Attieksme pret naudu

Diezgan haotiski autore sarakstījusi, grūti saprast domu.
Es cenšos pret naudu atiekties vienkārši - ir labi, ja tā ir. Līdz tādam prāta stāvoklim, kad gribētu pēc pašas izvēles dzīvot pilnīgā askētismā, neesmu vēl nonākusi (varbūt kādreiz, kas zin). Bet, ja naudas nav, domāju, ka manu laimes sajūtu tas būtiski neietekmē. Esmu bijusi ārkārtīgi laimīga nabadzīga studente. :D

Es neko sev neliedzu, ja man kaut kas iepatīkas, es nopērku. Tā ir tāda neaprakstāmi laba mentāla brīvības sajūta, ka ir pašam sava nauda un neesi finansiāli atkarīgs ne no viena cita. Protams, es plānoju savus tēriņus, atlieku naudu krājkontā, pensiju fondā un tad ar atlikumu daru kā man gribās. Prātā paturu to, ka 100% būs neparedzēti tēriņi. Neuzskatu sevi par seklu, ja varu atļauties zīmolu preces ar kvalitāti, kas kalpotu man ilgi.

Esmu novērojusi, ka daudziem tā ir slikta, tāpēc arī naudas nav.

Civēkam nav naudas... Suns tiek sists... Kāda attieksme var būt?

vispār man nauda ir svarīga, jo tā ir brīvība un brīvībai manā dzīvē ir baigi liela nozīme!

Uzskatu, ka jebkuram cilvēkam ir dota izvēle: rīkoties vai īdēt.

Nav jābaidās no lieliem izdevumiem.. jābaidās no maziem ienākumiem

Perfekti uzrakstītas manas domas un tos teikumus arī bieži lietoju.
Man patīk strādāt un pelnīt, jo patīk tērēt naudu. Es diezgan cīnos pa profesijas lauciņu, zinu, ka vēlos daudz pelnīt un darīt to, kas man patīk. Līdz ar to izcīnu brīvību un pat lepnumu par sasniegumiem, bet uzskatu, ka daudz pelnīt nav tas ar ko jālepojas galvenokārt. Piemēram, strādājot rūpnīcā un pērkot visu no augstajiem plauktiem, atrādot to sociālajos tīklos, tas, manā skatījumā, šķiet sevis paša noniecināšana un naudas izsmiešana.

Nav jābaidās no lieliem izdevumiem.. jābaidās no maziem ienākumiem :D
Es neliedzu sev pirkt lietas, kuras patīk un ļoti gribās... Tajā pat laikā vienmēr rēķinu līdzi.. skatos, lai būtu rezerves summiņa neplānotiem izdevumiem utt.

Es reiz lasīju rakstu par nabadzīgo domāšanu ( super raksts ) un kā reiz laukos mums ir viena sieviete ( taupīga, pat skopa) ,kura ir pieredzējusi kā ir, kad tā nauda nav.. Nu lūk ,tagad viņa ar savu meitu dzīvo graustā, iekrājusi ir ntos tūkstošus,bet ir vienkārša prasta lauku sieviete, mašīnu nopirka ( vecu audi pirms 20 gadiem) , kas tā arī nelietots stāvēja garāžā.. Tagad pārdeva. Šaubos vai meitas arī šādi patīk dzīvot. Kā jābrauc uz veikalu kaut ko pirkt mājai , tā uzreiz - ai laikam tomēr nepirkšu, pārāk dārgi, nav kaut kur lētāk. Ļoti maz ēd, ļoti ļoti pat. Vai arī ēd visādākās drazas..
Prieks pašai par sevi , ka ļoti labi apzinos naudas vērtību un tērēju to apdomīgi. :)

kiwwi
jaaa, vinja, varetu teikt ka loterejaa vinneja :D

Sajutu tikko to garšu... :(

13 tūkstoši latu

:-O:-O:-O:-O:-O man arī šādi gribās

aboli, peec shii es tevi gribu noblokeet (e)(e)(e)(l)(l)(l)(l) :-D:-D:-D

Ja naudas pietrūkst, jādomā kur nopelnīt, nevis kur ietaupīt... krāt ir labi, bet tā lai nav jāknapinās...

Karstie suši ar tīģergarnelēm un bekonu

Ikdienas sīkumiņi bieži vien ir tik patīkami un liek mums justies labi

tieshi gribeejuto rakstiit, ja tu zinaatu kaa tas sikuminjsh - sushi komplekts man uzlabo dienu, apedu un laimiiga :))))

Ikdienas sīkumiņi bieži vien ir tik patīkami un liek mums justies labi (l) Jākrāj tā, lai nav jāēd maize ar ūdeni, lai var arī ikdienā sevi mazliet iepriecināt, apēst to, kas garšo, citādi pēc tam paliek tikai rūgtuma sajūta.

