Vai ilgstoši dzīvot ārzemēs ir labi?

Ilgstoši dzīvot ārzemēs ir labi, pat nepieciešami.

Tajos posmos, kad esmu dziivojusi aarzemees, nekad neesmu speciaali mekleejusi kontaktu ar latvieshiem.

Kā tas ir - labi vai slikti? :-D Labi ir tur, kur ir labi. Man ir fantastiska pieredze, dzīvojot vairākās valstīs, ir forši arī tagad LV, tomēr ir doma atkal aizbraukt - uz īsu laika periodu gan, vismaz sākumā :-)

Neredzu tur neko sliktu. Es, piemeeram, sevi uzskatu par Pasaules pilsoni un man nav izteiktas patriotisma juutas. Protams, miilu Latviju un vienmeer brauksu ciemos pie draugiem un gimenes, bet vismaz pasreiz domaaju, ka Latvijaa dziivot neatgrieziisos. Man vispaar nepatiik vienaa vietaa ilgi atrasties. Gribaas visu pieredzeet, izbaudiit, sevi pieraadiit ne tikai Latvijas, bet plasaakaa meerogaa.

Tās, kuras dzīvo ārzemēs, sakiet, ar ko jūs vairāk kontaktējaties/draudzējaties tur, ārzemju latviešiem, vietējajiem vai citiem ārzemniekiem? :) Man apkārt ir ļoti maz latviešu, tad nu cenšos vairāk iedraudzēties ar šejieniešiem, jo no citiem ārzemniekiem ir tāds kā emocionāls nogurums.

Septembrī apritēs gads, kad dzīvoju UK. Esmu te tikai tāpēc, ka satiku savu, nu jau tagadējo, vīrieti, kurš UK mitinās jau astoto gadu. Īsāk sakot, pārvācos pie viņa, bet man nebija nekāda nodoma atgriezties LV. Jauna vide, jauna dzīve utt. Viss bija LV piegriezies. Ar draugu sākām runāt par to, ka gribētos tomēr dzīvot Latvijā. Gribas savu dzīvokli, savas mašīnas, biznesiņu. Tā nu es iekārtojos darbā, un mēs ar draugu aktīvi sākām krāt naudu. Esam jau nopirkuši sev dzīvokli. Un remontdarbi arī nesen sākās. Īsāk sakot, viss rit uz priekšu, esam ļoti priecīgi! 2017. gada vasarā plānojam pārvākties uz Latviju pavisam.

Ar to visu es gribēju teikt, ka ārzemes var būt kā patvērums cilvēkiem, kam nav īpaši dzīvē veicies vai arī vienkārši gribas ko pamainīt. Visbiežāk tur var nopelnīt labu naudu, neraujoties uz pusēm un strādājot melnām mutēm. Tur var DZĪVOT, nevis IZDZĪVOT. Man kā sievietei plus arī ir daudzie apğērbu veikali vai vispār veikali kā tādi, kur izvēle ir milzīga it visam. Daudz maz arī var uzlabot savas svešvalodu prasmes (ne visiem izdodas).

Mīnusi.. Kaitina cilvēku pūļi, avārijas ik uz stūri, nesakoptās ielas. Nepatīk sarunāties valodā, kas nav mana dzimtā, jo bieži vien neizdodas īsti un pilnībā izprast, ko otrs saka. Cilvēki diezgan aizrāvušies ar marihuānu un kokaīnu, utml. (diemžēl liela daļa latviešu, ko šeit zinu). Te cilvēki nevar tik vienkārši sakrāt naudu un nopirkt sev dzīvokli vai mašīnu. Visiem ir kredīti, visi savus mājokļus īrē, jo cenas ir palielas.

Mīnusu, kurus, dzīvojot UK, saskatu es, ir daudz, bet, pa lielam, plus ir $$$$$$.
Draugs bieži atgādina, ka, lai arī kā mums te nepatiktu, šī valsts mums ir devusi un dod pietiekami daudz labuma, un cik nu vairs ir atlicis te padzīvot, līdz visa nepieciešamā summa, kārtīgas dzīves uzsākšanai dzimtenē, būs sakrāta. (l) :-)

16. Junijā būs 10 gadi kopš es pārvācos uz Skotiju. Pirmos divus gadus raudaju, gribēju uz mājām. Tagad mājas ir the. Atpakał netaisos un negribu.

Mīlu Latviju, patīk braukt ciemos. Bet tā arī jūtos, kā ciemińš

Latviju nejūtu vairs kā mājas. Nevienu valsti nejūtu kā mājas.

Visvairāk es gribu lai mani bērni uzaug LV, savā dzimtenē ar savu dzimto valodu.
Negribētu redzēt kā viņos zūd nacionalitāte, ka dzimtā valoda nav vajadzīga, jeb vajadzīga tikai tāpēc ka vecāki tā liek.
Un nākamajā paaudzē no Latvietības vairs nebūs nekas.

