Lielākoties paļaujos tikai uz sevi. Darbā nemaz tā nevaru kādam citam kaut ko baigi uzticēt vai uzkraut vēl savus pienākumus. Ja kaut ko nesaprotu, prasu, lai man izskaidro vai konsultējos dažādos jautājumos, bet tā, ka kāds to izdara manā vietā, tā gan nav. Cenšos visu pati izdarīt pēc vislabākās sirdsapziņas, lai nav kādam pēc manis tas darbs jādara vēlreiz.
Skolas lietās arī centos visu pati izdarīt, neviens manā vietā nav darbus taisījis vai kaut kā tā. Mums pat reiz studējot, bija apjomīgs eksāmens, ar daudziem jautājumiem, un tad visi apvienojāmies, katrs students ņēma pa jautājumam un meklēja atbildes, taisījām vienu lielu konspektu un mācījāmies. Daudzus jautājumus gan vēlāk meklēju pati, jo bija tā sajūta, ka kaut kas nav. Un nebija arī. Tāpēc labāk paļaujos uz sevi.
Ikdienā arī ir dažas lietas, ko labāk izdarīt man, nevis vēlāk dusmoties uz draugu, ka viņš neizdarīja tieši tā, kā daru vai domāju es:-P