sophies_world, es Tevi ļoti labi saprotu, jo man šāda sajūta arī bieži piemeklē. Varu pateikt, ka man arī nav tādu riktīgo sirdsdraudzeņu, pie kurām diendienā dotos uz tēju, lai klačotos, mainītos ar drēbēm un bez maz vai gulētu vienā gultā. :D Man liekas, ka es no tā pārgurtu un uzreiz rodas sajūta, ka tiks atņemta mana personīgā telpa. Jā gan, man ir ļotiļoti labas paziņas, varētu teikt - arī draudzenes, kurām es uzticos, varam izrunāties arī par personīgām lietām un es sajūtu pozitīvu emociju lādiņu pēc komunikācijas. :) Protams, tikai tad, ja tu jūti, ka ar šo cilvēku tev ir brīvi un jūs it kā ar savām enerģijām mijiedarbojaties...
Ir man arī bijušas tādas "draudzenes", kuru klātbūtnē ir jāiespringst, ka tik kko nepasaku pa prātam un nu..pat pēc tikšanās ir bijusi tāda izpumpēta sajūta.. (t) Ar tādām ātri vien ceļi šķīrušies.
Arī runājot par brīvā laika pavadīšanu - man ne sevišķi patīk, ja esmu bariņā tikai tāds 5.ritenis, tpc labāk patīk, ja ir tikai viena draudzene vai nu arī mums visām ir ļoti cieša enerģētiskā saite. Nekur izklaidēties ar meitenēm arī tā baigi nav sanācis iet.
Reti ar kādām es vēlētos pavisam ciešu draudzību, jo vispār vairums meiteņu ir indīgas...Tāpēc es arī noteikti labāk vēlētos visu dzīvi baudīt kopā ar otro pusīti, kad man tāda būs un uzticēties tikai viņam kā vistuvākajam, nevis dalīties pārdzīvojumos ar kādu "draudzeni", kura drīz vien par tevi, iespējams, aizmirsīs. ;)
555
