Kur paliek nauda?

Kafijas dzeršanu esmu atmetusi, dzeru tikai mājās, tur nauda vispār vairs neaiziet. Par izklaidēm maksā draugs, reizēm nopērku sev kādu vīnu (max 7€/mēn.), drēbes un apavus dārgus un bieži nepērku, kosmētiku arī nē. Laikam būs strikti puse naudas jānoliek aploksnē un jādzīvo tikai ar pusi. Bet tāpat, pat tagad man sanāk "aizņemties" no atliktās naudas.

Vispaar man iekraat liekas diezgan vienkaarshi, jau esmu pieshaavusies, cik es varu atlikt, cik noteereet. Neteereeju visaados siikumos, rimiishos un tirguu ieperku tikai paartiku un sadziives preces (kopsh piedomaaju pie uztura, sanaak plaanot maltiites un sanaak arii ljoti ietaupiit). Dreebes man ir tieshaam daudz. Taas sanaak pirkt reti, ja nu kaut kas ir ljoti iepaticies. Visvairaak naudas aiziet izklaidee - celjojumi, izbraukumi, restoraani, kino, teaatris utt. Kaa jau te mineeja, es bez taa nevaru, bet nekas traks, njemot veeraa, cikesmaz teereeju paartikai un dziivoklja maksaajumiem.

Kafijas dzeršanu esmu atmetusi, dzeru tikai mājās, tur nauda vispār vairs neaiziet. Par izklaidēm maksā draugs, reizēm nopērku sev kādu vīnu (max 7€/mēn.), drēbes un apavus dārgus un bieži nepērku, kosmētiku arī nē. Laikam būs strikti puse naudas jānoliek aploksnē un jādzīvo tikai ar pusi. Bet tāpat, pat tagad man sanāk "aizņemties" no atliktās naudas.

Sāc pierakstīt! Nopietni. Daru to jau 3 gadus. Un te nesen sanāca stundas laikā notērēt lielu summu un tad sāku domāt - kur? Skaitīju, skaitīju un tāpat nesanāca tāda summa. Atvēru failu un viss sakrita, jo bieži vien piemirstās, kur aiziet nauda. Bet mani tas no tērēšanas tāpat neglābj, tikai dod pārskatu par iztērēto. Ļoti daudz tērēju visādos sīkumos, to pati apzinos..
Jā, krājkonts arī laba lieta. Tikko algu saņēmi - noteiktu summu uz krājkontu. Tam nolūkam var izveidot arī automātisku maksājumu.

Es nez, bet manuprāt, tādi sīkumiņi kā padzert kafiju savā iemīļotā kafejnīcā, pie sava iemīļotā vīna atļauties iecienītos našķus, nezinu, atļauties kādu it kā nevajadzīgu nieciņu sevis lutināšanai vai kopšanai - tā taču nav nekāda izšķērdība, tas ir tas, kas ikdienas rutīnai piešķir kaut kādu dzīves garšu, krāsu, nezinu, vai no tā tiešām ir vērts atteikties pavisam, lai ieekonomētu pārdesmit latus mēnesī. Es tad drīzāk skatītos uz tādām globālākām lietām - nevaram atļauties tik lielu/tik prestīžā vietā/ar tik lieliem komunāliem maksājumiem mājvietu, nevaram atļauties šādus auto, vajag ekonomiskākus, nu nezinu, jāskatās tās pozīcijas, kur šķiet, ka mēģina uzlekt augstāk par savu dirsu.

Es atkal esmu tipiska kraajeeja. Laikaa, kad studeeju, vienmeer tureeju 100ls rezervi (tajaa laikaa man tas bija daudz), citaadaak saakaas paranoja.

Beidzot es redzu vēl kādu, kam ir līdzīgi kā man! :-D Es nekad nevarētu dzīvot tā, ka man nav kāda rezervīte, drošības sajūta. :-) Kā arī sanāk tā, ka gribās to rezervīti atstāt ar vien lielāku un lielāku! :-D
Agrāk vispār 100x reizes pārdomāju vai man tā lieta ir nepieciešama, bieži vien nonācu pie secinājuma, ka var jau iztikti un kāroto lietu nenopērku. Sanāk, ka ļoti daudz sev aizliedzu un sapratu, ka tas nemaz tik labi nav!
Tā nu tagad mācos sevi lutināt, neliedzot sev pilnīgi visu! :-) Iepērkoties vācu čekus, mājās pierakstu summu, cik iztērēts, vai pārtikai, vai mašīnai, dzīvoklim utt, tā varu plānot līdzi, cik katrā mēnesī varu atļauties sevis iepriecināšanai! :-)

Nu var jau smieties,bet ilgterminā iekrājot kaut vai tos pašus pārdesmit centus, beigas var sanākt nesikta summa.

Netērēju kaut kādos niekos, sīkajās uzkodās utt., ja dzertu kafiju kur un kad vien sagribas, mēnesī tie stabili būtu 100 eiro. Zinu un kontrolēju to, ko pērku, nav tā, ka nauda kur zūd.
Par karmu nezinu, bet ir novērots, ka cilvēkiem, kuri izmisīgi dzenas pēc tās naudas, tiešām vienmēr nākas izdot vairāk, visu laiku notiek kaut kādas ķibeles, kaut kas saplīst, jāpērk jauns.

Nikola - man tā ir, tieši domāju, atlikšu tik un tik, bet vakar pēkšņi saplīsa iphone vads, nu ko -20€ neparedzētai lietai. Un šis viss gadās regulāri, besī ārā.

Vecāki jau no bērnības man ir mācījuši, ka nevis jādomā kur ietaupīt, bet kur nopelnīt.
Tā arī dzīvoju.

