Draugs un kafijas "randiņš" ar citu

Dalītas domas šajā sakarā... Ja tas notiktu kaut kā nejauši, bet personīgi uz ielas, pasākumā, vai iepazīstoties kādā domubiedru grupā, tad kaut kā liktos ok. Taču te sanāk, ka kāds cits paziņa ir iepazinies ar konkrēto meiteni un pastāstījis to autores puisim, kurš savukārt izprasījis tās meitenes kontaktinformāciju un tagad ies ar viņu kafiju dzert. Kaut kā pārāk daudz ir pieliktas pūles, lai vnk padzertu kafiju ar pilnīgi svešu, nekad neredzētu cilvēku, ar kuru nav pārmīts neviens vārds ne dzīvē, ne virtuāli... Šajā gadījumā es laikam būtu pret satikšanos kā tādu vispār

tiesi ta! Kopa tas viss divaini izklausas.

Dalītas domas šajā sakarā... Ja tas notiktu kaut kā nejauši, bet personīgi uz ielas, pasākumā, vai iepazīstoties kādā domubiedru grupā, tad kaut kā liktos ok. Taču te sanāk, ka kāds cits paziņa ir iepazinies ar konkrēto meiteni un pastāstījis to autores puisim, kurš savukārt izprasījis tās meitenes kontaktinformāciju un tagad ies ar viņu kafiju dzert. Kaut kā pārāk daudz ir pieliktas pūles, lai vnk padzertu kafiju ar pilnīgi svešu, nekad neredzētu cilvēku, ar kuru nav pārmīts neviens vārds ne dzīvē, ne virtuāli... Šajā gadījumā es laikam būtu pret satikšanos kā tādu vispār

++++++++++


Lai aizmirst! :D Nebutu nekadas tikshanas!

Nu es nebūtu priecīga par tādu ideju. Un zinu, ka manējais arī nebūtu priecīgs, ja es ietu uz tādu kafijošanu. Normāli būtu abiem kopā tad aiziet. Un nē, tā nebūtu nekāda lipšana klāt, kā te daži pasniedz.

Paldies par viedokļiem! Labprāt uzklausītu vēl :-)

neesmu pēc dabas greizsirdīga , lai iet un kafijo .... es novērtētu , ka mani informēja , neviss aizgāja neko nesakot , bet arī tas man nebūtu pasaules gals , pie noteikuma , ka tas netika aizrunāts 1/2 gadu iepiekš

Ja tavam draugam jau nav kaudze ar cilvēkiem te, kuri runā viņa dzimtajā valodā, tad vēlme stikt kādu kurš runā tajā ir ļoti saprotama. Man pašai pat pa tiem pāris mēnešiem Erasmusā bija tādas lomkas pēc saziņas latviski, ka būtu gājusi kafijot ar pilnīgi jebkuru cilvēku. Es pilnīgi noteikti ne tikai neiebilstu, bet mudinātu cilvēku, kurš manis pēc attiecies no kā kaut kā ļoti leila (uz nedzīvošana savā vidē ir kaut kas liels), ķert mirkļus, kurā var gūt vsimaz konservētu tā lielā atblāzmu.
Nu bet es neesmu geizsirdīgs cilvēks. Ja tev liekas, ka tavējais grib visas un visas grib viņu un no pa kresi šļūkšanas viņu attur tikai tava stingra uzraudzība, tad nelaid gan.

Domāju līdzīgi kā wee & Catelaya.

Dzīvojot ārvalstīs ilgstoši parasās kāds 'savējais'. Nav jau tā, ka pasualē tautiešu trūktu, bet .. ne ar visiem ir pa ceļam un kāds jauns kontakts par skādi tiešām nenāk. Kontaktu pavaicāšana jau 'tiešām' ir baaaaaigās pūles, ne?
Jūs tiešām domājat, ka pēc pirmās kafijas uzreiz izvērtīsies vētrains romāns? Iespēja, protams, pastāv. Tikpat ļoti gan iespējams, ka samīlēsies jaunā kolēģē, studiju biedrenē vai beibē, ar kuru sanāk jebkāda veida komunikācija.

Es pati nepieļautu uzstādījumus - ar ko ļauts tikties un ar ko nē, tāpāt kā tādus neuzstādu citiem. Ja otrs izsaka iebildumus, pārliecinos par 'argumentu' racionalitāti un - ja tie ir tikai uz greizsirdības emocijām balstīti - pavaicāju, vai viņš tiešām domā, ka sāku romānu ar jebkuru jauniepazītu personu neatkarīgi no to atbilstības 'maniem kritērijiem'. Ja jā - paldies, dārgais, ka uzskati mani par nimfomāni vai 'pavieglu' .

Kada pielipsana pie pakalas? Manejais arii iet ar draugiem gan uz barcikiem, gan futbola/hokeja/regbija speeleem, gan mediibaas, bet ne jau uz kafiju ar sveshu sievieti!! Es nevaru iedomaties, la savejam pateiktu, klausies miljais, es te uzzinaju ka musu pilsetaa dzivo kads virietis no manas dzimtas puses, mes iesim kafiju dzert! Ljoti saubos, ka vinsh butu staraa un apmierinats ar tadu situaciju!

