Bailīte

Es jau laikam mēģinātu glābt zobu kaut vai tie 20% izredzes ir. Nav jau mati, kas ataugs. Kanālu tīrīšana un nervu izņemšana ir daudz mazsāpīgāka kā raušana un atlabšanas process, turklāt tā sajūta, ka pilna mute asiņu. vjek.

Man neliktos patīkami, ka kāds urbj manā kanālā. Zobārste teica, ka kad izaugs gudrības zobs, tad caurums izlīdzināsies, un viņa vairs nebūs.

Es jau laikam rautu. Bet tur pareizi teica, ka vajag normālu rāvēju. Man pašai vienreiz noveicās, kad man gudrības zobu rāva - izrādījās, ka viņam līkas saknes un kad izrāva, tad zobārs pats nobrīnījās. Paveicās, ka saknes nepalika iekšā, jo tad vajadzētu tās dabūt ārā.
Bet es laikam tik un tā rautu :)

Ak...vai...
Kāpēc raut funkcionējošu zobu? Vai zini, ka tas izmaina visu sakodienu?
Tev zobārsts laikam vienkārši ir traģiski pasniedzis situāciju, reāli, tev tikai izņems kariozos audus, iztīrīs kanālus un tajos ievietos bioloģiski saderīgu ar cilvēka audiem materiālu (tas viss notiek ar anestēziju, nekādu sāpju un diskomforta), uzliks plombi unnnn VOLĀ zobs praktiski būs tāds pats kā pirms problēmām, staigā tālāk ar savu zobu.
Par raušanu- ir jāsaprot, ka tu paliksi bez tā zoba visu dzīvi un ja sākas problēmas ar sakodienu, tad būs nepieciešams ievietot implantu (skrūves ieskrūvēšana kaulā utt, īsāk sakot 10x nepatīkamāks process) kā arī izmaksas uzreiz +-1500euro.
Pēc lielo zobu raušanas iespējamas kompikācijas, kā tūska (gandrīz vienmēr), ierobežots režīms (nekāds sports, alko, smēķēšana nedēļu, ja negribas riskēt ar alveolītu (zoba ligzdiņas iekaisumu, kas ir vissāpīgākais, kas vien var būt) un vēl citi.
Tad šeku reku, izvēlies, ko vēlies! ;-)

Un, runājot par vispārīgo narkozi, to diezgan reti veic pieaugušiem cilvēkiem, tiem izmanto sedāciju (narkotiskas izcelsmes medikamentus, lai relaksētu, panāktu to, ka procesu pacients neatceras)
Par narkozes bīstamību, tie prakaktiski ir tikai omīšu stāsi, jo tagad ir tādas medicīniskas iespējas, medikamenti, aparāti, ka tā pat neviens nemirst no narkozes, mirst tad, ja ir kādas sirds kaites, iepriekš novēroti infarkti, insulti, tādas stipras hroniskas slimības. Mazāk vajag klausīties biedējošos omīšu stāstiņos un lasīt žurnālu, ko ārsti tev nestāsta :-D

Un, raušana pati nesāp necik, jo ir anestēzija, kas noņem sāpes! Ja sāk kaut ko just, jāprasa vēlviena ampula! Sāp pēctam!

Šausmas. Jūtu tev līdz:-| Negribu atcerēties tās šausmas,kad man pirms 1 mēneša rāva daudzsakńu zobu. Man jau sen vińš bija nolūzis, vairākas reizes laboju,bet vienmēr tā plombe izkrita. Pēc laika sākās pamatīgas sāpes un gāju atkal pie doka. Izrādās-sastrutojis un cista. Nosliecos par labu raušanai,jo bija jau apnicis to zobu labot. Kā es spiedzu,raudāju no tâm sāpēm,kad râva-likās,ka anestēzija vsp nav iedarbojusies. Pēc tam dzēru antibiotikas,skaloju un dzēru Ketanov sāpēm nedēłu pa 3-4 tab/dienā. Nu jau carums gandrīz aizaudzis,bet briesmīgas atmińas joprojām.
Ar to gribēju teikt,ka šim šausmīgajam zoba raušanas procesam,manuprāt,nevar nobriest, vnk jānoskańojas,ka tas jādara un viss. Man pirms tam ibumetīns neko nepalīdzēja.:-/

Man tagad viens gudrības zobs nolūzis. Ļoti ceru, ka viņu labos, nevis raus... Kādai varbūt pieredze ar gudrības zobu labošanu, nevis izraušanu? Zobs pats par sevi nekādi nav traucējis jau 2 gadus kopš viņš tur ir.