Jo vairāk no pasaules redzu, jo vairāk saskatu Latvijā pozitīvos aspektus

Nopietni? Man gan tieshi otraadi - aciis ceertaas nesakaartotiiba, korupcija un visatljautiiba Latvijaa, muuzham iignaas un neapmierinaataas sejas un protams, nabadziiba (t)

Nodzivoju Irijaa 10 gadus, nu esmu atpakal Lv un laimiga, ka maajas. Tur bija labi, loti labi un ne tik labi. Neko nenozeloju. Anglu valoda vismaz perfektaa limenii:)

Esmu jau vairākās valstīs dzīvojusi, tagad pārvācoties jau zināju, ka te pavisam nepalikšu, patīk iegūt dažādu pieredzi. Ātri iedzīvojos un spēju pielāgoties situācijām. Parasti pēc kādiem 3/4 gadiem gribas izplest spārnus un mainīt valsti, vāciski ir labs vārds lai apzīmētu to sajūtu -fernweh . Zinu, ka gribu vēl vienā konkrētā valstī padzīvot. Pēctam neizslēdzu iespēju atgriezties dzimtenē. Draugi mani sauc par Sprīdīti, diez ko psihologs par to teiktu :D Ļoti mīlu Latviju, un katru reizi ir grūtāk aizlidojot, tāda dīvaina smeldze.
Dzīvojot ārzemēs pēctam ir iespēja paskatīties uz savu valsti no cita aspekta, salīdzināt. Jo vairāk no pasaules redzu, jo vairāk saskatu Latvijā pozitīvos aspektus, skaisto, cilvēkus. Bet savā ziņa arī cik cilvēki škiet visur līdzīgi. Patīk Čaklā teiktais - Man pieder viss, kas ar mani ir noticis.
Var iegūt pilsonību, aprecēties, uzcelt māju, bet tāpat citā valstī vienmēr būsi ārzemnieks.

Uk man patik tas ka piemeram ja ir viesitaba un gulamistaba , tad ats kaistas vienistasb dzivoklis. Attieicgi ja viesistaba un divas gulamistabas , divistabu. Nu ka pie baltiem cilvekiem.

To dēvē nevis par vienistabas dzīvoklis, bet vienas guļamistabas/ one bedroom apartment , tāpat kā Amerikā.

Ak, jā, Jāņi man pietrūkt visvairāk.

Jo ilgāk dzīvoju prom no Latvijas, jo mazāk man pietrūkst.
Tik pirmajā brīdī jaunā valstī gribās visu laiku salīdzināt ar "mājām". Kad iekārtojas, sak strādāt, iegūst draugus, tad šaubas un raizes lēnām pazūd. Es sešās citās valstīs esmu dzīvojusi un sākums ir pats nervu kutinošākais.
Tagad iedzīvojos Austrālijā, cilvēkiem šķiet līdzīgas vērtības kā Jaunzēlandē bija, bet ļoti jūtu ksenofobiju - viņi īpaši ārzemnieci ar dīvainu akcentu negrib laist tuvu :D

Artija - precīzi.

Bez tam, kopums, kas vedo sajūtu 'labi' nav konstants. Šodien labi te, rīt - lai būtu laimīgs, vajadzēs Rīgas bruģi zem kājām, kas vēl vakar šķita mazsvarīgs...

Un nesaen lasiju rakstu ka daudzi latviesi karto Lielbritanijas pilsonibu.

Labi ir dzīvot tur, kur cilvēks jūtas labi, neatkarīgi no tā vai šī vieta ir dzimtene vai kāda cita valsts.

Uk man patik tas ka piemeram ja ir viesitaba un gulamistaba , tad ats kaistas vienistasb dzivoklis. Attieicgi ja viesistaba un divas gulamistabas , divistabu. Nu ka pie baltiem cilvekiem. Tacu tas rindu majas mazpilsetas loti garlaicigas liekas.

Ja ārzemju pilsēta forša, to var sabojāt nepatīkams darbs, draugu neesamība, negatīvi atgadījumi. Un otrādi. Var gadīties iepazīties ar cilvēkiem, ar kuriem ātri veidojas laba saikne un tad jau arī ilgošanās pēc mājām ir mazāka. Būtībā, svarīgs faktors ir kāda izveidojas sociālā dzīve ar vietējajiem un to iepriekš prognozēt nevar.

Man ex kolege kundze kas stradaja virtuve restorana aizbrauca. Krietni gados 58 gadi, nostradaja tur jau 7 gadus un ir nopelnijusi nelielu pensiju jau tagad! Atpakal nebrauksot. Pat cilveki pensijass vecuma brauc prom. Un iedzivijas, bet tur tada atraktiva daama, vinai vieglak tur.