pazaudēt u.t.t. Tolaik draudzene uz dzimšanas dienu uzdāvināja lidojumu ar deltaplānu tepat pār Rīgu. Tici vai nē, tas bija viens no labākajiem mirkļiem, ko esmu piedzīvojusi. Neaptverama brīvības sajūta un adrenalīns, kādu nekur citur neesmu izjutusi. Es tiešām nezinu, vai Tev uzreiz ir jāsāk ar kko ekstrēmu, bet es ieteiktu padomāt par pārmaiņām!

Man tā ir bijis. Vienkārši bez īpaša iemesla, visu dienu raudi, dienām, nedēļām, staigā bēdīgs. Viss ko gribas gulēt. Iedzer kādu anti-stress. Izej pastaigā. Ieej vannā. Nomierinies. Tas viss uz nervu pamata. Tev ir stress. Tā es domāju.

man ir tā bijis :/
nu vai nu veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, vai arī tev tomēr kaut kas savā dzīvē nepatīk un, lai arī "viss jau man ir labi", zemapziņā grauž un riebjās. man bija otrais variants. kolīdz mainīju apstākļus+skatupunktu, tā pārgāja arī fiziskie stresi - raudāšanas un trauksmes.

Tik ļoti saprotu visu, ko saki. Man pagājušajā semestrī bija tas pats, visu laiku temp. 37.2, kā arī visas tās sajūtas. No prieka līdz asarām dažu minūšu laikā. Ģimenes ārste ieteica padzert dabīgās nomierinošās tabletes, b grupas vitamīnus. Bet svarīgāk par to ir pašai tikt ar sevi galā, koncentrēties uz lietām, kas sagādā prieku, aizpildīt savu brīvo laiku ar dažādām nodarbēm, kādu jaunu hobiju - tieši šis, manuprāt, palīdz vislabāk. :-)

Ļoti labi saprotu situāciju. Arī man ir bijis ilgstošs nomāktības posms, kad bez problēmām varētu/gribētu izplūst asarās principā jebkurā ikdienišķā situācijā - kaut vai gatavojot ēst, mazgājot matus, iepērkoties, runājot ar klientu pa telefonu utt. Vienkārši visu laiku jutos ārkārtīgi slikti, kā nospriegota stīga. Mājās ļāvos asarām bieži, bet reizēm arī asaras gāzās ārpus mājām, jo ne vienmēr spēju sevi kontrolēt un iekost lūpā. Manā gadījumā gan iemesls bija pilnīgi skaidrs - ienīdu savu darbu un atmosfēru tajā. Vairāku gadu garumā tas riebums un milzīgā pārslodze bija sakrājusies tik tālu, ka sākās šādi joki ar nerviem un dažādas veselības problēmas. To, cik ļoti tas mani ietekmēja, patiesībā redzu tikai tagad, kad esmu prom no turienes.
Man palīdzēja tikai viens - darba maiņa. Kopš tā brīža viss ir kā ar roku noņemts, esmu pilnīgi cits cilvēks un vairs neesmu raudulīga.
Nav gadījumā tā, ka Tu zemapaziņā tomēr nojaut, kas ir pie vainas? Kas Tevi satrauc un neliek mieru? Tikai negribas sev atzīties. Bet varbūt Tev ikdiena ir pārāk daudz piepildīta ar dažādiem pienākumiem un darbiem, ka nepietiek laika pilnvērtīgai atpūtai, miegam, hobijiem un attiecīgi nervi sāk streikot uz tā rēķina?
Temperatūru, it īpaši tādu ilgstošu, noteikti nevajadzētu atstāt bez ievērības, ķermenis Tev pats signalizē. Vai Tev ir uzticams, saprotošs ģimenes ārsts, pie kura vērsties un parunāties?