Naudai patik laba aura, atceros, ka viram saaka mashiina pliist, vius laiku remonti ap simtiem, katru reizi es shausmigi satraucos, lidz tai reizei, kad pedejo reizi saplisa mashina un es sev pateicu - viss!!!! man ir pilnigi vienalga par to mashinu, pilnigi vienalga par naudu un, sakritiba vai nee, kops tas dienas mashina vairs neplist. Varbut taa bija man kaada maaciiba, beigt uztraukties par naudu.

Pirms pērku kārtējo mēslu, padomāju, cik daudz tas ir manā darba laikā. Piemēram, 3 stundas man jāstrādā lai nopirktu to, tad paliek tomēr žēl sava laika.
Drēbes un apavus 90% gadījumu pērku uz atlaidēm un to, ko man vajag. Ziemas jaku/mēteli-janvārī, kad atlaides ziemas precēm, sandales, peldkostīmu-jūlijā, ar domu, ka vilkšu to nākošajā vasarā.
Vasarā krājkontā naudu skaitu, kad saņemta jaunā alga-skaitu to, kas palika pāri no pagājušā mēneša. Ziemā vieglāk-mazāk spontānu izklaižu, tēriņu, noteiktu summu skaitu saņemot algu.
Bez uzkrājuma dzīvot nevarētu. Ja nu kas steidzami vajadzīgs-ārstēšanās izdevumi vai kas cits. Ņemt kredītu? Nesaprotu, kā kolēģe ar 2x lielāku algu paliek ar 10eur divas dienas pirms algas. Man tas būtu stress.

Pērku maz,bet labas lietas,visvairāk nauda aiziet pārtikā un restorānos,man nav žēl vīram uzsaukt restorānu,jo atšķirībā no manis viņš ēd vairāk par salātiem.

Es domāju, ka ir vērts sekot līdzi saviem izdevumiem un tos analizēt kaut vai mēneša griezumā.
Pēc paša pieredzes varu sacīt, ka ēst ārpus mājas ir ļoti neizdevīgi, ja skatām tīri no līdzekļu efektīvas izlietošanas viedokļa. Pat "McDonad's" bez 10 euro nevaru paēst, nemaz nerunājot par vidusmēra restorānu, kurā "apēdu" vismaz 50 euro, ja maltīti ieturu vienatnē. Un tagad parēķiniet, cik izejvielu par šādu summu var iegādāties "vienkāršā" pārtikas veikalā! Jā, tieši izejvielu, nevis pusfabrikātu vai "gatavo" ēdienu.
Otrkārt, klubi un alkohols. Padomājiet, cik maksā viens kokteilis klubā un parēķiniet, vai tas ir ekonomiski izdevīgi.
Lai arī mani ikmēneša ienākumi ir ievērojami lielāki par minimālo algu, tomēr cenšos būt taupīgs un tos tērēju iespējami efektīvi.

Tev kontā ir sūce! :D

Man arī vajag vienmēr kkādu rezervi, savādāk sāku nervozēt :D
Es veikalā diezgan ilgi stāvu pie lietas, ko gribas un domāju - vai man tiešām, tiešām, tiešām to vajag? :D un bieži vien tā arī aizeju tālāk.

Nezinu, kur tu ēd, Roberts.I, bet nu divatā tajā pašā Vairāk Saules var pusdienas paēst viens ar otro ēdienu, otrs ar zupu un otro pa 25 līdz 30eiro, kur iekļaujās jau dzērieni (piemēram, svaigi spiestās sulas). Ja šķiet, ka aiziet kosmoss uz maltītēm ārpus mājām, tad nevajag iet ēst vienītī pa 50 eiro :-D Protams, ja ņem alkoholu un desertus, tad mazliet vairāk :-)
Es cenšos sev neliegt ēšanu ārpus mājām un tās pašas kafijas. Ja jūtu, ka mēneša beigās paliek grūtāk, tad cenšos izvēlēties lētākas opcijas, mazākas porcijas utt., bet tā brīža vēlme tāpat tiek apmierināta, lai es nejustos kā zombijs :-)

ārpus mājas es ēdu ļoooti reti, man tas kkā neizraisa nekādu emociju. Es labprātāk mājās uzēdu. Bet nu tas jau kā kuram. Man, piemēram, nauda iziet par slavenajām Satoil vai Narvesen kafijām :D Un esmu ievērojusi, ka daudz aiziet arī Orbitos. To es secinu pēc tukšajiem iepakojumiem somā un to, ka man vienmēr jābūt līdz košlenei. OBLIGĀTI :D Un te arī tas viss savācas.

xaos, nezinu, vai "Vairāk Saules" var uzskatīt par restorānu. Nu, principā arī ātrās ēstuves sevi pozicionē kā "ģimenes restorānus".
Ja runājam par porcijām, tad parasti ēdināšanas uzņēmumi rūpējas par savu klientu figūru, neļaujot tiem pārēsties ar vienu porciju.

Vajag pirkt labas un dārgas lietas!!!
Nevajag taupīt un skatīties uz atlaidēm!!!
Tad arī būs problēmas ar naudu!!!

Manljoti daudz aiziet zekjubiksees. Katru dienu 2-3 eiro, vienu reizi paskaitiiju un dhausminaajos. Vasaraa mazaak.
Ikdienaa nepatiik eest aarpus maajas, labaak vienu reizi nedeeljaa vai kaadaa iipashaakaa dienaa aizeju uz restoraanu, jo, manupraat, kafejniicas nav taa veertas. Kaadreiz biezhi pasuutiiju eedienu, bet vispaar tas ne izdeviigi, ne veseliigi. Ja parasta maltiite, tad garshiigaak maajaas, ja gribaas pabaudiit kaut ko jaunu - restoraans. Kafijas nedzeru, laikam taa rada top izdevumus, taapeec labi vien ir. :D