Šobrīd gan vairs neesmu Latvijā, taču joprojām spilgti atceros laiku, kad man gāja tieši tāpat. Mazpilsētās tiešām darba nav. Viss notiek caur pazīšanos, turklāt uz vienu vakanci nereti piesakās ļoti liels skaits cilvēku. Vīriešiem darbu atrast vēl ir iespējams, bet sievietēm, jaunām meitenēm jo īpaši, tas ir tikpat kā nereāli. Ja ir iespējams tikt pie bezdarbnieka pabalsta, tas būtu ļoti labs atspēriena punkts. Vēl varu ieteikt pameklēt tieši istabiņas, ne dzīvokļus. Attiecīgi pirmā iemaksa būtu mazāka, kā arī pašam sākumam, kamēr izdotos atrast darbu un pašai savu dzīvoklīti, tas būtu labs variants. Domāju, ka caur dažādām interneta domubiedru grupām var kaut ko atrast. Pati savulaik esmu meklējusi variantus arī portālā e-students.lv, kur tieši studenti un gados jauni cilvēki meklē ar ko kopā īrēt dzīvokļus.
Zinu, ka uz doto brīdi viss rādās tumšās krāsās. Pati esmu pat divreiz atgriezusies no Rīgas dzimtajā pilsētā, un abas no tām reizēm domāju, ka sliktāk vairs nevar būt, un ka tā arī dzīvi pavadīšu, dzīvodama savā mazpilsētā. Tomēr, ar pozitīvāku skatu uz dzīvi un lielu apņēmību sasniegt to, ko vēlos, kaut kā izkārpījos cauri visām neveiksmēm un izdevās atrast kāroto. Jā, sākumā nācās pieciest neērtības, dzīvojot komunālajā dzīvoklī kopā ar vēl astoņiem cilvēkiem, un strādājot mazkvalificētos darbos, kuriem nebija nekāda sakara ar to, kas interesētu konkrēti mani, taču tas bija tā vērts, jo biju sasniegusi galveno - biju atgriezusies Rīgā! Pēc tam viss tikai sāka iet uz augšu. Galvenais nezaudēt optimismu! Skaties sludinājumus, interesējies par īres iespējām, varbūt izdodas atrast kādu ar ko sākumā īrēt kaut ko kopā. Vārdu sakot - nenolaid rokas! Tev ir šis mērķis - atgriezties un uzsākt jaunu dzīvi pilsētā, kuru mīli! Ar šo mērķi savā prātā, arī dodies uz priekšu! Lai izdodas! :)
673
