Salabosiet vai metīsiet laukā?

Somu ( ja vēl laba), nesīšu labot..
Apavi, ja labi un kvalitatīvi bijuši un pirkti pa labu cenu arī tiks nesti laboti.. Bet es nepērku neko īsti dārgu, jo man ļoti ātri mainās gaume.
Nopērku, panēsāju, kad nonēsājās - izmetu.
Ja kleitai caurums padusē, tad mēģinātu sašūt, bet arī jāskatās kas un kā pēc situācijas.

Atkarībā cik mīļa lieta. Man ir viena Furlas soma, kura mani nemīl, kā uzvelku kaut kas saplīst, 2x laboju, vairs nelaboju un atdevu mammai. Man tik bieži (tpfu, tpfu, tpfu) nesanāk ķibeles ar drēbēm, mantām, apaviem, ļoti rūpējos par lietām.

Noteikti mēģinātu vispirms salabot. Esmu tāda, kura nēsās līdz pēdējam, labos, nēsās vēl, lai kas tas arī būtu un tikai tad, kad nav labojams, metu ārā (atkarīgs arī, kas tas ir, varbūt vēl citur var pielietot). 8-):-)

Ja nolūztu papēdis metīšu laukā, nav ko ņemties ap grabažām, ja vien tās , kā jau minēju - nav jaunas vai ekskluzīvi dārgas :D

Metīšu ārā, ja beidzies garantijas termiņš. Apavus parasti nesu uz veikalu, kur tie nopirkti, tad piekrītu ekspertīzei un ne reizi vēl nav bijis tā, ka to sabojāšanās būtu mana vaina. Arī zeķubikses un zeķes metu laukā, ne lāpu.

Bet jāpiekrīt Story, reti, kas plīst, jācenšas tā akurātāk pret lietām.

Arī zeķubikses un zeķes metu laukā, ne lāpu.

šo mēģinātu salabot, bet diezvai ir iespēja atkārtoti uzvilkt zeķubikses ( plānās) un zeķes, kuras cauras arī vairāk nelāpu. Metu vienkārši ārā.

Lielākoties metu laukā :-|
No variantiem - somu izmestu, par kurpēm - jāskatās, vai pa ceļam ir kurpnieks, ja nav, tad laukā, kleitu - sašūtu.

Ja var salabot, tad jā.
Ja novelkātas lietas, tad gan neko nelabošu.

Viss atkarīgs no tā, cik ļoti saplīsus un cik ļoti patīk. Varu sakabot un nereti arī laboju. Rokas no dibena neaug.

Laikam nestu tikai uz garantiju, ja būtu beigusies visticamāk lietu izmestu, bet jāskatās cik ļoti ērta, iemīļota un vajadzīga būtu konkrētā lieta.

ja beidzies garantijas termiņš, metu laukā. bet, nu, es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas labāk nopērk 10 sūdīgas lietas, nekā 1 kvalitatīvu, jo man viss ātri apnīk

Atkarībā, kas ir saplīsis. Ja mīļa manta, tad salabošu, cik nu ta būs iespējams. Ja nekas baigi mīļš - metīšu ārā.

Skatoties, vai tas ir to vērts. Ja nopirkt jaunu sanāk izdevīgāk nekā labot, protams, ka nelabošu. Atkarīgs arī, kādā stāvoklī ir pati lieta, ja jaunai kleitai iemeties caurums, salabošu, ja kleita jau novalkāta, izmetīšu.

Ja tā manta būs bijusi dārga, vēl joprojām mīļa un nebūs arī īpaši veca un nonēsāta, aiznesīšu salabot. Ja kkas no tā nebūs, tad nē.

Iesākumā mēģināšu salabot. Apavus un somas noteikti nesīšu pie kurpnieka... Izmest jau nav māksla - to vienmēr var paspēt. :)

Ja manta mīļa, patīk un der - salabošu pati vai nesīšu labot. Ja ne tik mīļa, metu ārā. Ja ieraugu, ka ir kaut kas saplīsis vienmēr sev stingri pajautāju, vai tu tagad esi gatava ņemt adatu un diegu un sašūt? Nē? Met ārā. Jā? Tad sēdi un dari. Atlikt nevar, tad tās mantas mūžību mētājas skapja aizmugurē. :-D

Kapēc uzreiz jāmet ārā? Opcija kādam atdot nav?? Kaut vai par nonesatu un cauru jaku, radinieki laukos loti priecātos un nēsātu ar prieku.

Es parasti tādas lietiņas aiznesu līdz miskastei smuki saliktas nolieku blakus atkritumu konteineram, lai ņem, kam iekrīt sirsniņā.

Nesīšu uz veikalu un skatīšos, ko saka garantija :)