Rīta pamošanās

Es vienmēr esmu neizgulējusies, pēdējā laikā mazliet labāk izguļos, bet liekas, kopš esmu regulāri sākusi dzert kafiju, es vairs nevaru būt pienācīgi moža, kā lai atradinās? :-/

Ja es esmu aizgulējusies, un kaut kur jāsteidzas, tad gan sevi piespiežu slieties augšā un ātri, ātri sataisos. Ja no rīta, pirms došanās kaut kur es esmu patraucēta vai "izraustīta" no rīta cēliena, tad viss... dienu var norakstīt (ja vien neatsēžu to mājās, bet ir jādodas uz darbu/pasākumu). MAn patīk pagulēt, neesmu ne izteikts naktsputns, ne izteikts cīrulis, esmu kaut kas pa vidu, ar noslieci uz nakti :-D

Nezinu,man modinataja atliksana tiesi palidz,jo lauj kaut par dazam min ilgak pagulet. Esmu izteikta puce. Milu iet gulet loti velu un celties ne agrak par plkst.12. Piemeram 22 vakara man fiziski nenak miegs. Un loti riebjas celties agri no ritiem,biezi tad ari garastavoklis nekads,tapec dazas min atliekot modinataju man tiesam palidz

Eju gulēt 22-23, arī brīvdienās. Vakaros ir ļoti maz enerģijas un vispār miegaina jūtos jau no 21.00, kad nolieku gulēt bērnu.

Gandrīz nekad neatlieku modinātāju. Bieži vien pamostos jau pāris minūtes pirms. Darbadienās ceļos 6.00 un jūtos moža, bet brīvdienās miegs abās acīs un esmu laimīga, kad man ļauj pagulēt līdz 9-10.

Neesmu ne cīrulis, ne pūce, bet man nav laika bojāt savu dienu, no rīta pukstot un božoties. Tikko kā izlienu no gultas, esmu moža un labā noskaņojumā. Kādreiz mēdzu palikt gultā līdz pēdējam mirklim, bet tas tikai visu padara ļaunāku. :)

Ja ceļos laikā no 6 līdz 9, lielākoties esmu moža, ātri varu sākt kustināt smadzenes. Ja vēlāk, gadās staigāt kā zombijam pa māju.
Bieži mundrums pēc celšanās atkarīgs arī no tā, kāds ieplānots dienas grafiks. Ja kaut kas interesants plānā, ir daudz vairāk entuziasma izcelt sevi no gultas. :-)

piecelties es pieceļos....pamosties sāku pārsvarā 10 min pirms iešanas laukā no mājas :-D :-D:-D

Uzlieku modinātāju 15 min pirms īstā laika, kad jāceļas - pamostos, izstaipos un ceļos. :)

Nu es jūtos drausmìgi,kad jāceļas 7:00 vai 8:00. Man ideāli būtu celties ap 10;30, bet ar mazu bērnu tā nesanāk. Ja ceļos ap 7:00 - nespēju normāli funkcionēt ,šausmīgi nāk miegs un tik uz vakaru uznāk enerğija. :D

Ienīstu rītus, pirms desmitiem fiziski nespēju būt moža :D
Cīrurļi (nav kļūda, tīšām) ir paverdzinājuši pūces un bojā viņām dzīvi :D

Parasti pamostos diezgan moža, vairāk enerģijas parādās, kad sāku kustēties. Lai gan liekos gulēt diezgam vēlu un ceļos agri, tomēr man ar tām stundām pilnīgi pietiek. Ja mani pamodina sapņa vidū vai pārāk strauji un pēkšņi izlecu no gultas, piemēram, ja kāds piezvana, tad visu dienu būšu ērms ar sāpošu galvu.:-D
Modinātāju neatlieku kādas 5 reizes, riebjas turpināt gulēt ar apziņu, ka tūlīt pēc 5 min jāceļas. Labāk sākt dienu uzreiz. :-D

Galīgi neesmu rīta cilvēks. Gadās kādas brīnumainās dienas, kad esmu moža uzreiz, bet tas atkarīgs tad no dažādām pārmaiņām, paredzētajām lietām utt.

Ak, kā es gribētu mācēt aizmigt laicīgi. :'-( Es parasti aizmiegu ap 3iem, 4iem, ceļos ap 9iem. :-|

Man laikam jau vecums klāt... :-P Vispār es vienmēr esmu bijusi pūce. Vēlu gāju gulēt un no rīta nebiju dabūjama pie dzīvības pat ar 5x pārliktu modinātāju. Un tad vēl pusi dienas nebija ne prieka, ne enerģijas.

Tagad ir bērni un es reāli lūztu nost jau ap 22:00. Naktī vēl sanāk vismaz reizi celties bērnu dēļ, bet no rīta ap 6 jau esmu moža un enerģijas pilna. Pati par sevi brīnos! Visu dienu kaut ko daros un rosos un pietiek spēka un enerģijs tam visam. Man šādi patīk daudz labāk par to pirmo variantu... :-)

Ne sūda nekad nevaru pamosties, izņemot brīvdienas, tad esmu augšā plkst 7:00 bez modinātāja.
Dzīve ir skarba. :D
darba dienās- Kamēr draugs taisa brokastis vēl 20 min paguļu- pabakstu telefonu un lēeeeenam burtiski izveļos no gultas.

Man ir kaut kāds iekšējais modinātājs, parasti pati pamostos ap to laiku, kad man jāceļas. Protams, drošības pēc lieku modin. telefonā, bet neatceros pēdējo reizi, kad tas būtu zvanījis.

Pamostoties nejūtos īpaši moža, bet tikko kā izkāpju no gultas un sāku kustēties, možums parādās. Lielākas problēmas man ir ar aizmigšanu vakaros, nevis pamošanos.

Rītos, kad nekādi nav iespējamas šīs 5 min, pirmajās minūtēs, esot dušā, vienmēr šķiet, ka aizmigšu stāvot. :-D Bet pēc pāris minūtēm jūtos jau kaut cik labāk noskaņota dienai. Un tad, kad kafija gandrīz izdzerta, seja izskatās pēc sejas, esmu jau absolūti pamodusies. :-D

Bet ir rīti, kad tūlīt celšos pārvēršas par miegu uz vēl divām stundām un vienas kafijas krūzes vietā obligātas ir vismaz divas. :-D

Man modinātāja vietā ir abas manas princeses, bet moža noteikti nejūtos. :D Ideālā gadījumā man vajadzētu vēl vienu netraucētu stundu mierīgam dienas sākumam. Duša, krēmi, lielā tējas krūze pie loga... (l)

Pamostos moža tikai tajos gadījumos, kad saprotu, ka ''vēl tikai 5 min'' pārvērties par 30 min.

Lai arī tēmas pieteikumā bija rakstīts, ka to nejautā, tomēr padalīšos :-D Modinātāju atlieku daudz reizes, principā tik, cik ir iespējams.

Es īsti neesmu rīta cilvēks, ja apstākļi atļauj, tad pēc pamošanās vēl pāris stundas vārtos pa gultu, pat iesnaužos. No rītiem parasti sajūta, ka esmu ļoti nogurusi, šī sajūta parasti pāriet, kad sāku kaut ko darīt. No rītiem arī jūtu tādu fizisku stīvumu, citreiz kustos kā tāda ome.