Septembrī apritēs gads, kad dzīvoju UK. Esmu te tikai tāpēc, ka satiku savu, nu jau tagadējo, vīrieti, kurš UK mitinās jau astoto gadu. Īsāk sakot, pārvācos pie viņa, bet man nebija nekāda nodoma atgriezties LV. Jauna vide, jauna dzīve utt. Viss bija LV piegriezies. Ar draugu sākām runāt par to, ka gribētos tomēr dzīvot Latvijā. Gribas savu dzīvokli, savas mašīnas, biznesiņu. Tā nu es iekārtojos darbā, un mēs ar draugu aktīvi sākām krāt naudu. Esam jau nopirkuši sev dzīvokli. Un remontdarbi arī nesen sākās. Īsāk sakot, viss rit uz priekšu, esam ļoti priecīgi! 2017. gada vasarā plānojam pārvākties uz Latviju pavisam.
Ar to visu es gribēju teikt, ka ārzemes var būt kā patvērums cilvēkiem, kam nav īpaši dzīvē veicies vai arī vienkārši gribas ko pamainīt. Visbiežāk tur var nopelnīt labu naudu, neraujoties uz pusēm un strādājot melnām mutēm. Tur var DZĪVOT, nevis IZDZĪVOT. Man kā sievietei plus arī ir daudzie apğērbu veikali vai vispār veikali kā tādi, kur izvēle ir milzīga it visam. Daudz maz arī var uzlabot savas svešvalodu prasmes (ne visiem izdodas).
Mīnusi.. Kaitina cilvēku pūļi, avārijas ik uz stūri, nesakoptās ielas. Nepatīk sarunāties valodā, kas nav mana dzimtā, jo bieži vien neizdodas īsti un pilnībā izprast, ko otrs saka. Cilvēki diezgan aizrāvušies ar marihuānu un kokaīnu, utml. (diemžēl liela daļa latviešu, ko šeit zinu). Te cilvēki nevar tik vienkārši sakrāt naudu un nopirkt sev dzīvokli vai mašīnu. Visiem ir kredīti, visi savus mājokļus īrē, jo cenas ir palielas.
Mīnusu, kurus, dzīvojot UK, saskatu es, ir daudz, bet, pa lielam, plus ir $$$$$$.
Draugs bieži atgādina, ka, lai arī kā mums te nepatiktu, šī valsts mums ir devusi un dod pietiekami daudz labuma, un cik nu vairs ir atlicis te padzīvot, līdz visa nepieciešamā summa, kārtīgas dzīves uzsākšanai dzimtenē, būs sakrāta. (l) :-)