Bildinājums

Es atvainojos, bet man šis liekas traki. Tas taču IR viens no vissvarīgākajiem dzīves notikumiem.

Attiecības, laulība kā tāda-jā, svarīgas. Bet tieši kāzu dienai gan nepiešķiru milzu nozīmi. Tāpat man blakus būs tas pats cilvēks, kas līdz šim, kopdzīve un bērns ir jau vairākus gadus-šajā ziņā arī nekas nemainīsies. Vissvarīgākais (ģimene) man jau ir, tās sastāvs nemainīsies tikai tādēļ, ka datumā x man būs kāzas.

marissa jautājums vietā un pati sāku šaubīties. Palasīju likumu un tur teikts, ja ārlaulībā dzimušam bērnam tēvs labprātīgi atzīst paternitāti un tiek ierakstīts bērna dzimšanas apliecība, tad tās ir saistības uz mūžu arī finansiāli. Tā ka taisnība tev. Par alimentu piedzīšanu šajā gadījumā sīkāk nevarēšu komentēt, neesmu ar to saskārusies.

Vajag sākumā randiņos zīmēt nākotni - pēc gada saņemšu bildinājumu, pēc 2 gadiem man būs vīrs, pēc 4 gadiem kopīgs mazulis.
Un lai liekie atsijājas, vai bailulis sakrāj drosmi.
Ne visi, bet ir vīrieši, kam ērti, ka kāda silda sānus un vairāk neko nevajag.
Vai pateikt - neesmu tava sieva, varu acis laist vīriešos - pieņemt citu uzmanību, jo esmu brīva.
Attiecības bojājas, sieviete skumst, bet vīrietim pō.
Var sākot tikties teikt - varam satikties, bet kopā dzīvošu tikai ar vīru.

Varbūt vienkāršāka dzīve būtu, ja varētu reģistrēt partnerattiecības.. bez precībām..

Kamēr metājas pa īrētiem dzīvokļiem un pirmsalgas dienās pārtiek no roltoniem, tikmēr jau vienalga-bildina vai nē. Ja kopīgs īpašums, bizness, loti jāpiedomā pie tā, kur un kā ieguldīt naudu, lai sķiršanās gadījumā neko nezaudētu.
Vispār, ja autorei ap 30, tad vajadzētu jau kādu laiku saprast, ka laulības nenozīmē tikai-re, kāds man smuks gredzentiņš un "viņš man solīja mūžīgo mīlu", bet gan galvenokārt lietu juridisko sakārtotību.
Miss Joker

Vīrs aiziet pie mīļākās, tikmēr dzīves biedrene un divi bērni paliek vieni. Tas jau nebūtu tas trakākais, tik problēma ir tajā ka VISS ir uz vīra vārda - mašīna, dzīvoklis, pat suns...mātei ar diviem bērniem jāvācas laukā, nedrīkst ņemt neko

padomāju, ka zinu šo gadījumu, bet ir viena nianse-tur nav suņa. Tā kā laikam šādi stāsti ne mazums.

Varbūt cilvēks aizdomājas par nākotni, baidās, ka šķiršanās gadījumā liejas klapatas, varbūt mantas dalīšana. Vai kādai no pusēm nav arī bērns no iepriekšējām attiecībām. Ja ir, arī tas var būt par iemeslu, kāpēc negrib precēties.

Es visu nelasiju.Man liekaas,ja cilveeks pec 10 gadu kopdziives ar sievieti neveelaas preceet vinu,tad tas tomeer nav liidz galam pareizi.Saprotu muusu dienaas daudzi paari dziivo kopaa taapat-neesmu ne pret,ne par,bet laikam tomeer pareizaak buutu nokaartot attieciibas liidz galam!
Par to naudas jautajumu-ir arii taadi gadijumi dzirdeeti,ka muuza nogalee viirs visu savu naudu -mantu noveel pavisam kaadam citam cilveekam!Nekad nevar zinaat,kas kuram galvaa daraas!:-D

