Jā, arī piekrītu, ka tā skriešana uz televīziju nereti ir pārspīlēta. Kā jau meitenes te saka, ir gadījumi, kad bez tā nevar, jo gadās tā, ka cilvēks viens pats neko nevar panākt, taču tad, kad iejaucas televīzija un sižets tiek parādīts tā, lai to redz visa Latvija, pēkšņi mistiskā kārtā viss nokārtojas. Tai pat laikā ir lietas, kuras ir iespējams nokārtot arī savādāk, nekā tikai ar televīzijas starpniecību. Kaut kad, ja nemaldos, bija sižets par to, ka Rīgas centrā tiek sperti bruģa akmeņi. Nu bet piezvaniet tak attiecīgajām instancēm, pastāstiet redzēto un miers! Salātos tārps atrasts vai iepelējis gurķis? Aizej uz konkrēto veikalu, pavaicā pēc vadītājas vai ieraksti sūdzību grāmatā, ka tad un tad nopirki vecus salātus! Bet nē, cilvēki skrien uz BezTabu. Konkrēti tā neviens piemērs uzreiz prātā nenāk, bet atceros, ka ir bijuši tādi, kad pie sevis nodomāju: tiešām tam cilvēkam nav citas izklaides dzīvē, ka uzreiz jāskrien uz televīziju un dažreiz jāsūdzas pat par pilnīgi neko?