Atrasts nav zagts!??

Atrasts, protams, nav zagts, bet arī nav tavs. Uz policiju atrastas mantas nav vērts nest, jo cilvēki ziņo par nozagtām nevis pazaudētām lietām. Ja nevēlies meklēt lietas īpašnieku, tad nav vērts vispār grābstīties, lai stāv kur stāvējis. Un der iedomāties, ja pazaudē kādu lietu - kādu tu gribētu redzēt cilvēku, kurš to atrod?

Telefonu gan nekad neesmu atradusi, bet atradu maku pāris mēn. atpakaļ. Vienīgais ko apskatījos bija īpašnieka vārds un uzvārds uz dokumentiem. Protams, naudu neaiztiku. Bija laimīgs kad dabūja atpakaļ un nezināja kā pateikties. :) Ja atrastu telefonu arī censtos dabūt rokā īpašnieku- man pašai labs telefons un nejau par to ir runa. Vienkārši šķiet tikai godīgi atdot atpakaļ to, kas nav mans. Ja tikai naudu (bez maka) atrodu uz ielas tad, protams, paturu. Arī ķēdītes sudraba esmu vairākas atradusi un mājās stāv.

Es ar labdarību nenodarbojos, bet pēdējo reiz tika atrasts vecs siemens ar pogām. To gan atdevu saimniekam.

Nekad nepaturētu sveša cilvēka mantas, vai tas būtu telefons, vai kas cits. Meklētu iespēju atdot. Nevaru iedomāties, cik zemam līmenim jābūt, lai piesavinātos svešas mantas.
Arī pati esmu lidostā aizmirsusi maku ar naudu, kartēm un dokumentiem, maks man tika atdots, pilnīgi nekas nebija pazudis.

Es esmu pārsteigta par to, ka ir kāds, kas gribētu telefonu paturēt. Jums tiešām ir zināmi tādi telefonu modeļi, kurus ļoti gribētos, bet nevar atļauties? Tagad taču ir līzingi, ir nomaksas pat uz 36 mēnešiem, kur problēma paņemt tādu, kādu sirds kāro? Es nerunāju par Vertu utml. telefoniem ar dārgakmeņiem un ko jau tur vēl. Manuprāt, telefons ir intīms priekšmets. Ja atradīsiet Armani apakšbikses, sava izmēra, arī izmazgāsiet un valkāsiet?

Story, nu ne jau ar telefonu sakars, bet ar teicienu, ka uz cita nelaimes laimi neuzbuuveesi, kas te tika mineets:D

Es noteikti meklētu īpašnieku, jo vispār nesaprotu to svešo mantu piesavināšanos (t) ...lai gan mans draugs uzskata, ka visu ko atrod, var pievākt sev :D tāpēc par šo jautājumu mums mēdz būt diskusijas...

emu atradus vairākus telefonus un arī pati esmu pazaudējusi un 95% gadījumu esmu saņēmusi atpakaļ. Ja atrastu ieslēgtu , gaidītu , kad kāds pazvanīs , ar izslēgtu un ar kodiem ir saredžģītāk, bet uz policiju es neietu nekādā gadījumā un maz ticams , ka postētu bildes FB vai kā itādi izmisīgi meklētu

Topiks neoareizais, aii, kaut kas nojuka

Ļoti piesaista Klusā centra arhitektūra. Jūgendstils un eklektisms.(l)

es nenestu uz policiju,bet gan pati mēģinātu atrast saimnieku,caur interenetu,vai vienkārši pazvanot kādam,kuram pēdējā sms vai zvans,vai ja ir saglabāts 'mamma'-tad mammai.
pašai ir tā gadījies,un man atadeva telefonu atpakaļ.

Ir bijis gadījums, kad atradu telefonu, paskatījos pēdējos zvanītos, atradu tur kaut kādu zaķīti vai mīļumiņu, vairs neatceros, sazvanīju, atstāju savus kontaktus, īpašnieks atrada mani, telefonu atdevu, bija ļoti priecīgs.

Ja nevarētu atbloķēt, liktu sludinājumu. Ar policiju negribētu pērties, ņemot vērā, cik ļoti cilvēki uzticas policijai, šaubos, ka par katru nozaudētu telefonu raksta iesniegumu.

Atrastus dokumentus gan esmu nesusi uz policiju.

Nepaturētu. Sirdsapzina nekautu paturēt un ticu karmai.

Esmu atradusi labierīcībās IPhone, piederēja ārzemniecei, telefonam bija drošības kods, nevarēju arī nevienam paziņot, ka atradu, līdz ar to atdevu iestādes kasē to telefonu, cerot, ka nokļūs atpakaļ pie īpašnieces.
Senāk esmu sievietes somiņu atradusi ar dokumentiem, to gan uz policiju aiznesu.

Story, vinsh bija domaajis, ka bagaatie savu laimi t.i. bagaatiibu buuvee uz citu nelaimju reekina!

nu bet kaads tam sakars ar dazhu simtu vertu telefonu? es neticu ka kaada uzcels savu laimi piesavinoties kaut vai iphone6. Nee, nu varbuut, katram jau savs :D

Meegjinaatu atrast iipashnieku, bet ja nesanaaktu, baigi necenstos un iespeejams, patureetu. Pashi vainiigi, ka neveeriigi izturas pret savaam lietaam.

Man nekad nav bijusi doma, ka kko atrastu varētu paturēt sev (t)
2x esmu atradusi telefonus - pirmajā reizē nebija problēmu, jo nebija pin koda - sazvanīju īpašnieku. Otrajā - savācu tel, mēģināju atbloķēt, nesanāca.. pēc laika kāds zvanīja,teicu, ka esmu atradusi telefonu. Iedeva mammas nr, sazvanījāmies, atdevu īpašniecei tel, dabūju torti :-D un visi laimīgi :-P

ja kaut ko atrodu, parasti aiznesu uz vietu, kur cilvēks varētu vērsties, lai atrastu savu pazaudēto mantu (info punktu, pie garderobista, apsarga, kases, utml)
neesmu arī dzirdējusi frāzi "atrasts nav zagts" kopš bērnudārza laikiem.

kas tas par stulbu jautaajumu? protams, ka mekleetu iipashnieku

hahahha kāda jēga ņemt tādu mazvērtību mēslu kā telefons . :-D
tagad katram sīcim mūsdienās pat tāds ir - reāli vērtība ir 0.