++++
Es savam vīrietim neaizliedzu ar kolēģiem pasēdēt, iedzert. Veču lietas pārrunāt un ne tikai. Tur es pat nejaucos. Ja tiktos divatā ar citu sievieti...nezinu, laikam konkrēti tā arī pateiktu, ka neatbalstu. Ja tas ir tik vienkārši, ka grib satikt cilvēku, ar kuru esam no vienas pilsētas, tad nebūtu problēma paņemt līdz otro pusīti. Man ir bērnības draugs. Tiešām esam labi draugi, bet mans vīrietis nebija sajūsmā, kad tikāmies un divatā pasēdējām. Jā, viens otram uzticamies, bet tas ir kaut kā ta. Otrai pusītei tas tomēr var radīt nepatikāmas sajūtas. Piekrītu, ka pilnīgi citādāk, ja nejauši satiekas kādā pasākumā, tad ok, cilvēki papļāpājuši. Visa problēma laikam ir tajā, ka šī tikšanās ir mērķtiecīgi organizēta un tas liekas pārāk daudz priekš sievietes, kas ir pilnīga svešiniece. Tādā gadījumā, foršāk būtu saorganizēt, kad tas viņa draugs būtu to sievieti uzmeklējis un uzaucinājis 4etratā uz kafiju ( tevi ieskaitot).

+ wee, Cataleya un frivolous_

Cilvēks grib pakomunicēt dzimtajā valodā ar cilvēku, kurš nāk no viņa dzimtās vietas, bet te uzreiz jau meksikāņu seriāls...

Es laikam no tā nekādu drāmu netaisītu, it sevišķi, ja tas ir svešumā, prom no mājām.

Esmu dzīvojusi svešumā, nevajag arī pārspīlēt par to visu "dzimto valodu", "cilvēks no manas pilsētas" u.tml.. Ārzemes nav nekāda mirstamā kaite, ka tagad par katru cenu jāķeras pie svešiniekiem kā pie pēdējā glābējsalmiņa vai elpas vilciena, jo redz, kāds tur ir nācis no vienas pilsētas (ko tas vispār dod tam "izslāpušajam"?).
Kā jau izteicos, viena lieta, kad satikšanās ar "savējo" notiek netīšām kādā pasākumā, uz ielas u.tml., tad vēl tā kā pieņemu, ka padzert pie reizes kopā kafiju ir tīri saprotami, bet kāda vella pēc ir jāoganizē aklais randiņš ar pretējo dzimumu, ja tev ir attiecības? Nu nekā savādāk par aklo randiņu es to nosaukt nespēju, jo šie cilvēki nav nekādā veidā tikušies, runājuši vai viņu ceļi krustojušies viņu dzīvēs. Un, ja avisam godīgi, es tās otrās meitenes vietā atteiktos tikties ar kaut kādu nepazīstamu tipiņu, kuru ne reizi mūžā neesmu redzējusi, uz kafijas padzeršanu, jo noteikti traktētu to drīzāk kā iemeslu iepazīties romantiskām attiecībām.

Manā uztverē šāda situācija ir nepiedienīga. Ne jau tas, ka es neuzticos vīrietim (taču te arī jāskatās, cik sen ir attiecības, vai tiešām labi pazīsti savu vīriet? utt.), bet tieši tas, ka to visu var pārprast. Ok, cilvēki ir dažādi, attiecību modeļi ir dažādi, kāda spēj dzīvot kopā ar totālāko brunču mednieku un visus sānsoļus izvēlās "neredzēt", citai atkal tas vnk nav pieņemami. Kāda ir vairāk greizsirdīga, kāda mazāk, cita savukārt nav greizsirdīga, jo pati nav pārāk uzticīga, līdz ar to, ko dara viņas vīrietis - pa lielam vienalga... Nu dažādas tās situācijas ir. Katrs izsaka savu viedokli no savām izjūtām un pieredzes. Nekā neparasta te nav.

Man tas liekas pilnigi normali, ka vins velas satikties uz kafijas tasi ar cilveku no vina valsts, ar kuru paplapat dzimtaja valoda, neskatoties uz to, ka vina ir sieviete. Nav jau uzreiz tur jamekle kadi zemudens akmeni, gan jau, ka tiesam tik grib parunaties, ja bus gajejs, tad jau tapat aizies, jebkura gadijuma.
Es jau nu noteikti negribetu but kopa ar cilveku, kurs mani ierobezotu attieciba uz sadam lietam, jo man ir dazi viriesu kartas draugi, ar kuriem es sad tad satiekos, bet man vini tiesam ir tikai draugi, man patik draudzeties ar abiem dzimumiem, tapec es pavisam noteikti neibilstu, ja manam draugam ari tas patiktu, nevienu piesietu es neturetu, lai iet kur vien velas.

