Vai Tu gribi bērnus?!

Bērnus ļoti vēlos un noteikti nebūtu pa ceļam ar vīrieti, kurš bērnus negrib.

Te meitenēm laikam ir bijusi kkāda "trauma" no veikalā sastaptā raudošā un kliedzošā bērna, tad nu domā, ka visi bērni ir šausmīgi, nemierīgi un kādi tik vēl ne. Viss jau atkarīgs no vecākiem un audzināšanas!

Tieši tā, pati daļēji atradi atbildi par šādu attieksmi. Savā komentārā es uzsveru, ka manī jau ir tā vaina - es nevarētu to visu izdarīt, apvienot, realizēt. Man prieks un apbrīna par tām, kas to visu spēj paveikt un vēl atliek laika sevis pilnveidošanai, brīnišķīgi! Es neesmu tāds cilvēks un nevēlos to apvienot, tas arī viss.
Undiya, tev vajadzētu saprast, ka katrs gadījums ir individuāls. Tiešām jauki, ka ir mātes, kurām viņu loma piestāv, kuras nudien nevar iedomāties bez bērniem. Tādām tiešām vajag ģimeni un sīkulīšu pulciņu apkārt. :-)

Undiya, tev vajadzētu saprast, ka katrs gadījums ir individuāls. Tiešām jauki, ka ir mātes, kurām viņu loma piestāv, kuras nudien nevar iedomāties bez bērniem. Tādām tiešām vajag ģimeni un sīkulīšu pulciņu apkārt

Te viss ir skaisti pateikts:) Zinu sievieti kurai bija 8 berni. Palika viena ar zidaini uz rokaam. Un visus izaudzinaaja. Tiesam liels respect. Vecaakie palidzeja auklet jaunaakos, bet loti gruti bija. Visi gan bija paeedinaati un palidzeja tas ka pasiem maaja un darzs kuraa izaudze darzenus. Tadu sievieti apbrinot var. Tantei ar bija 5 berni, bet pilseeta un loti gruti gaaja vinai, jo ar apkopeejas algu nu nepabaros visus, lai gan vinai virs ari bija, bet nekodizi nepelnija.

Undiya, tev vajadzētu saprast, ka katrs gadījums ir individuāls. Tiešām jauki, ka ir mātes, kurām viņu loma piestāv, kuras nudien nevar iedomāties bez bērniem. Tādām tiešām vajag ģimeni un sīkulīšu pulciņu apkārt.

Es saprotu un arī neuzskatu, ka visiem vajag tos bērnus. Man arī bija bail, likās, ka netikšu galā, ka es neesmu pacietīga, ka būšu slikta māte, baidījos no tik lielas atbildības, bet kad tu paņem rokās savu bērnu, kurš ir tava miesa un asinis - tu vienkārši nevari būt slikta māte, ja vien tev nav lieli putni galvā. Tur atplaukst tāda mīlestība.
Cik sieviešu zinu, kuras saka, ka bērni visu dzīvi riebušies un nekad nav domājušas, ka varētu būt labas mātes un tikai pienākuma pēc bērnam piekritušas (nu, bez maz vai, lai vīrietis prom neaizskrietu). Un, re, kā beigās izrādās, ka cita pasaule atklājusies un viņas ir tiešām foršas mammas saviem bērniem. Tagad pateicas saviem vīriešiem, kuri uzstājuši un visu laiku mudinājuši uz to, ka grib un vajag bērnus, jo nevar iedomāties savu dzīvi bez viņiem.
Eh, labi.. ko es te dzejošu. :D Vienkārši, ja būs jums kādreiz tie bērni, tad noteikti domāsiet ar kuru galu domājāt kādreiz, kad bijāt tik kategoriskas. Bet, ja nebūs, tad ticu, ka jums dzīvē būs citi prieki un darīšanas! :)

Starpcitu, es arī baidījos par figūru un par to, cik grūti būs atgriezties vecajās formās. Taču es tā pēc tam priecājos par savu punci un pašai likās, ka palieku tikai skaistāka. Beigās bez maz vai raudāju par to, ka tad, kad piedzims mazais - man vairs nebūs apaļais puncis un nejutīšu tās mīļās kustībiņas.
Man pat cilvēki ir teikuši, ka tagad esmu vēl tievāka nekā pirms bērna, kaut es vienmēr esmu bijusi slaida.

Undiya, es saprotu visu. Un ja bernins ir gaidits un velas to bernu tad tas gaidisanas laiks ir skaists,protams.:) Nevajag mani uzskatit par bernu nideju. Vienkarsi uzskatu ka bernus vajg dzemdet kad pats velas. Citas grib atrak, citas velak. Citas nekad.:) Protams, ja milosas attiecibas ar viru mazais pieteiktos paturetu mazo un atmestu visus kaitigos ieradumus. Neesmu sveeta nekada, bet reali nepatik, ja ir kada pazina ar berniem un berna prieksaa piemeram smeekee. Man pazina tada ir ar bernu un berna prieksaa pipe vienaa virtuvee un es vienmer saku,ka nevelos bernu indeet. Vinai tiri vienalga, bet tas sir cits stasts jau.

MAD, protams, ka tevi neviena nezuzskata par bērnu nīdēju, kā savādāk! Palasi savus komentārus un tad saliec loģiski kopā ko raksti! (t)