Rīta pamošanās

Man vieglāk ir pamosties pirms 6. 00 ,ja pēc 6.00 tad jau ir grūtāk ir. Bet brīvdienās guļu līdz 12.00:-D

Eju ar kājām uz darbu, tas arī ir tas, kas palīdz pamosties un noskaņoties(mīļākā mūzika austiņās) jaunai dienai. Vairs nespēju iedomāties rītus, kad neeju ar kājām uz darbu, jo tad tiešām esmu tāda miegaina vēl nedaudz pa dienu.

Ja ceļos pēc 6:00, tad jā! Ja pirms, tad dažreiz ir miegainums (bet tas tikai līdz sporta nodarbībai, kuras dēļ esmu cēlusies, pēc tam viss ok). Stīvs ķermenis gan nekad nav, varbūt pamēģini pirms miega jogu (tos vingrinājumus, kas paredzēti tieši labākam miedziņam)?

Pašai šķiet,ja iepriekšējā vakarā/dienā bijusi fiziskāka aktivitāte, otrā rītā vajadzētu justies labi. Man ir gluži pretēji(e)

Galva šodien kā spainis, kājas stīvas.

Un nē,miegaina neesmu. Ar to problēmu nav!

:)(:, nu varbūt tā fiziskā aktivitāte ir pārāk neilgi pirms miega vai vienkārši pietiekami neatbrīvo ķermeni pēc tās aktivitātes.

Mājās no pastaigas atnācu 19os un gulēt aizgāju 23os.

Pēc šitādiem gājieniem pat negribas neko fizisku darīt,lai gan apzinos,ka tas jau neko labu arī nedarīs ķermenim.

Es arī cenšos sevi nespīdzināt ar vairākiem modinātājiem. Jau gadiem ceļos uzreiz kā noskan modinātājs. Tas jau, protams, nenozīmē, ka man ir viegli pamosties :D Visbiežāk man ir grūtības atmosties, vajag tomēr kādu laiciņu, lai atjēgtos.
Bieži ir tā, ka esmu atmodusies un moža, taču dodoties uz darbu, uznāk kaut kāds sagurums un miegainums. Tas gan mani kaitina (t)

pārsvarā jā esmu moža, vienīgi kad nakts visa ir nekāda gulēta, tad gan knapi dzīva un uz darbu velkos :D

Pamostos tad, kad nenāk vairs miegs. Ap 10tiem, 11tiem, 12tiem.

Ja man jāliek modinātājs un kaut kādu iemeslu dēļ jāceļās ātrāk, nekā vēlos, tad izjūtu diskomfortu.

Es uzreiz kā noskan modinātājs, lecu ārā no gultas un steigā taisos, jo nav izvēles - ceļos 6:25 - 6:30 un no mājas izeju ap 6:50. Brīvdienās gan reizēm pēc pamošanās pat vairākas h vārtos pa gultu, sēžu internetā, dzeru kafijas un citādi slinkoju līdz sagatavojos dienas gaitām :-)

Es nevaru pamosties vispar. Respektivi obligati 2 kafijas kruzes vajadzigas un pat tad vel nogurums ieksa sez. Ar modinaatajiem ir taa, ja ir kaut kas svarigs tad automaatiski pamozos. Tads kaa smadzenu modinaatajs un klikt. Skolas laikos gan modinaataju varetu atlikt entas reizes un aizmigt pavisam.:-D

Lai arī tēmas pieteikumā bija rakstīts, ka to nejautā, tomēr padalīšos :-D Modinātāju atlieku daudz reizes, principā tik, cik ir iespējams.

Es īsti neesmu rīta cilvēks, ja apstākļi atļauj, tad pēc pamošanās vēl pāris stundas vārtos pa gultu, pat iesnaužos. No rītiem parasti sajūta, ka esmu ļoti nogurusi, šī sajūta parasti pāriet, kad sāku kaut ko darīt. No rītiem arī jūtu tādu fizisku stīvumu, citreiz kustos kā tāda ome.

Pamostos moža tikai tajos gadījumos, kad saprotu, ka ''vēl tikai 5 min'' pārvērties par 30 min.

Man modinātāja vietā ir abas manas princeses, bet moža noteikti nejūtos. :D Ideālā gadījumā man vajadzētu vēl vienu netraucētu stundu mierīgam dienas sākumam. Duša, krēmi, lielā tējas krūze pie loga... (l)

Rītos, kad nekādi nav iespējamas šīs 5 min, pirmajās minūtēs, esot dušā, vienmēr šķiet, ka aizmigšu stāvot. :-D Bet pēc pāris minūtēm jūtos jau kaut cik labāk noskaņota dienai. Un tad, kad kafija gandrīz izdzerta, seja izskatās pēc sejas, esmu jau absolūti pamodusies. :-D

Bet ir rīti, kad tūlīt celšos pārvēršas par miegu uz vēl divām stundām un vienas kafijas krūzes vietā obligātas ir vismaz divas. :-D

Man ir kaut kāds iekšējais modinātājs, parasti pati pamostos ap to laiku, kad man jāceļas. Protams, drošības pēc lieku modin. telefonā, bet neatceros pēdējo reizi, kad tas būtu zvanījis.

Pamostoties nejūtos īpaši moža, bet tikko kā izkāpju no gultas un sāku kustēties, možums parādās. Lielākas problēmas man ir ar aizmigšanu vakaros, nevis pamošanos.

Ne sūda nekad nevaru pamosties, izņemot brīvdienas, tad esmu augšā plkst 7:00 bez modinātāja.
Dzīve ir skarba. :D
darba dienās- Kamēr draugs taisa brokastis vēl 20 min paguļu- pabakstu telefonu un lēeeeenam burtiski izveļos no gultas.

Man laikam jau vecums klāt... :-P Vispār es vienmēr esmu bijusi pūce. Vēlu gāju gulēt un no rīta nebiju dabūjama pie dzīvības pat ar 5x pārliktu modinātāju. Un tad vēl pusi dienas nebija ne prieka, ne enerģijas.

Tagad ir bērni un es reāli lūztu nost jau ap 22:00. Naktī vēl sanāk vismaz reizi celties bērnu dēļ, bet no rīta ap 6 jau esmu moža un enerģijas pilna. Pati par sevi brīnos! Visu dienu kaut ko daros un rosos un pietiek spēka un enerģijs tam visam. Man šādi patīk daudz labāk par to pirmo variantu... :-)