Cilvēki mēdz būt ļoti dažādi - par to es nestrīdos.
Jā, naudu tērēt ir patīkami, tiesa, pareizāk ir sakrāt kādai lietai, kas tiešām patīk un pēc kuras izjūt vēlmi, nevis notērēt naudu ikdienas sīkumos - tāds ir mans viedoklis.

O, nu tādi cilvēki arī ir, bet es zinu tādus, kuri tiešām iesākumā visu iztērē, pērkot to, kā nebija - labs mobilais telefons, drēbes, ēd to, ko grib, nevis kas lētāks. Un es nemaz viņus nevainoju, ja tā ir iesākumā, pēc tam tā sapratne jau nāk ar laiku vai ar cilvēkiem, ar kuriem arī jārēķinās.
Bet noteikti ir tādi, kas krāj kā partizāni :D
Man patīk patērēt, ja ir, tad bieži neskaitu, kas un kā, kad nav, sāku skaitīt, bet protu arī iekrāt, ja ir mērķis. :)

Žēl vai ne žēl, bet tā ir, ja cilvēkam nekā nav bijis, kad viņš iegūst naudiņu, viņš grib tērēt, tērēt daudz, jo tiešām grib kompensēt to, kā nav bijis.

Nepiekritīšu. Man ir draudzene, kurai bērnībā nebija pārāk daudz dots, bet viņa ir taupīgākais cilvēks pasaulē!!! Viņa tika pie 13tukstošiem latu un, man šķiet, vēl joprojām to naudu krāj, bet nu, loģiski ka euro banknotēs :-D

Žēl vai ne žēl, bet tā ir, ja cilvēkam nekā nav bijis, kad viņš iegūst naudiņu, viņš grib tērēt, tērēt daudz, jo tiešām grib kompensēt to, kā nav bijis...

Kāda ir manis attieksme pret naudu? Nauda manī raisa tikai pozitīvas emocijas. :-)
Ja runājam par tās iegūšanu, tad diemžēl varu tikai kārtējo reizi paliecināt, ka "nauda kokos neaug" un, lai to iegūtu, spēkus, pūles un laiku taupīt nedrīkst.
Pilnīgi piekrītu autorei, ka liela daļa hronisko neveiksminieku bez apstājas īd, ka visi veiksmīgie cilvēki ost "zagļi", valsts - arī tā esot nozagta, visi - valdība, VID, bankas, policija, krievi, bēgļi, policija, darba devēji utt. - ir vainīgi pie šo cilvēku nelaimēm, atskaitot viņus pašus. Ziniet, es netērēju savu laiku, komunicējot ar īdētājiem. Uzskatu, ka jebkuram cilvēkam ir dota izvēle: rīkoties vai īdēt. Jau sen pagājuši 20. gs. 90. gadi, kad pietika vien ar iniciatīvu un spītīgu neatlaidību; mūsdienās ļoti daudz nosaka cilvēka prāts, veiklība, kontakti u.tml.
Manuprāt, pie mums nav "vecās naudas": viss turīgais slānis ir vairāk vai mazāk jaunbagātnieki. Domāju, ka visus laikos šī sociālā grupa ne vienmēr ir izcēlusies ar to labāko gaumi.
Man ļoti patīk turīgi cilvēki - tieši tie, kas savu kapitāli veidojuši saviem spēkiem, nevis mantojuši, laimējuši u.tml. Ir ļoti patīkami uzturēties tādu cilvēku sabiedrībā, turklāt tas ļoti motivē.
Manuprāt, būt taupīgam un spēt ieturēt fiskālo disciplīnu personīgajā budžetā - tā ir cilvēka brieduma pazīme. Daži man pazīstamie cilvēki pauž izbrīni, ka iepērkos "lētajos" pārtikas veikalos un izmantoju mazcenas aviosabiedrību pakalpojumus, taču, godīgi sakot, mani tas maz uztrauc, jo lietas, kuras tiešām vēlos, arī iegūstu savā īpašumā.
Es domāju, ka nauda jātērē savam priekam, nevis lai ko pierādītu citiem. Ļoti daudziem cilvēkiem izpaužas "nabadzīgās bērnības sindroms" - šie cilvēki, ieguvuši pirmos ienākumus, steidz "mētāties" ar naudu, lai kompensētu sevī agrāk cietu trūkumu. Man viņu patiesībā ir žēl.

nauda nāk un iet , tā taču ir tikai nauda , vismaz, man dzīvē ir svarīgākas lietas par to ...

Es ar neuztraucos par naudu, ja vajag varu sažmiegties, ja vajag, varu iepirkties sev, gandriz, neko neatsakot, beet nauda, nu mainiga vertiiba, tadelj man vienaldziga. Bet man patik kraat naudu. Jaa.