Tradicionāla kristiešu ģimene

Visforšāk šādā situācijā dāvināt vīram dāvanu par viņa naudu :D
Bet vispār, man tā mājās sēdēšana šķiet tik garlaicīga. Nu nešķiet man forši dzīvot tikai vīrieša un bērnu dēļ. Tūlīt mani noknābās, bet man šķiet, ka tas ir taisnākais ceļš uz degradāciju. Un tad tiešām var attapties 40+ gados ar trīs bērniem, bez izglītības un darba pieredzes. Bet nu tas ir tikai mans viedoklis.

wee nav jauztver lietas tik burtiski. :D :D
Pa lielam nauda ir kopīga, es varēju ņemt, pirkt,plānot. Ne jau tur tā sāls :D Doma ir tajā ka man ļoti patīk būt neatkarīgai, man patīk ka man ir mana nauda,kuru pati pelnu! Tas ir pilnīgi kaut kas cits! jo tā vai tā ir tā nelielā neatkarības sajūta:)

Sugar +++ pilnīgi piekrītu :))

Pilnīgi piekrītu sugar.
Diemžēl ir arī redzētas šādas "man šķiet forši būt atkarīgai no vīrieša" sievietes, kuras attopas 30+ gados, šķirtas, bez izglītības, darba pieredzes, iekrājumiem un pāris maziem bērniem, kamēr vīrietim jauna čika pie sāniem un bērni paliek pagātnē.
Labāk tomēr parūpēties pašai par to, lai ja kas notiek, būsi spējīga piecelties un iet tālāk.

Visforšāk šādā situācijā dāvināt vīram dāvanu par viņa naudu

Vai dāvanas vērtība ir naudā? Vai tajā, ka ir skriets, meklēts, domāts, gādāts, ir bijusi vēlme sagādāt prieku un pārsteigumu?

Jautājuma autorītei ļoti iesaku izlasīt šo rakstiņu, un ja ir spēja saņemties, atsaucēs minēto pirmo grāmatu - http://www.criticalenquiry.org/theory/society.shtml. Varbūt palīdzēs nolaisties no tā 50 shades fantāziju mākonīša ;-)

Es gan īsti nezinu, kas tur daudz ko domāt - kāda ir starpība, ja pārim ir labi? Kādam ir labi, ja v;irietis uztur sievieti, k;adam ir labi, ja ir otrādāk, kāds maksā visu uz pusēm, kāds nemaksā neko un abi dzīvo zem tilta un brīvajā laikā ubago. Kamēr abiem labi - manuprāt, tas ir "ideālais modelis", ne tikai pagātnē, bet arī mūsdienās ;-)

mani tāds dzīvesveids nesaista. zinot cilvēkus, man rodas tāda sajūta, tas vairs nav tā vienkārši mūsdienās iespējams.

NordicBelle

Izlasīju līdz pusei un palika garlaicīgi... Protams dzīvē ir daaaudz dažādu variantu un izvēļu, ka pat var apjukt. Esmu apsvērusi daudzus variantus un ņemot vērā manas vēlmes, uzskatus un vajadzības šis ir viens no dažiem man visatbilstošākajiem. Es varētu diskutēt par to nevainības glabāšanu, bet nu pagaidām nevēlos to zaudēt ar kādu ar ko neprecēšos. Es pati visnelaimīgāk justos dzīvojot aukstā vietā, strādājot un ikdienu pavadot pilsētā, tālu no dabas.

Haha, re kā izlaida nagus!

Par tēmu: ir man draugu vidū gan "tradicionālais" modelis, gan "netradicionālais" (abi strādā, nav precējušies, bērni un sekss, attiecīgi, pirms kāzām). Ir arī starpvarianti (tipa, bērns pēc kāzām / neprecējušies, bet viņa ir mājsaimniece, utml.).

Ko domāju? Neko nedomāju. Visi mani draugi man patīk vienlīdz labi, neatkarīgi no tā, kādu ģimenes modeli izvēlas.

Par to, ka šķiršanās nav sliktākais, kas var notikt, un ka ir jādomā, ko darīsi 40+ ar bērnu bariņu viena pati, tam gan piekrītu (un arī piekrītu, ka strādāt nonstopā pašai nav vienīgais variants, kā 40+ vienai ar bērniem sevi nodrošināt).

Nelasīju visu diskusiju, tikai pārskrēju ar acīm... Pirmais, kas izlec - ko darīt, kad vīrs pamet? Kristietībā, tikai nesen ir nācis jauninājums - ir atļauta šķiršanās, ja pāris ir laulāts baznīcā. Cilvēki, kuri pieturās pie šiem punktiem, par kuriem runā autore, neplāno šķirties un cik man zināms, tad agrāk nemaz nedrīkstēja to darīt. Tāpēc jau ir - līdz nāve mūs šķirs. No tā arī iziet, ka nav "jāpiemērās", nācās vien samierināties ar to, kas ir.

Nāve nešķiro. Man zināma ģimene, kurā sievietei stāvoklī ar trīņiem esot, un vēl vienu vecāku bērnu, ģimenes apgādātājs traģiski gāja bojā. Tā kā, jā... Visādi var gadīties.

