Kur paliek nauda?

bet vai ticat, ka ir tā, ka ir cilvēki, pie kuriem nauda neturas?

Kad biju viena, bez berniem un virs komandejumaa, es dienaa vareju iztikt ar minimumu, man pietika tieshaam ar dazhiem euro dienaa!!. es nepeerku kafijas, bulcinjas un citus gardumus kafejnicas, es varu izvarit katlu vistas zupas un est 2 dienas, vai veel labaak neest vispar :-D sarivet burkaanu salatus vai tomatus ar baziliku un uz visu dienu but paedusi.
Nauda baigi aiziet sikumos, iesaku pakraat chekus, paveero kur teeree.

gabijagabija mammas teicienam gan nepiekrītu. Liekas tāds sevis attaisnojums nemācēšanai taupīt, kaut kam sakrāt. Es vairāk piekrītu teicienam "santīmu nekrāsi, pie miljona netiksi";)

Čekus krāt ir ķēpīgi, bet ir dažādas telefona aplikācijas, kurās var piefiksēt tēriņus un sekot tendencēm. Manā internetbankā arī ir automātiska tēriņu grupēšanas funkcija, kur es redzu par ko katru mēnesi visvairāk izdodu naudu.
Kas attiecas uz santīmiem un miljoniem, 1 miljons ir 100 miljonu santīmu. Krājot pa santīmam pēc ~274000 gadiem būsi milljonārs! Ar to arī apsveicu! :-D:-D:-D

NordicBelle- Tas teiciens nav jāsaprot burtiski, bet protams tev intelekts par īsu lai to saprastu :-)

Jēziņ, saldenais, Raivi! Ne tev humora izjūta, ne atmiņa! Tas teiciens ir "Santīmu nekrāsi, pie lata netiksi!", bet, nu kam es to stāstu... (t)

Un no manas pieredzes, tieši tie izškērdīgie visbiežāk sūdzas ka nav naudas, vislaik jāaiznemas utt, kamēr tie kas prot atteikties no kaut kādām lietām, pēc tam paliek nauda lai nopirktu ko lielāku, dārgāku.

Jēzin, pelēkā Maija. Ne tev intelekts, ne gudrība. To teicienu pielāgoju autores diskusijai.bet, nu kam es to stāstu.. (t)

:-D:-D:-D

Viens knifs, kas loti noder, uzzināt vai tas ko tu vēlies nopirkt, nav kaut kur citur iespējams nopirkt par lētāku cenu. Es tā loti bieži daru. :)

Nordic, es vecaa gajuma cilveks laikam. Man aplikacijas nepatik. Man ertak krat cekus. Aizej uz veikalu, noperc, atnac majas un iemet ceku apliksne. Ar appiem, piemirstas kaut kas un tad nepierakstas. :D

Es sekoju Raivja ieteikumam: makarončikus pērku Supernetto, eļļu Rimi, bet svētku bikses centrāltirgū. Ieekonomēju pārdesmit centus, turklāt, kad visas bodes apskraidītas, nav vajadzības apmeklēt sporta zāli. Par ietaupīto naudu mielojos ar alu "Apenīte".
P.S. Belle, mēs rīt braucam uz festu! Turi īkšķus, lai ābeļdārzā nesalīstam! :*

hanna! - :-D:-D:-D
Man arī viens radinieks kādreiz ļoti sekoja līdzi atlaidēm, brauca no veikala uz veikalu, jo vienā piens lētāks, otrā siers, trešajā - maize. Beigās saprata, ka degvielā noteikti nobraukā vairāk, nekā tos pārdesmit centus, ko ietaupa. Un vēl cik daudz laika paiet.
Novelt savu neprasmi apieties ar naudu uz karmu, likteni u.c., manuprāt, ir nevēlēšanās uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, ne jau karma to tavu naudu iztērē.

