Laikam vairs nemīlu savu puisi

Nav īsti normāli, nē

Ja jau tik ātri viss kaitina,tad vēlāk vēl vairāk kaitinās.

Bet es nesaprotu kā tas tik ātri man notika- vienkārš gandrīz burtiski viens klikškis un man viņš vairs nepatīk.

Sanaak, ka tu gandriiz visu laiku biji viena. Un sagaaji ar viņu kopaa - tas noziimee ko?? Saaki dzivot ar viņu, nodarbojies ar seksu vai....??
Teoreetiski peec taa, ko sobrid lasu, liekas jus nemaz neesat iisti kopaa, vienkarsi iedevaat sev taadu statusu (ir attiecibas), kaut gan faktiski visu laiku esat šķirti, varbut vieniigi draudziigi sarakstaties.
Vai tu vispaar esi vinu kaadreiz miileejusi?

Jā iespējams mīlu ur par daud teikts. Šis ir tikai attiecību sākums. Parasti vīrieši cenšas visādi aplidot savu meiteni, izskatīties labi, un visādi citādi cenšas savaldzināt, jā es nenoliegšu ka izskats man arī kaut ko nozīmē, un viņš tagad manuprāt vispār nerūpējas par to kā viņš izskatās, patiesībā man vislaik ir sajūta itkā mēs būtu precējušies jau 20 gadus, nevis ka šis ir tas skaistais aplidošanas un rozā briļļu posms. Es būšu priecīga par katru viedokli no jums, es ļoti gribu zināt arī vel citu viedokli

Tas, ka kaut kas ir smuks no attāluma, nenozīmē, ka tev tas patiks un derēs tuvumā ;-) Nu, patika un izpatika! Nav tajā nekādas problēmas un nav sevi jāspiež. Man arī ir bijuši tādi čaļi čupām, kas ir forši, bet ar kuriem kopā būt man nav forši. Tas parasti pirmajās pāris nedēļās atklājas un labi ka tā :-)

Pizdjets, kas tik viss nenotiek!!!

Man ir bijis līdzīgi. Kad puisis ka draugs patīk un rada kādu interesi, bet uzsākot attiecības es saprotu ka tomēr besī kā otra pusīte. Un gribās izvairīties, bet tajā pašā laikā tā lai netiktu aizvainots, jo cilvēks labs. Es nesapratu kāpēc tā. Protams kopā bijām salīdzinoši mazu laiku, līdz sapratu ka viņu noedisu ar savu attieksmi. Puisi ļoti labs,bet ne priekšs manis. Uzturam kontaktus vēl joprojām ,bet katram sava privātā dzīve.

Mazu cerību lieku, bet varbūt tev viņš vairs nepatīk nevis dēļ uzvedības utt., bet dēļ tā ka mazliet baidies no saistībām? Ņemot vērā to ka visu laiku esi bijusi viena, arī tāda iespēja pastāv.
Protams ir arī pilnīgi ticami ka vienkārši biji savādākās domās par cilvēku, bet viņš izrādijās tev nepiemērots. Nav ko vilkt garumā, pasaki ka nav klikšķa un dzīvo tālāk.

Nu ma tā bija 14-18 gadu vecumā,ka ātri savs pusis apnika un sūtīju viņu dillēs.Bet lai man tā būtu šobrīd?!Tā manā skatījumā pieauguši cilvēki nedara.

Tas ir vai nav normāli-grūti pateikt, bet tā notiek bieži. Tā ir iespējama fāze jebkurās attiecībās, bet, manuprāt, ne par ko labu tas neliecina arī tad, ja šo fāzi izdodas pārvarēt.
Iedomājies, ka tavs puisis ir ar citu meiteni, skūpstās ar viņu, dodas ballēties. Ko tu sajūti? Tādu pašu vienaldzību un apnikumu, atvieglojumu? Vai tomēr sirsniņa salecas?
Varbūt jūs vienkārši uz doto brīdi esat viens otram par daudz, varbūt tev ir vēl kāds puisis, kurš piesaista.
Pašai ir tā gadījies, ar šo puisi tad arī izšķīros. Nenožēloju šo izvēli, jo šobrīd mīļotais nekad nespētu izraisīt šādas izjūtas.
Es nezinu, varbūt vajag pamēģināt ieturēt mazu distanci vienam no otra. Ja tas nepalīdz, tad noteikti laimīga nebūsi un laika gaitā, tomēr sirsniņā iekritīs cits. Tapēc labāk nežēlo puisi, ja nepatīk, tad nepatīk un šķiries tagad, jo ja pažēlosi un beigās būs jāpamet dēļ cita, tas būs miljons reižu sarežģītāk un grūtāk un sirdsapziņu mokošāk un aj.:-|

Vnk netērē ne savu, ne viņa laiku.