Sveikas!
Man ir problēma, man vairs negribās seksu ar savu partneri, gribēšana ir bet kad nonākam līdz gultai man vairs nepatīk, es sāku just diskomfortu un nepatīkamas sajūtas, tad es sāku skaitīt minūtes kad beidzot viņš novāksies no manis un liks man mieru. Ir daudz dažādu lietu apkopojums kāpēc man viņu vairs negribās. Vai tās ir beigas? Mēs jau esam runājuši par mūsu problēmām, par attiecībām un ko es vēlos seksā un kā, vienu nedēļu viss ir normāli un pēc tam vairs nav. Viņš atkal aizmirst nomazgāties, viņš atkal ir pie datora un lasa ziņas līdz vēlai naktij, viņš atkal aizmirst, ka man ir dzimšanas diena, viņš aizmirst,ka man vajag uzmanību.
Kad saku, ka vēlos aiziet tad viņš sasparojās bet pēc dažām dienām atkal viss ir vecajās sliedēs. Vai man mūžīgi viņam jādraud, ka aiziešu lai būtu normālas attiecības? Vai man palikt un gaidīt, ka viss būs labi un reiz viņš pieaugs un izmainīsies? Kā man būt? Mums ir dēls kam ir 2 gadi. Dēls bez tēva nevar augt. Vai man upurēt sevi dēļ bērna jo baidos, ka dēls izaugs kā memītis bez mugurkaula? (t) Tik daudz domu galvā. Es negribu mocīties pa dzīvi ar tādu vīrieti un negribu mocīt bērnu jo es nemācēju saglābt laulību.
Kā man darīt?