Neticu karmai saistībā ar naudu nu nemaz. Nē, tā ir brīva izvēle, krāt/tērēt.
Es esmu krājējas tips, bet arī ne izteikts. Nav tā, ka man stāvetu rezerves, vienkārši plānoju savu budžetu un zinu, ko varu atļauties un ko ne.
Ja tā skatās, es dzīvoju diez gan garlaicīgi- piemēram, nopērkot datoru vai telefonu, es parēķinu, ka pēc +-3 gadiem šī lieta, būs novecojusi vai saplīsusi, tātad man vajadzēs jaunu. Lūk, tad es sāku palēnām atlikt summu, un tā krājot pēc šiem trim gadiem, man vairs nav pēkšņi šoks- wow saplīsa dators, ko nu. Nav man tādu izteikti spontānu pirkumu (biļetes koncertiem, vai muzejiem neskaitās). Parasti dārgas pērku lielās lietas, kuras arī ilgi pirms tam goglēju, gan firmas, gan modeļus, savukārt, lētās lietas- ēdiens, es pērku uz atlaidēm, un gatavojot mājās kombinēju. Piemēram, ja veikalā atlaide burkāniem, kartupeļiem un krējumam, tad taisīšu dārzeņu zupu, ja sēnēm, sīpoliem un rīsiem, tad rīsu/sēņu sacepumu. Un šādi dzīvojot, diezgan apdomīgi pietiek gan visai ikdienai, gan smukas lietas var nopirkt, gan ceļojumos aizbraukt. Mīnuss, protams, spontanitātes trūkums, un ikdienas neizpušķošana ar niekiem un iepriecinājumiem.