Es arī esmu par to, ka jāpaziņo vecākiem (ja draudēts rakstiski - sms, vēstules fb utt., ar skrīnšotu palīdzību). Ja tiešām domā kaut ko darīt, vecākiem būs iespēja palīdzēt, un tā vairs nebūs tava problēma, bet ja vienkārši pajoliņš, kas spēlē uz jūtām, noteikti būs kauns. :-)
Pašai bija attiecības pusaudžu gados ar vienu psihopātu, kas krāpa pie katras izdevības, bet greizsirdības scēnas taisīja man. Zila acs (kam sekoja draudi tikt sasistai, ja kādam pastāstīšu, ka tas bija viņš) bija pēdējais piliens visam šim, pasūtīju trīs mājas tālāk. Ilgi nelika mieru. Sagaidīja pēc skolas, lika iet līdzi, tikties, draudēja taisīt pašnāvību (kas gan bija katru reizi, kad gribēju šķirties). Vienreiz pateicu, ka man ir vienalga, lai taisa to pašnāvību, tad nu atpakaļ dabūju - ā, vienalga? Nu, tad es zinu, kas tev nebūs vienalga - un nāk man virsū, it kā tulīt sitīs. Pat neatceros, kā izdevās tikt no viņa beigās vaļā. Tagad ar kaut kādu ārzemnieci laimīgās (vismaz pēc fb bildēm) attiecībās. :-D