Par šo tēmu iznāca aizdomāties. Ar draugu esam kopā 2,5gadus un būvējam māju kopā, tikai viss ir uz viņa vārda, līdzekļi pārsvarā arī, pati vēl esmu jauniņa, bet draugam - 30. Ir bijuši skaidri mājieni par to, ka tuvākā gada laikā viņš vēlētos bērniņu tā kā sākt taisīt, jo gadi tomēr nestāv uz vietas. Mazliet dīvaini jau laikam no malas tas izklausās, bet nu mīlestība nešķiro. Bet es nevaru saprast - būs vai nebūs bildinājums. Dikti jau gribētos, bet cenšos nesacerēties, jo tagad tuvākajā laikā lieku līdzekļu nebūs sakarā ar dārgajām izmaksām mājas iekārtošanai. Ja kaut kas notiktos, tad viss aizietu viņa vecākiem vai arī nākotnē dzimstošajam bērnam?

ka tuvākā gada laikā viņš vēlētos bērniņu tā kā sākt taisīt, jo gadi tomēr nestāv uz vietas. Mazliet dīvaini jau laikam no malas tas izklausās, bet nu mīlestība nešķiro. Bet es nevaru saprast - būs vai nebūs bildinājums. Dikti jau gribētos

Kaut ko šādu izlasot, vienkārši kliegt gribas..Mīļā sirds, ko Tu dari? Kādu bērnu, jo viņam gribās, jo viņam, redz, gadi nestāv uz vietas, a kas notiek ar Tevi? Tas viņu interesē? Kādi vēl bērni, ja pati jūti, ka vēlies bildinājumu, laulību. Ja Tev gribas laulību pirms bērna, tad arī viss skaidrs, viņš var gribēt visu ko, bet, ja vēlas ko nopietnu, tad arī attiecīgi jārīkojas.

Ir bijuši skaidri mājieni par to, ka tuvākā gada laikā viņš vēlētos bērniņu tā kā sākt taisīt, jo gadi tomēr nestāv uz vietas. Bet es nevaru saprast - būs vai nebūs bildinājums.

Nu bet pasaki: "Tikai pēc kāzām". Esi noteicēja nevis zīlē kaut ko!

Marissa Es jau sen zināju, ka gribēšu bērnu agrā vecumā (ap 22), nebiju varbūt iedomājusies, ka man tik konkrēti pateiks, ka nu kaut kad jau drīzumā tas notiks. Varbūt nav obligāti tieši kāzas, bet vismaz bildinājums, bet tagad mazliet viss notiek tik strauji visās dzīves sfērās, ka laikam tomēr lietas nenotiek pēc kaut kāda iedomātā scenārija. Man nav iebildumu pret šādu viņa plānu (pat patiktu, jo tagad ir gan īstais laiks, gan vēlme dibinināt ģimeni), vienkārši nav tik liela pieredze ilgstošās attiecībās, tāpēc negribas burtiski uzprasīties uz bildinājumu, jo tad pazustu pārsteiguma mirklis un kāda jēga lieki sasteigt, ja varbūt tomēr vīrietim ir arī tas izplānots.
Laikam tagad diezgan stulba izklausos no malas, negribējās radīt tādu iespaidu. :-/

Izklausās tā, itkā grāmatu no pakaļgala lasītu... :-/ Vispirms īpašums, tad bērni, tad vēl n-tie plāni un ieceres, tēriņi un ceļojumi un tad kaut kad beidzot (varbūt) nonāks līdz kāzām tā ap pensijas vecumu... Man tas izklausās dīvaini! Šī mūsdienu tendence, kurā sievietes pašas labprātīgi iesaistās un gadiem sadzīvo ar klusu neapmierinātību pamatu pamatos. Nu tak iesāciet savas attiecības ar kāzām! Kāpēc tas ir tik nežēlīgi grūti izdarāms, ka itin viss ir primārāks, par elementāru drošību un garantijām?...

xaos, tu kā jauns jēriņš.
Kad viņš sāk runāt par bērna plānošanu, Tu taisi lielas acis un nopietni izbrīnā saki viņam - kāds vēl bērns, man pat vīra nav! Un viss, tēma slēgta.
Pašas pavelkas un visu iedod, tad pašas raud.

Nav tā, ka vīriets pasaka tagad Tevi sēklošu un Tev pēc noklusējuma viņam jāļaujas. Pirms tam iekārto sev emocionālo komfortu.

