Ja godīgi, es ne līdz galam saprotu, kā var teikt - māju kapā nepaņemsi. Kā reiz tieši mantiskās lietas paliek pēc nāves. Mājā varēs dzīvot tavi bērni, ja vajag naudu, to pārdot. Tas ir labs nodrošinājums. Savukārt ceļojumus nesataustīsi, ar tiem sevi, savus bērnus nepabarosi un kapā gan tev, gan citiem būs vienalga, vai tu biji Venēcijā vai nē. Domāju, ka arī pirms nāves reti kurais atceras savus ceļojumus, drīzāk tuviniekus un kaut ko tādu. Teikt, ka tie, kuri nav ceļojuši, nav garīgi sevi attīstījuši vai ko tādu, nu muļķīgi, garīgi sevi var attīstīt daudzos veidos.
Bet katram savs. Es, protams, gribētu gan ceļot, gan savu dzīvesvietu, neesmu ceļošanas pretiniece :)