*sieva taupa nevainību līdz kāzām - NĒ, sekss ir kaut kas skaists, ko cilvēkiem nevajadzētu sev liegt, plus ir jauki tomēr izzināt un izbaudīt dažādību ar dažādiem cilvēkiem. Kā arī jāzina, uz ko paraksties laulības dzīvē, citādāk tur slikti var sanākt :D
*bērns piedzimst pēc kāzām - būtībā man tas nav svarīgi, bērnu tomēr var ieņemt arī neplānoti.
*sieviete neiet uz darbu dien dienā, bet rūpējas par māju un gatavo ēst - NĒ, sajuktu prātā, pakārtos, gribu strādāt, iet cilvēkos, izklaidēties, kontaktēties ar cilvēkiem, pilnveidoties utt.. Vēl pie tam nesaprotu, cik nekārtīgiem cilvēkiem jābūt, lai sievai būtu jāberž māja 24/7 :D
*vīrietis ir gavenais mamuta nesējs mājā - Galvenais varbūt, bet ne vienīgais.. gribu pati sniegt savu ieguldījumu.

Kopumā šis laikam būtu mans lielākais murgs, galvenokārt arī tāpēc, ka laulība nav nekāda garantija mūžīgai kopā būšanai, līdz ar to dzīvoju tā, lai nevienam nekas nebūtu jāprasa :D

Neredzu šajā modelī neko sliktu. Es pati gan nevarētu sēdēt mājās ntos gadus bez karjeras, bet tāpēc, ka man būtu garlaicīgi un vajadzīga izaugsme. Bet ja nu man patiktu ar bērnu vairākus gadus būt mājās, tad man nebūtu problēma paļauties uz vīra apgādību. Ja reiz kādu precētu, tad par šķiršanos nebūtu ne domas un ar tādu uzticību arī dzīvotu. Te dažas saka ja nu pamet... ja nu nomirst... nu tad darītu ko varētu! pat, ja sieviete strādā, ģimene pierod pie 2 algām un ir tik pat grūti. Man, piemēram, ir ļoti laba izglītība, bez darba es nepaliktu, ja kaut kas notiku un dzīve piespiestu.

Arī es šajā modelī nesaskatu neko tādu. Ja abus tas apmierina, kāpēc nē?

Par šķiršanos - kā jau te teica, ja dzīvo pēc šiem principiem, tad nešķiras. Bet arī loģiski domājoši cilvēki precas ar cilvēku, ar ko var veidot nākotni, un apzinās, ka attiecībās ir jāiegulda, lai tās būtu labas. Un tā doma, ka vienā dienā apniksi un vīrietis aizies - ja jūs ar tādiem precaties, tad ar visu savu izglītību un darba pieredzi īpaši gudras neesat.

Par otras pusītes nāvi - un jūs domājat, ka situācijā, kad abi strādā un pēkšņi sievietei jāiztiek tikai no saviem ienākumiem situācija nebūs grūta?

Ja jūs uzsākot attiecības uzreiz domājat par to, ka tās var jebkurā brīdī beigties, tad kāda jēgā tādas uzsākt. Patiesībā - kāda jēga vispār kaut ko darīt. Jebkurā mirklī vari nomirt. Varbūt uzreiz nošauties, lai par to nebūtu jāuztraucas? :-/

Mūsdienu sievietes līdz kāzām prot taupīt tikai anālo nevainību, bet viņām jābūt ļoti uzmanīgām ar alkohola lietošanu.

Ja papildus intereses un lietas, ko dara, kad netīra māju un negatavo ēst, tad viss forši. Ja tikai ēst jāgatavo un jārūpējas par bērniem, tad tiešām tā ir sava potenciāla izniekošana, es arī negribētu būt kopā ar tik garlaicīgu vīrieti, kura dzīve ir netīri trauki un bērnu pamperi.

Kā jau te daudzas teica, ja abi ar vīrieti atbalsta šādu modeli, tad viss ir kārtībā un tieši tā, kā tam jābūt, abas puses apmierinātas utt., apkārtējiem nekādas daļas par to, kurš viņu mājās par ko maksā.

Bet, ja vēl bez drauga sāk apsvērt dažādus variantus un izvēlēties sev piemērotāko (wtf?? :D ), plānot, ka negrib strādāt... bēdīgi, ka sieviete ir tieši tik stulba, ka apzinās, ka ne skolu pabeigs ("izlasīju līdz pusei un palika garlaicīgi"), ne darbā kāds viņu ņems, tāpēc vienīgais variants ir atrast veci, kas uzturēs nabaga bezmērķīgo un nepatstāvīgo nevarīti, kura viena visticamāk attaptos zem tilta vai zupas virtuvē. Pat ja tādu kādu apprecēs, ko tāda var ieguldīt attiecībās? Par ko viņai būs runāt ar izglītotu vīrieti, kurš ir pietiekami mērķtiecīgs un erudīts, ka var ģimeni bez bēdām uzturēt? Kaut kā naivi uzskatu, ka vīrietim svarīga ir ne tikai dzemdējamā mašīna un apkopēja, bet arī sieviete kā sarunu biedrs, partnere, iedvesmotāja.

Priecīgas Lieldienas :D

ka ne skolu pabeigs ("izlasīju līdz pusei un palika garlaicīgi")

Viņa negribēja lasīt līdz galam vienu rakstu internetā un tas tagad nozīmē, ka viņa nepabeigs skolu? Tu reāli tur saskati loģiku?

Par ko viņai būs runāt ar izglītotu vīrieti, kurš ir pietiekami mērķtiecīgs un erudīts, ka var ģimeni bez bēdām uzturēt?

Augstākā izglītība vēl negarantē intelektu. Cilvēks var arī lasīt daudz grāmatu un no tām iegūt zināšanas. Ir pietiekoši daudz cilvēku ar augstāko izglītību, kas ir neloģiski, prasti, aprobežoti, neinteresējas ne par ko citu, kā tikai savu specialitāti...