Mana situācija parasti ir šāda - o šito vajag to vajag , šitas puķu pods smuks , un tad man ir tāds :"kur palika mana nauda ?!?":-D

Atceroties neseno diskusiju "pirkšanas atkarība", var aptuveni ieskicēt, kur paliek nauda :-) risinājums - pāris simti krājkontā uzreiz pēc algas saņemšanas un miers. Pēc dažiem mēnešiem būs patīkami skatīties krājkontā :) vai nopirkt kādu "krutu" lietu, vai lietderīgi iztērēt.

Mārketings ir tā uzstadīts lai cilvēkam gribētos pirkt un pirkt.
Tas ir patēriņa sabiedrības stimuls, nopērc, palieto, izmet, nopērc palieto izmet.
Lielākā kļūda ir tā ka, kad cilvēks sāk vairāk pelnīt, viņš automātiski sāk vairāk tērēt "kaut kur", tikai tāpēc ka var atļauties un rezultātā, gandrīz nav nekādas starpības.
Jāiemāca smadzenēm negūt baudu tikai no tā cik naudas var atļauties iztērēt.

Man nauda pazūd izklaidēs, atpūtā, restorānos, take away dzērienos. Gandrīz katru dienu pusdienas + ieskriešana Costā man jau vien sastāda 7-10eur. Man tas viss ir svarīgi, lai es justos laimīga un apmierināta ar dzīvi, tāpēc nedomāju no tā atteikties. Bet es maz tērēju kosmētikai, apģērbiem. Pērku to, ko man tiešām vajag. Daļu naudas iekrāju, lielākiem pirkumiem un ceļojumiem.
Ceļošanai aiziet daudz, es bez tā nevaru, diemžēl. Zinu, ka varētu daudz iekrāt, ja neceļotu, bet es tā negribu dzīvot.
Te vienkārši katram jāizvērtē savas prioritātes dzīvē. Protams, var plānot, iekrāt, bet tas tomēr ir jādara tā, lai arī ikdienā un atpūtā sanāk sevi iepriecināt un justies apmierinātam ar dzīvi.

Neticu, ka pie vainas karma vai kas tāds. Es esmu no tiem cilvēkiem, kuri spēj atbrīvoties no diezgan lielām summām ātri un reizēm ne par ko. Netērēju naudu apdomīgi, ļaujos savā kaprīzēm, tad gribas to, tad šo. Daudz naudas aiziet izklaidēm. Vīrs ir daudz apdomīgāks, viņš arī veido mums uzkrājumus. Šobrīd mūs nedaudz glābj tas, ka pie mājām blakus nav veikalu, līdz ar to man ir slinkums kaut kur braukt. :-D

hanna! - ekselenti! Man ar tā patīk tie nabagu kapeikpisēju ieteikumi par ekonomēšanu un zemāku cenu meklēšanu.

Visprātīgākais ir vienu divus mēnešus rūpīgi pasekot līdzi visiem izdevumiem - krāj čekus, raksti kladītē vai izmanto aplikācijas, tas nav tik būtiski. Galvenais visu piefiksēt un mēneša beigās izdarīt secinājumus. Tur arī būs tava atbilde! Es pati lietoju Moneylover, pāris mēnešu laikā sapratu, ka vienkārši pārāk daudz tērējam izklaidēm un alkoholam, uzliku budžetu un viss, problēma atrisināta. Pirms tāpat kā autore sēdēju un domāju, kas es naudu nemāku tērēt, kur viņa paliek. Izrādās kinobiļetēs un vīna vakaros. :-D

Domāju, ka slikta plānošana. Man tā pati problēma, kopš pārgāja lvl uz eur - nezinu kāpēc.
Kaut kur lasīju, ka uz visām(?) eur banknotēm ir logi (arkas), kas būtībā simbolizē "izlaišanu" -tāpēc arī tērējoties. Neticu šim maģiskajam stāstam", drīzāk ticu, ka pati vainīga :-D