esmu izbaudījusi uz savas un tuvu cilvēku ādas bezmaksas medicīnu, neko labu nevaru teikt, vismaz tajā konkrētajā valstī ārstēja bez maz vai pēc principa - kā maksā, tā ārstē, t.i. nekā (lai gan valsts jau maksā gan par to). kad dzīvoju ārzemēs, pilnīgi visi man zināmie austrumeiropieši pie ārstiem iespēju robežās devās uz savu valsti, īpaši pie zobārstiem.
man pašai nācās iet pie ārsta neskaitāmas reizes un pāris reizes nomainīt ārstu, kamēr kāds sāka ieklausīties, pirmie 3 ārsti jau sāka printēt receptes pēc 1-2 teikumiem īpaši neiedziļinoties. draudzenei pie tādām vēdera sāpēm, ka gandrīz ģība nost tik rakstīja atkarību izraisošus pretsāpju līdzekļus vienu pēc otra, ignorējot jebkādus lūgumus izmeklēt tālāk. toreiz paši google sameklējām, kas varētu būt pie vainas un piespiedām ārstu nosūtīt viņu uz pārbaudēm, kas pierādīja, ka jātaisa operācija. ir arī gadījies rīkot skandālu poliklīnikā un draudēt ar tiesu darbiem, tas bija vienīgais veids kā vienā konkrētā gadījumā varēja piedabūt kādu vispār kaut cik ieinteresēties par cilvēku ar smagām veselības problēmām.
un tā es varētu rakstīt un rakstīt, īpaši par zobārstiem. protams, mana pieredze ir par vienu konkrētu valsti, nevis par visām, kurās ir bezmaksas medicīna. tev iesaku mainīt ārstus un būt uzstājīgākai, ja redzi, ka galīgi nekā, lido uz Latviju un ej pa maksu.