Pēdējām kometētājām ir pilnīga taisnība. xaos - tā ir tava dzīve, tavs ķermenis, tava nākotne un tev par to jauzņemas kontrole un atbildība, nevis ļaut vīrietim lemt pār to, ka viņam tīk. Neviens tev nevar pateikt "tagad būs tev bērns", ja vien Svētais Gars atkal šito joku nenospēlēs. :-D

Dīvaini sievietes grib būt tādas kā pieklājīgas ("negribu uzprasīties"), izklausīties rupjas (?)... Skaidri un gaiši pateikt, ko vēlies, taču ir nepieklājīgi, īsta lēdija to nedara... Un tad attopjas gadiem vēlāk situācijās, ko pašas nav izvēlējušās, tikai ļāvušas visam iet pašplūsmā, izlemjot vīriešiem, kā kaut vai tajā paša MJ minētajā piemērā. Traki kā mūsu uzvedību vēl regulē aizvēsturiski stereotipi it kā vecāki savas meitas vēl ar varu izprecinātu, sievietei sava nauda nevarētu piederēt un kontracepcija nebūtu izgudrota...:-(

Bāc kur tādas muļķes kā xaos rodas :'-(

Kāda vēl uzprasīšanās??? Tā ir elementāra atbildības uzņemšanās pār savu dzīvi!!! Ņemt grožus savās rokās un izveidot sev dzīvi tādu, kādu tu to vēlies! Nevis "viņš sagribēs to un šito", un es tik kā aita māšu ar galvu un visam pavilkšos līdzi :-D

Uz visām šādām vīriešu gribēšanām ir elementāra atbilde.

- Ja vīrietis saka, davai dzīvojam kopā
- Sieviete var elementāri atbildēt, ka dzīvos kopā tikai ar savu vīru

- Pērkam, ceļam māju, dzīvokli
- Īpašumu vēlos pirkt tikai kopā ar vīru

- Bribu bērnu no tevis
- Bērns man būs tick no vīra

Jums tas izklausās pēc kāzu izdīkšanas??? Man tas izklausās pēc prātīgas sievietes lēmumiem, kura neļaus, ka viņu izmanto, un kura zina, ko dzīvē vēlas ;-)

xaos, meitenes jau tev pareizi saka. Pats bildinājuma mirklis, jā, to var gaidīt kā pārsteigumu. Bet to, ka tu vēlies apprecēties un dibināt ģimeni - tas tev pašai ir jāpasaka viņam un tas ir jāizrunā divu pieaugušu cilvēku sarunā pirms tam. Tur nu nekādi pārsteigumi nav jāgaida. Tieši āt, kā tev meitenes saka, tev jāuzņemas pilna atbildība un kontrole pār savu dzīvi. Tu nevari dz'viē gaid'ti un paļauties uz kaut kādiem pārsteigumiem

Lieta jau tada, ka sievietes pasas vainigas. Virietis ieminas par velmi pec berna un pasas piekrit ar nereti slepenu bildinajuma gaidisanu turpinajuma.

Tagadejas jaunajas attiecibas vairs nepielauso vecas kludas. Labi, ka tur berns taa ari nepieteicaas. Tagadejais dazreiz ieminas par bernu, bet es vinam ta ari atbildu, visu pirms klusti par manu viru un tad varam sakt domat par bernu. Un manu nostaju vins lieliski zin.

Tiešām daudzas te ir safantazējušās par attiecībām, kā pēc plānotāja un ar saviem nosacījumiem.
Ja tu nedarīsi to tad nedabūsi šito...
Ja tu izdarīsi to tad būs tā...

Nav jau brīnums ka širšanās ir tik bieža parādība, jo jādzīvo pēc nospraustā plāna un ar ultimātiem.
Dzīve bieži vien visu pagriež savādāk un ne tā kā bija izsapņots un saplānots.

Tiešām daudzas te ir safantazējušās par attiecībām, kā pēc plānotāja un ar saviem nosacījumiem.
Ja tu nedarīsi to tad nedabūsi šito...
Ja tu izdarīsi to tad būs tā...

Nav jau brīnums ka širšanās ir tik bieža parādība, jo jādzīvo pēc nospraustā plāna un ar ultimātiem.
Dzīve bieži vien visu pagriež savādāk un ne tā kā bija izsapņots un saplānots.

+++

Kāpēc sēdēt kā dārzenim un gaidīt un paļauties, kā dzīve iegrozīsies? Ja tev pašam ir skaidra vīzija, kādu dzīvi tu vēlies, un tavos spēkos ir iet un ietekmēt to.