Kopdzīve

Ar tagadējo sāku dzīvot kopā pēc 4 mēnešiem,uzreiz redzēju viņa netikumus un pārējās lietas:-D un par to tikai prieks,jo ir vēl labāk kā randiņu periodā. Ar ex pēc divu gadu draudzības uzsākām kopdzīvi un tas arī bija beigu sākums.
Man tas nešķiet normāli,bet ja tā ir ērti pašiem,varbūt tagad nav tādas iespējas,katrs savā pilsētā varbūt,tad kāpēc gan ne.

Ir arī laulāti pāri, kur katrs dzīvo savā dzīvoklī. Cik attiecību, tik variantu.
Personīgi es šādā vecumā diez vai varētu/gribētu tik ilgi randiņot.

Katram pārim tas tak savādāk..

Daudz jau atkarīgs arī no finansiālā, vai spēs pavilkt. Jo bieži vien vēl dzīvo pie vecākiem.

Ieteiktu autorei parunāt ar draugu par šo tēmu, no kā tu baidies?! Te tev dos padomus un dalīsies pieredzē, kā ir citām, bet neviens no tiem nebūs tavs variants...

Ja esiet kopā, tad jau runājiet viens ar otru, ja jau runājoet, tad vai tad par nākotni neesiet runājuši? Man šķiet, ka par to ir jārunā un , ja baidies vai sāc jau šaubīties, vai tas ir normāli, tad tev tas vairs nav normāli, bet draugam varbūt ir, tāpēc izrunājies ar draugu un nebūs jāzīlē kafijas biezumos...

Katrs dara kā grib, bet es tādā vecumā negribētu ilgi randiņot. Labi. Gads vēl nav daudz, bet nu jāsaprotu cik ilgi tā turpināsiet. Man rados ir sieviete. Viņai tūlīt 30, viņam arī. Randiņo jau kādus 6-7 gadus. (Pa nedēļu katrs savā mājā, bet ned,nogalē viens brauc pie otra). Tāds modelis man šķiet ļoti dīvains. Kā var nosaukt šādas attiecības? (t)

Tāds modelis man šķiet ļoti dīvains. Kā var nosaukt šādas attiecības?

Attiecības no attāluma :-D

KristīnA!, droši vien pašiem tā ir labi. Ne visiem vajag un gribas būt kopā dienu dienā. Un bieži vien jau sanāk, ka pa to nedēļu arī tad, ja dzīvo kopā, nemaz tik daudz kopā būt nesanāk, tad jau sanāk gandrīz tas pats, kas Tavā aprakstītajā gadījumā.

Man šķiet, ka man arī tāds variants būtu pieņemams, bet neko tādu pat neapsveru, jo manās attiecībās un ar manu vīru tas nekad nestrādātu.

Es arī esmu nepacietīga bet vienmēr pēc tam sev pa mizu gribas sadot, jo tiklīdz dzīvo kopā nav sava privātuma. :-D Bet ar to domāju aptuveni pus gadu nu gads , nekāda vaina. Bet pēc tam jau gan ir jānoskaidro uz kurieni attiecības ved. Esi mēģinājusi nepiespiestā gaisotnē par to parunāt? :-)

Rebelsoul, oo, jā, attālums ir milzīgs! :D Kādi 10 km.
Marissa, es gan neteiktu, ka apmierina šāda dzīvošana. Sieviete ik pa brīdim čīkst, ka gribētu dzīvot kopā, bet viņa māte ne acu galā nepacieš izredzēto. Domāju, ka tāpēc arī nedzīvo kopā.

Ā, nu tad cita lieta.

katram jau savādāk, jāskatās vai Tu konkrēti esi apmierināta ar šo situāciju. ja jā, tad jau viss ok. ja nē, tad jāizrunājas ar draugu kādas ir viņa domas un tad jau tālāk jāizlemj. es 27 gados negribētu dzīvot atsevišķi un randiņot tik ilgi.

attālums ir milzīgs! Kādi 10 km

:-D:-D:-D

bet viņa māte ne acu galā nepacieš izredzēto

Nu tāda sajūta, ka mātei būs jādzīvo kopā ar meiteni :-D vispār dēlu mātēm būtu jau laicīgi jāapzinās kad nabassaiti jāpārgriež (emocionālo) un jāpalaiž dēls savā dzīvē :-)

Neprasi kā liekas normāli citiem. Dariet tā kā ir normāli JUMS.

Daži nedzīvo kopā, lai uzsākot laulību būtu kaut kas jauns. Man tas liekas normāli.

Nav jau pusaudži, noteikti tāpat vairākas dienas nedēļā pavada viens pie otra un ceļojumos arī. Viss ok.

Nu tāda sajūta, ka mātei būs jādzīvo kopā ar meiteni

A varbūt tā arī tajā situācijā sanāk.

Hmm, nu katram ir savādāk. Liela nozīmē ir tam, kādas tajā brīdī ir prioritātes dzīvē- karjera, kāds mērķis vai attiecības. Ir nozīmē arī tam, kāda ir cilvēka attiecību vēsture un kāda ir viņa attieksme pret ģimeni, privāto telpu.

Es nevarētu būt ilgstoši attiecībās bez kopdzīves, jo man atteicības ir ļoti svarīgas un gribas pavadīt ar otru pēc iespējas vairāk brīvā laika.

Man gads liekas pietiekams laiks, lai saprastu, vai vēlies ar otru cilvēku būt kopā un veidot ģimeni. Es arī ar savu draugu uzsāku kopdzīvi, kad bijām nedaudz mazāk par gadu kopā un likās ļoti dabisks solis. :-)

Tas nav par mani. :)
Vnk. Man no malas tas šķiet jocīgi, jo zinot sevi, tak gribas vairāk laika pavadīt ar to otru cilvēku, kad man bija attiecības, gribēju tak ar to cilvēku katru rītu kopā iet gulēt un celties, jo vairāk pabijām kopā, jo grūtāk bija nebūt kopā...
Tādēļ šādā vecumā, kad, ja esi tomēr stabilās attiecībās kā var nedzīvot kopā :D
Tādēļ interesēja citu viedoklis, domāju vai es vienīgā šo nesaprotu, vai tomēr vēl kāds :)

Galvenais shajaa situacija ir lai abiem butu kopigi nakotnes merki saistiba ar otru.

Ja reiz uzdod šādu jautājumu "vai tas ir normāli?", tas jau vien liecina, ka Tev tas īsti nav pieņemami. Tāpēc par to ir jārunā ar draugu, tieši tik vienkārši!;-) Vai esi runājusi par šo tēmu ar draugu?