Ja varam ticēt VISC apkopotajai informācijai, šogad matemātikas CE vidējais vērtējums bijis smieklīgi 36,2%, savukārt latviešu valodas - 51,3%. Ņemot acīmredzamo tendenci eksāmenu uzdevumu sarežģītībai mazināties katru gadu, šādi rezultāti nudien ir pārsteidzoši. Saprotams, ierēdņi, politiķi un sabiedrība kopumā izsaka dažādas spekulācijas, meklējot cēloni tik zemiem rezultātiem. Šķiet, traģikomiskāko skaidrojumu piedāvāja RTU rektors Ribickis. Viņaprāt, CE rezultāti esot saistīti ar pedagogu atalgojumu un apstākli, ka daudzi jaunieši pārdzīvojot savu vecāku aizbraukšanu uz ārzemēm.
Varu piedāvāt savu skaidrojumu konkrētajai problēmai. Nē, tie nav ne pedagogi (lai arī to darba kvalitāte, manuprāt, ne vienmēr ir pietiekama), nedz izglītības sistēma kā tāda (kura, manuprāt, nebūt nav tik slikta), bet gan pati sabiedrība, tās uzskati un vērtīborientācija. Atļaušos citēt kādu Como.lv lietotāju:
Man bija klasē viens džeks, kurš mācījās uz 9 un 10.
Vidusskolā aizgāja uz valsts ģimnāziju, kaut kur arī studēja.
Viņš tagad vietējā veikalā par kasieri strādā.
Viņš tikai pa olimpiādēm vien dzīvojās.
Visos mācību priekšmetos bija olimpiāžu uzvarētājs.
Es kā viņu ieraudzīju šovasar strādājot vietējā biju šokā.
Tas jau nav pasaules gals eksāmenu slikti rezultāti.
Es vēlētos uzdot jautājumu Cosmo.lv sabiedrībai, kādēļ daudzi (saprotams, ne visi) uzskata, ka akadēmiskā izglītība nebūt nav tik svarīga; daudz nozīmīgāka esot kaut kāda “dzīves gudrība”. Vai tiešām tik daudziem saskābst vīnogas, tādēļ tie mierina sevi ar ilūzijām, ka akadēmiski izglītotie un spējīgie cilvēki neko daudz nesasniegs, bet viņi - tie, kam piemīt tikai viņiem raksturīga gudrība - sasniegs daudz? Atvainojiet, bet tas ir bērnišķīgi! Ikdienā satieku pietiekami veiksmīgus cilvēkus, un neviens no tiem nav ar "nopirktu" kādas biznesa augstskolas diplomu vai 30% vērtējumu CE. Statistika rāda, ka pastāv spēcīga korelācija starp izglītību un ikgadējiem ienākumiem. Manuprāt, ir jālaiž absurdais stereotips, ka (akadēmiski) gudrie cilvēki ir dīvaiņi, kas dzīvē neko daudz nesasniedz.
Otrs faktors, kas ļoti ietekmē jauniešus, manā skatījumā ir aplamais viedoklis, ka cītīgi mācās tikai "nerdi", bet jaunietim dzīvē ir galvenais būt populāram (ievietot sociālajos tīklos savas fotogrāfijas, kuras tāpat nevienam neinteresē), izbaudīt jaunību (izniekot laiku bezjēdzīgās ballītēs, lietot alkoholu) un dzīvot ar pārliecību, ka viņš ir personība (tas nekas, ka neprot par jauku saliktu teikumu uzrakstīt bez interpunkcijas kļūdām).
Saprotams, ar vienām vienīgām akadēmiskām kompetencēm veiksmīgu karjeru izveidot būtu sarežģīti, bet mana personīgā pieredze rāda, ka cilvēks, kas sevī izkopis spēju domāt abstrakti, racionāli un dalīt problēmas vienkāršākās, ievērojami pārspēj tos, kas mācījušies viduvēji un savu laiku izmantojuši neracionāli.
Mīļās Cosmo.lv lietotājas! Lasot jūsu diskusijas, rodas iespaids, ka 80% no jums ir gandrīz vai skaistākās meitenes Latvijā: gudras, izglītotas, pašapzinīgas un neatvairāmi skaistas. Skaudrā realitāte gan ir tāda, ka aptuveni 70% no jums ir absolūti pelēkas peles, kas dzīvē neko īpašu tā arī nesasniegs. Nenoliedzu, ka šķiet sastopamas arī patiešām skaistas un gudras meitenes, taču to īpatsvars, manuprāt, ir ļoti mazs.
1868
