Par to dresēšanu.... Vai tad jūs no labas gribas bērnībā sākāt pašas savas mantas savākt? Mamma taču parādīja, ka tas jādara, aizrādīja, ja nesavācāt.
Te ir gadījums, kad mamma (lai gan - viņš nav viņas vienīgais bērns) savu dēlu uzskata par lielisku. Katru reizi, kad satieku mammu, man tiek aizrādīts, ka gatavoju katru otro, nevis katru dienu, jo kāda gan tur uzturvērtība ēdienam, kas ir uzsildīts. Cik esmu sapratusi, mājās nekad nekas vairāk par zāles pļaušanu un savas dzīvojamās telpas (nelielas istabas) sakārtošanu netika veikts.
Tagad ar kliegšanu un dusmošanos kaut ko mēģināt mainīt? Es jau pirms mēneša gandrīz aizgāju prom, visu viņam pateicu, izraudājos. Pāris dienas es redzēju atdevi, bet pēc tam viss atpakaļ vecajās sliedēs. Pamest? Arī žēl, jo mīlu šo cilvēku un ceru, ka cilvēks var mainīties.
Man reizēm vispār šķiet, ka viņam cita ir, jo mani viņš vairāk izmanto kā dzīvokļa biedru, lai finansiāli būtu vieglāk un ēdiens galdā, jo tā pret savu mīļoto sievieti neizturas.