Kā darāt jūs?

Jā noklausos viņu sakāmo līdz galam. Bet diemžēl neko lētāku kā pašlaik viņi nespēj piedāvāt. Pasaku, lai man zvana, ja spēj piedāvāt ko lētāk un labāku kā pašlaik. :) Un tā smuki mūsu saruna arī beidzās :)

Diezgan bieži saruna ir aptuveni šāda:
- Sveiki, te zvana no X kompānijas. Vai jums ir laiks uzklausīt mūsu piedāvājumu?
- Nē. *nolieku*

Pašai liekas varen amizanti. :D Viens no kolēģiem gan vairāku dienu garumā pļāpāja ar diviem operatoriem un nolēma nomainīt savu operatoru, kas arī vēl sāka zvanīties. Nu tas ir čalis, kam darba un tuvojošos termiņu ir krietni mazāk, nekā man.

Parasti ja zvana kāds cits operators vai kantoris, pajautāju no kurienes viņi dabūja manu telefonu. Un tad viņi paši sāk stostīties un var pasmietes par viņiem.

Kā tad, traucēt, zvanīties un uzbāzties cilvēkiem galīgi nepiemērotos brīžos jau nu baigā kultūra un pieklājība.

Nikola, Tu apjēdz, ka cilvēkiem tas ir darbs- viņi to dara, lai nomaksātu rēķinus un paēstu, nevis sava prieka pēc tev uzbāžās?

Nonākot līdz jautājumam, vai ir laiks sarunai, saku, ka nē, jo esmu darbā. Tad, kad atzvana, vienkārši necelu klausuli.

Identiski.

Pati esmu strādājusi darbā, kur jāuzbāžas cilvēkiem pa telefonu, tāpēc no vienas puses saprotu arī viņus, tas ir viens no nepateicīgākajiem darbiem pasaulē.
Visbiežāk maigi atšuju, bet, ja par visām varītēm grib pierunāt, saku, ka zinu viņu mārketinga trikus un uz mani tas vienkārši neiedarbojas, ka pati zinu labāk, kas man vajadzīgs.

kā Tev piezvana mamma nepiemērotā brīdī - "Čau, meitiņ ..." pī pī pī

Ir mazliet atšķirība starp mammu vai jebkuru citu pazīstamu cilvēku un izplatītāju, kurš tev centīsies kaut kādu štruntu iesmērēt. :-D

Ne, paldies. Saku momenta un man viniem nav nekas japaskaidro vai jatere laiks klausoties.

Pasaku "nē, paldies" un nolieku klausuli. Citreiz pasaku, ka šis ir mans darba telefons un nolieku. Nekad nesaku neko vairāk. :D

Kā tad, traucēt, zvanīties un uzbāzties cilvēkiem galīgi nepiemērotos brīžos jau nu baigā kultūra un pieklājība.

Iztēlojos, kā Tev piezvana mamma nepiemērotā brīdī - "Čau, meitiņ ..." pī pī pī :D

Man ir pilnīgi vienalga, ko dara citi, kādas viņiem ētikas normas, tas nenozīmē, ka arī uzreiz uzvedīšos kā neandertālietis (ne par zvanīšanu, bet dzīvi kopumā). Tā kaut kā :D

Varbūt kaut kas mainījies, bet mana draudzene vidusskolā piestrādāja šādi zvanot un piedāvājot atlaides. Viņai maksāja atkarībā no tā cik ilgi notur sarunu - ja cilvēks noklausās līdz galam un tad pasaka nē, viņai maksāja vairāk nekā, ja tiek nolika klausule pirms piedāvājums izteikts. Protams, ja sanāca kādu pierunāt, tad vēl lielāka naudiņa nāca.

Kopš viņa man šo stāstīja, es vienmēr noklausos piedāvājumu līdz galam un tikai tad saku nē :-)

Ja zvana LMT (mans operators),tad klausos,kas sakāms,jo bieži vien pārtērēju internetu un tad piedāvā variantus,jo piem. internets man izlietojas ļoti ātri,tad arī piedāvāja bezlimita par normālu cenu.No Bites arī regulāri zvana,bet pasaku,ka palieku pie sava operatora un viņu pakalpojumi neinteresē.

Pasaku ka esmu TELE2 klients un taka man telefons uz kreditu nemts nemaz taa nevaru pariet. Uzreiz visu saprot kada stelle.:)

mani neinteresē tie piedāvājumi un pārlieku lielā uzbāšanās arī nepatīk. ja es gribēšu ko mainīt, tad painteresēšos , kur kas izdevīgāk , kādi tarifi un pāriešu. bet tā noklausos, vai pasaku, ka nav laiks. vairāk man besī tie, kas mēģina kko nopārdot pa telefonu.

Pa telefonu piedāvātos pakalpojumus neņemtu pat tad, ja man tie arī būtu izdevīgi, jo riebjas telemārketings kā tāds. Telefonoperatoriem parasti atbildu- šim numuram Bite (vai nu no kurienes zvana) nav un nekad nebūs, saku, ka darba vietas nr., tad parasti liekās mierā.

Citreiz visiem aptauju veicējiem un izplatītājiem metu nost neko nesakot.
Dažreiz, ja kādu gribas pakaitināt, atbildu, ka man tagad nav laika pļāpāt, lai zvana vēlāk, kad piezvana, saku atkal to pašu līdz šiem apnīk.
Gadās, ka pajautāju, kur dabūja manu numuru, parasti jau neatzīstas, tad atbildu, ka diemžēl nevaru runāt ar cilvēku, kurš pat nevar pateikt kur mans nr. dabūts un saruna beidzas.

Vienkārši nomest klausuli vienalga kam, neko nepasakot, man liekas tā baigi neaudzināti, es cenšos visus cienīt.

Kā tad, traucēt, zvanīties un uzbāzties cilvēkiem galīgi nepiemērotos brīžos jau nu baigā kultūra un pieklājība. :-D

Tā kā esmu gan LMT, gan Tele2 klients, man zvana tikai Bite, līdz ar to pārāk daudz zvanus nesaņemu un parasti noklausos, bet kopīgi nonākam pie secinājuma, ka man neko labāku nevar piedāvāt (un kā jau te kaut kas izteicās - pie Bites tāpat nekad neietu :D ) Vienkārši nomest klausuli vienalga kam, neko nepasakot, man liekas tā baigi neaudzināti, es cenšos visus cienīt.

Bet ko nu es, man zvana arī no tām aptaujām un es regulāri atbildu uz visiem garajiem jautājumiem, ja vien neesmu darbā aizņemta :D

Es saku, lai zvana manam darba devējam. Parasti šīs sarunas beidzas apmēram 30 sekunžu laikā :D

Vairākas reizes atkārtoju "Nē, paldies" un mani liek mierā ilgu laiku.

Nonākot līdz jautājumam, vai ir laiks sarunai, saku, ka nē, jo esmu darbā. Tad, kad atzvana, vienkārši necelu klausuli.

Man vienreiz arī zvanīja (neatceros vairs, kas tieši), centos pieklājīgi pabeigt sarunu, atsakoties no piedāvājuma. Beigu beigās viss pieklājīgi atrisinājās, bet nu nācās ilgi runāt, kamēr saprata. Paiet kāda minūte, un man atkal zvana tieši par to pašu pakalpojumu. Nu, mazums, nepaspēja izsvītrot laikam manu numuru un atkal piezvanīja... Pieklājīgi pateicu - "jūs man jau tikko zvanījāt", bet pārsteidza reakcija - vienkārši nometa klausuli, ne atvainojās, ne ko. It kā sīkums, bet kaut kāda nepatīkama pēcgarša :-D