31.01

Apple_pie
Turies! Būs labi. Grūti ir sākumā, bet ilgtermiņā droši vien labāk tev - zinu, kā tas ir, kad otrs cilvēks saka kaut ko tikai tāpēc, ka gribi to dzirdēt, bet patiesībā ir savādāk - domā citu, dara citu. Tas nav labi, tas grauj..

Ieva, es zinu, bet mīlu viņu, mīlu viņa ģimeni, es nevaru iedomāties, ka man būtu draugam kāda cita ģimene, kāda ir viņa... es vēl ceru, ka šis būs tāds spēriens mums abiem pa pakaļu, un pēc kāda laiciņa atkal tiksimies kā jau citi cilvēki. Varbūt naivi, bet es vēl ceru uz to. :(
Bet tā jau ir kā saki - saka tikai to tāpēc, lai mani nomierinātu.

Apple_pie
Man bija viegli, jo lēmumu marinēju mēnešiem, mocījos, šķīrāmies, sagājām atpakaļ kopā, un ne mirkli nepalika labāk - tāpēc galējais lēmums šķirties bija kā svētība. Tas tā - varbūt lēna, ilga šķiršanās ir vieglāka dažkārt.

Jā, es sekoju līdzi visam tam, ko rakstīji. Bet vai kādas jūtas bija palikušas vispār? Un kā bija, kad dzīvojat kopā jau šķīrušies? Cik ilgi tā?

catherine

vari uzlikt spoguljus, zinu ka Tiger un Ikea ir


http://www.ikea.com/gb/en/catalog/products/39151700/

Apple_pie, reizēm labāk ir pielikt sāpīgo punktu.. ne mocīties vēl vairāk gadus diskomfortā. Ja melo par tādiem sīkumiem kā atzīmes.. ko gaidīt no tāda cilvēka par lielākiem darbiem/nedarbiem? Kā uzticēties? :-/

Varbūt šāds pavērsiens viņam dzīvē dos kādu atspērienu.. vai arī turpinās tālāk kūļāties māņos (t)

Katrā ziņā... nav vērts tērēt laiku šādā diskomfortā, manuprāt :)

Jā, bet viss pārējais ir labi, esmu laimīga, kad kopā braucam pie viņa vai darām citas lietas, kad nav runa par šo visu, bet, kā uzzinu atkal kaut ko, tā uzticība arvien zemāka un zemāka. Tagad jau vispār nezinu, kā uzticēties, bet zinu, ka bez uzticības nu nekādi :(...nav tā, ka viņš melo, kur iet, ar ko pavada laiku, vai kur tērē naudu, šajos jautājumos pilnībā uzticos. Bet šis.. es vienkārši nesaprotu tieši šo niķi, varbūt tiešām vēl bērnišķīgums? Bet varbūt tiešām tas tā būs, un viņš tā ir radis "iet pa dzīvi". Eh, tad jau redzēs. Pagaidām ir šādi, gribu tiešām vismaz kādu laiku pavadīt pilnīgi šķirti, lai apdomātu, kas un kā, atpūstos, lai viņš apdomātu, varbūt kaut ko izdomātu vai turpinātu tāpat, kā iesākts. Tikai stulbi, ka darbā satieku, kopā nestrādājam, bet sanāk "izmainīties" bieži.
Šodien beztēmu bišķi pieraudāju, atvainojet, meitenes :-D

Apple_pie
Sākumā bija, bet pēc 3 noņurkāšanās mēnešiem nebija vairs nekā.
Neilgi pēc final šķiršanās viņš mēģināja visu ko teikt un tamlīdzīgi, lai saietu kopā, laikam neaptvēra, ka tas bija patiešām pa īstam. Visu laiku kaut ko gribēja no manis, kaut ko vēl mēģināja pierādīt - bet nu jūtu bija nulle, tad jau tas nestrādāja.
Joprojām diemžēl dzīvojam kopā vienā dzīvoklī, bet nu mallet savādāk, jo man ir sava telpa, slēdzama atsevišķa istaba, kura viņam ir off limits.

Nu jā, ja jūtas pazuda, tad noteikti arī vieglāk to visu lietu "pabeigt".
Vēl neesi atradusi savu vietiņu? Nu jā, vismaz vari pazust tur, bet tāpat jau koplietošanas telpās tiekaties bieži?

Patiesībā nemaz - katrs esam savā telpā, šad tad satiekam viens otru pa ceļam uz wc vai no rītiem, taisoties uz darbu, bet nu mums katram savs režīms. Vienreiz salātus kopā griezām, tā savādāk - nē.

