Vai jūs ved?

Restorānus bieži apciemojam, kad ceļojam.. Citādi priekšroka tiek dota mājas ēdieniem

Protams, ka neved, žmoga gatavais!
Toties ar neapskaužamu regularitāti dzenā mani pa kartupeļu vagām un pēcāk liek gatavot vakariņas pusei pagasta.
Nea, uz restorāniem mani neved. Laikam karma tāda.

Jā regulari ejam, kad man slinkums gatavot! Pārsvarā maksā viņš.

Strādā viņš pavisam citā pilsētā, tāpēc mājās sanāk būt tikai pāris reizes mēnesī. Tajās dienās parasti pavakariņojam kādā restorānā. Maksā viņš.

Mēs tagad dzīvojam vietā, kur tuvumā nav daudz restorānu, bet, kad kaut kur braucam, tad ved gan, gan uz restorāniem, gan kafejnīcām. Vienmēr maksā viņš.

Uz restorāniem biežāk eju ar draudzenēm. Vīram drusku piezemētākas gastronomiskās vēlmes - viņam patīk karbonāde, kartupeļi & co...

A Tu pati ved?

Manējais prot gatavot, tādēļ mājās jūtos kā restorānā brīžiem Neejam uz restorāniem un arī neprasās tādu naudu izsviest. Labāk mājās, blakus savējam. Kāda teiks, ka briesmas, bet man nepatīk ēst, kur cilvēku daudz, jo tad gribas visu ātrāk apēst un miers, tādēļ man tas der un nemaz neprasās.

Dažreiz svētkos, ja pačīkstu, ar tramvaju aizved uz mcdonalds vai hesburger. Rēkinu apmaksājam uz pusēm, tramvaja biļete arī pašai jāpērk.

Nikola, vot tas ir skaisti

Mēs arī dzīvojam tādā miestā, kur vienīgie "restorāni" ir maķītis un dažas picu/thai ēstuves. Mājās esot īpaši nekur ēst neejam, bet kad ceļojam, tad pa krogiem vien dzīvojam. Tā kā ļoti patīk garšīgi ēst, tad šis restorānu trūkums ir padarījis mūs abus par visai ciešamiem pavāriem ar diezgan lielu virtuves gadžetu kolekciju. Negribu te tā baigi lielīties, bet diezgan daudzi mūsu darinājumi ir tādā ļoti ok Rīgas restorānu līmenī. Kaut gan tusējot "virtuves" diskusijās redzu, ka tā tas ir veselai rindai cosmiešu

Izskatās pēc kārtējās provokatīvās diskusijas. Bet ja pēc būtības, tad jā, ved un vienmēr maksā vińš.

Ved, bet retāk nekā sākumā. Dažreiz par to pačīkstu Protams, maksā viņš.

Reti,tikai uz svētkiem.Pārsvarā gatavojam mājās un ārpus mājas ēdam reti.Nu jau man mazliet ir pārgājis - iesim pa restorāniem garastāvoklis.Esmu piuelāgojusies tam,ka naudiņu vajag citām leitām.Biežāk aizeju ar draudzenēm, bezotrās pusītes.

Man kautka restorani nesaista. Labak patik mazas miligas kafejnicas. Pa retam ejam, bet man labak patik est majas jo vins garsigi gatavo.

Ik pa laikam šur tur aizejam, jo negribas gatavot vai sagribas kādu īpašu ēdienu, ko paši negatavojam. Pārsvarā maksā viņš, dažreiz es, dažreiz kaut kā sanāk daļu viņš, daļu es, nezinu, nav principiāli. Īsti nav laika iet biežāk un mēs abi esam sēnes un baigi patīk mājās sēdēt, ja godīgi Un nesmādējam neko, sākot no tiešām restorāniem, beidzot ar mc'donalds, garšo viss un patīk viss!

ārpus mājas ēdam diezgan reti, bet ja ēdam, tad vienmēr maksā viņš, jo es studēju, bet viņš strādā.
diez gan bieži tieku lutināta ar no fast food paņemtām brokastīm/pusdienām/vakariņām, piem, wrapiem, picām, sushi, ko viņš man vienkārši pienes klāt.
es tādos īstos restorānos nemaz nemācētu ēst, vienmēr sevi pamanos nocūkot, nemāku trāpīt sev mutē

Tā kā nedzīvojam vienā valstī un tiekamies salīdzinoši reti,tad uz tām reizēm ir 50/50. Pusi abi gatavojam mājās,otru pusi uz restorāniem.Viņš ir tāds cilvēks,kuram patīk izmēģināt jaunas vietas - tā kā ļoti reti ēdam vienā un tajā pašā restorānā.

NordicBelle, nu palielies, kādi tad ir tie gadžeti? Man kļuva interesanti...

Uz restorānu ejam pāris reizes gadā, kādos īpašākos notikumos, vīrs nekad man pašai neļauj maksāt, lai gan esmu piedāvājusi. Tādus Gan Bei utt par restorāniem neuzskatu. Tā tāda ikdienišķa ēstuve.