man jau šķiet , ka tā ir nepārliecinātība par sevi vai nu tiešām otru uzskata par "vieglu", ja uzreiz jāliekas gultā vai jāpieļauj, ka būs romāns .... nu nevar un nevajag stāvēt otram blakus un elpot pakausī , kas būs krāpējs - krāps , kas būs gājējies - ies , ne tagad , tad rīt . nav ko sarežģīt vienkāršas lietas un tad brīnās , ka otram ir bail ko stāsīt , jo negrib provacēt kašķi neparko

wee, no vienas puses taisnība, bet no otras puses - tu bērnu arī neuzmani, ja šis dara kaut ko bīstamu? Ja būs neuzmanīgs, tad savainosies un tev par to pofig?... Nesalīdzinu vīrieti ar bērnu, bet pieņemu, ka vīrietis tiek mīlēts un tevi rūp tas, lai viņam nepaslīd kāja - būs sāpīgi gan viņam, gan tev. Esam pieauguši cilvēki, neviens neuzstāda nekādus ultimātus, der vienkārša izrunāšanās. Manās acīs šādas tikšanās nav pieņemamas un būtu normāli, ja mans vīrietis respektētu manas sajūtas šajā sakarā, kā alternatīvu varētu viņam piedāvāt iesaistīties kādā domubiedru grupā internetā un caur to uzmeklēt sarunubiedrs ar kuriem būs izveidojies dabisks kontakts caur kopīgām temām. Manuprāt, visa sāls ir tajā, lai abas puses ir apmierinātas.

Neons+++
Daļeji piekritu arī tāmkas saka, ka ja bus gajejs, tad agri vai vēlu tapat aizšļūks.

wee, no vienas puses taisnība, bet no otras puses - tu bērnu arī neuzmani, ja šis dara kaut ko bīstamu? Ja būs neuzmanīgs, tad savainosies un tev par to pofig?

ne gluži tā , bet ir lietas kuras ir jāprbauda uz savas ādas , es varu teikt 100x , ka ja kāps peļķē , kas ir līdz celim , tad būs slapjas kājas , bet viņa netic un grib pārbaudīt , lūdzu , vai man žēl ?
bet man nepatīk , ka spriestspējīgu cilvēku pielīdzina nespriestspējīgam. Man jau šķiet , ka ir reizes , kad otram ir jāpiekāpjas un šī varētu būt viena no tām , tā ir tikai kafija ( 30 , 40 min ? ) , ne jau kluba/ballītes apmeklējums , nu var taču uz nākamo kafiju uzaicināt pie sevis uz mājām un iepazīstināt ar otro pusīti , kā arī nav akmenī kalts , ka vispār būs otrā kafija .

+++ Dolārs un wee.

Tas tak absurdi un debīli vot ar sava dzimuma vari a ar pretējā ne :-D nahren tad tādas attiecības kur esi piesiets pie otra vai ierobežots..

bet man nepatīk , ka spriestspējīgu cilvēku pielīdzina nespriestspējīgam.

Es nepielīdzinu vīriešus nespriestspējīgiem cilvēkiem, es saku, ka, diemžēl, vīrieši pārsvarā ir netālredzīgi, salīdzinot ar sievietēm. Viņi redz tikai vienu esošo situāciju tagadnē un viss, sieviete spēj izmodelēt sekas nākotnē un paredzēt to gaitu vai tīri intuitivi jau nojaust, kas slēpjas zem "nevainīgās" tikšanās (vīrietis tik tiešām uzskata, ka tā ir nevainīga, bet sieviete spēj intuitīvi sajust, ka tur apakšā slēpjas citi motīvi - kurus vīrietis izliekas neredzam). Tas ir gan slikti, gan labi - atkarīgs no situācijas un attiecībām. Citreiz sievietes par daudz uzņemas to kontroli pār otru, citreiz atkal - par maz.

Katrā ziņā, man mana ģimenes laime ir svarīga un man tā rūp, tāpēc es netaisos vīru palaist pašplūsmā, ar argumentu, ka viņš ir pieaudzis un mēs viens otram nepiederam. Viņš tomēr nedzīvo viens, viņš ir atbildīgs par savu ģimeni kā ģimenes galva, līdz ar to - viņam jārēķinās ar manām vēlmēm, laiku un domām, ar manu redzējumu par situācijas tālāko gaitu. Apsēžamies un visu izrunājam, meklējam kompromisus, pārspriežam savas domas un uzskatus, bailes un satraukumus, nepārliecinātību un visu citu, kas uz sirds.

es laikam tās otras vietā nobītos, ja kāds svešais pēkšņi uzaicina uz kafiju, jo redz vēl kāds tur trešais zinot, kur es dzīvoju un no kādas valsts/pilsētas nāku. drusku stalkerīgi :D
autorei jāsaprot, vai viņa uzticas savējam un jāpaskatās, kas sekos tai kafijošanai- vai meitene maz grib kontaktu, ko puisis grib tālāk, vai iepazīstinās abas jaunkundzes utt.