Bet, piemēram, ēšana. Katram ledusskapī sava vietiņa, kur liek produktus un tā? Es vienkārši iedomājos, how it works :D

Nu liekam, kur ir vieta. Piens iet stāvus, durtiņās, dārzeņus ēdu tikai es, tāpēc dārzeņu kaste ir mana. Vispār man nestāv daudz ēdiena, tāpēc es to par tādu problēmu neredzu, pērku pārtiku tikai tad, kad zinu, ka to apēdīšu/gatavošu.
Man besī, ka koplietojamās telpas kopju tikai es, bet nu pie manis brauc skolotāja 1x nedēļā, tāpēc man nav variantu. Ja dzīvotu viena tāpat kārtotu un šrubītu, bet nu neviens manu podu neaizdirstu. Pagaidām netraucē, bet nu paralēli skatos dzīvokļus..

Pareizi, noteikti nav tāpat omulīgi, ka jādala dzīvoklis kopā ar ex draugu. Vienīgi laikam labāka sajūta, ja viņš tiešām ir vienaldzīgs, tad nav vakaros tās skumīgās sajūtas - varbūt aiziet parunāties, kā viņam klājas utt.

Apple_pie, bet ko draugs pats saka par savu rīcību? Nav devis kādus paskaidrojumus, kapēc tā rīkojas? Vai viņš studijas uzsāka pēc paša vēlēšanās?

Nu, mums nebija tādas labās attiecības, neko daudz nerunājām arī attiecību laikā (atskatoties atpakaļ, nesaprotu, kāpēc vispār sākām dzīvot kopā), tāpēc - man īsti nav ko viņam teikt. Par ko lai parunā, ja nekad līdz šim neesam runājuši - kad gribēju ar viņu runāt par kkādām savām emocijām, pārdzīvojumiem utml, viņam nevajadzēja (citāts: "man nepatīk par tādām lietām runāt, es par to nerunāšu") - tagad nevajag man. Tā kā šajās attīecībās biju vecis, tad laikam arī pēc šķiršanās esmu vecis - man pofig un runāties negribu, tādas sajūtas nav :D
Mums tiešām viss bija briesmīgi. Ticu, ka, ja attiecības ir visā visumā harmoniskas, tad gan grūti...

Jā, pēc paša vēlēšanās, bet, manuprāt, ir spiediens bijis gan no manis mazliet, gan arī no ģimenes, ka jāmācās. Tēvs bija sašutis jau pirmo reizi, kad viņš aizgāja, šoreiz teica - nu šis gan ir jāpabeidz, māte iepriekš dusmojās, ka viņš tā izdarījās, nu kaut kā tā, spiediens no visām pusēm, varbūt arī tikai tāpēc aizgāja mācīties. Nezinu, neko nesaka, nodūris galvu sēž, saka, ka nesaprot, kāpēc tā notiek. Un šī jau ir trešā reize, kad tā notiek.

Tagad man šķiet, ka mēs būtu laimīgi, ja viņš šajā brīdī nečakarētu pats sevi un nemaz nemācītos, jo ir redzams, ka viņš tam nav gatavs, jo nezina, nevar, negrib.. viss kopā. Varbūt nekad nebūs, bet es tā šodien padomāju, jā, es fizisku darbu darīt negribu, bet vai tad mana mīlestība mērāma darbā, ko viņš dara? Labi, visu mūžu jau nestrādās burgerus taisot, bet, ja tas ir jebkurš cits vīrieša darbs, kāpēc nē? Kamēr viņš dara lietas, nemelo, atbild par saviem darbiem un solījumiem. Bet viņš jau pats melno darbu darīt negrib, bet, lai tā nebūtu, arī nedara neko. :-/

Njā, izklausās Tev mazliet tuk-tuk puisis bijis, bet katram savi putni galvā :-D

sveikas!

apple_pie, turies! viss, kas notiek, notiek uz labu :)

rīt sākas prakse, neesmu gatava. tikai tik, cik sacepu mafinus biroja darbiniekiem. :-D

lalala, super! apsveicu un priecājos par Tevi (l)

Viņam patīk ap mašīnām ņemties un ķimerēties jau no bērnības, aizgāja arī mācīties šajā sfērā.. nu , meklē iespējas bez tā koledžas papīra, sāc varbūt kaut par palīgu sākumā, mācies vairāk uzreiz darbā, ja galvā ir, tad arī rokās un visur būs tālāk... es priecātos, ja viņš būtu mehāniķis, kas vainas? Normāls, vīrišķīgs, visiem vajadzīgs darbs... Bet nu viņam pašam ar to ir jātiek galā, ko viņš var un ko viņš grib. Bet tikai sevis dēļ, nevis manis, ģimenes vai kāda cita, bet sevis. Es gribu, lai viņš ir laimīgs, jo pats ir izvēlējies un pats dara sevis dēļ.

Šoko, laba prakse? Veiksmi praksē! Cerams, garšīgi mafini :D